Eiropā straujākais energoresursu cenu kāpums aizvadīto desmitgažu laikā

Septembra pirmajās 20 dienās vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijā pārsniedza 120 eiro/MWh, liekot pamatu tam, lai šis mēnesis kļūtu par pirmo Latvijas elektroenerģijas tirgus vēsturē, kurā mēneša vidējā elektrības cena būs rakstāma ar 3 cipariem. Vienlaikus tā ir par 40 % augstāka  nekā iepriekšējā mēnesī un aptuveni 3 reizes augstāka  nekā 2020. gada septembrī.
Šobrīd gan Latvija, gan visa Eiropa piedzīvo straujāko elektroenerģijas un citu energoresursu cenu kāpumu aizvadīto dekāžu laikā, metot nopietnu izaicinājumu gan energoresursu patērētājiem, gan arī to piegādātājiem, ko nu jau arvien biežāk mēdz dēvēt par "enerģijas šoku". Arī Latvijā klientiem jārēķinās, ka mēneša tēriņiem par elektrību nāksies tērēt par 10 eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā.


Energoresursu cenu šoks


Energoresursu tirgi pasaulē darbojas brīvas ekonomikas apstākļos, kur resursu cenas nosaka kā pieprasījums, tā arī piedāvājums, un abus šos aspektus ietekmē ievērojams skaits dažādu faktoru.

Elektroenerģijas cena veidojas, ņemot vērā tās patēriņu, tirgū pieejamās ražošanas jaudas un to pašizmaksu. Tradicionāli tirgū vispirms vietu ieņem no atjaunīgajiem energoresursiem saražotā elektroenerģija (ūdens, vēja un saules enerģija), savukārt atlikušo nepieciešamo patēriņu nosedz pieejamās importa iespējas un ražošana no fosilajiem energoresursiem. 

Šī gada pirmajos 9 mēnešos apstākļi elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem nav bijuši labvēlīgi – esam redzējuši pazeminātu vēja un ūdens enerģijas izstrādi, kā arī šobrīd novērojam zemu ūdens rezervuāru aizpildījumu Skandināvijā, kas liecina par samazinātu ūdens enerģijas pienesumu arī turpmāko mēnešu laikā. 

Savi izaicinājumi ir arī ražošanai no fosilajiem energoresursiem, šeit cena ir ļoti atkarīga no ražošanā izmantoto resursu cenas. Šajā jomā izteikts "antirekordists" ir dabasgāze, kura ir visplašāk izmantotais fosilais energoresurss enerģijas ražošanā. 

Dabasgāzes cena aizvadīto mēnešu laikā ir pieaugusi vairāk kā 5 reizes (!), būtiski sadārdzinot ar dabasgāzi ražotās enerģijas cenu. Apvienojumā ar 2 reizes pieaugušajām CO2 izmešu kvotu cenām tas veido zināmu "šoka terapiju" no dabasgāzes ražotās enerģijas gala cenām.

Pie būtiskākajiem dabasgāzes cenu ietekmējošiem faktoriem varam minēt salīdzinoši auksto un ilgo aizvadīto ziemu, zemos dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmeņus, kā arī konkurenci par sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm starp Eiropu un Āziju, kur novērojama enerģētikas nozares transformācija, aizstājot ogļu ģenerācijas jaudas ar enerģijas ģenerāciju no videi draudzīgākās dabasgāzes.

Tādēļ jau šobrīd redzam, ka elektroenerģijas cena kopš šī gada sākuma, salīdzinot ar 2020. gada 9 mēnešiem ir pieaugusi par vairāk nekā 120 %, un ir visnotaļ droši, ka pēc 2020. gada, kurš ir bijis vislētākais gads enerģētikā, 2021. gads sekos kā absolūtais elektroenerģijas cenu rekordists kopš Latvijas pievienošanās Ziemeļvalstu NordPool elektroenerģijas biržai. 

Tāpat arī citur Eiropā – Francijā elektroenerģijas cena kāpusi divarpus reizes, Vācijā tā pēdējo 20 gadu laikā sasniegusi augstāko vidējo līmeni, arī Nīderlandē un Polijā cena palielinājusies par vairāk nekā divām reizēm.


Vai tas uz ilgu?


Rudens un ziema ir periods, kad energoresursu patēriņš ir izteikti augstāks. 

Vienlaikus zemie dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmeņi palielina spiedienu uz šī resursa cenu un arī pieejamību gada aukstajos mēnešos. Arī ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem šie mēneši nav izteikti ražīgākā sezona. Tādēļ tuvāko mēnešu prognozes neuzrāda iepriecinošu ainu un apstākļus, kas ļautu cerēt uz būtisku resursu cenu kritumu. Nevar noliegt, ka būtiska ietekme uz globālo enerģijas resursu tirgu var atstāt arī laika apstākļi nākamajā ziemā.

Mēs nevaram mainīt pasauli, bet pasaule var mainīt mūs. Mūs sagaida ziema, ko pavadīsim ar salīdzinoši augstām energoresursu cenām, kas ietekmēs ne tikai mūsu ikdienas tēriņus par elektroenerģiju, bet arī dabasgāzi un apkuri. Neviena no šo pakalpojumu cenām nav atrauta no kopējās tirgus realitātes, un agrāk vai vēlāk tā ietekmē visu šo pakalpojumu cenas un mūsu izdevumus par tiem. Viena no arvien populārākām tendencēm, kas daļai sabiedrības ir atbilde uz globālajiem satricinājumiem – sākt no elektroenerģijas patērētāja kļūt par tās ražotāju. 

Vairāk nekā divas reizes pieaugušais Latvijas mājsaimniecību un uzņēmumu uzstādīto saules paneļu skaits 2021. gadā liecina, ka – jo vērtīgāka ir enerģija, jo ātrāk atmaksājas ieguldījums, pašam kļūstot par tās ražotāju. Saprotu, ka šāda perspektīva pieņemama ne katram, tomēr ir lietas, ko katrs varam censties veikt arī bez kapitālieguldījumiem.

Visvērtīgākā kilovatstunda ir tā, kas ir palikusi neiztērēta. Aplēses liecina, ka, precīzi izvērtējot un pielāgojot  savus elektroenerģijas un siltuma izmantošanas paradumus, ir iespējams samazināt patērētās enerģijas daudzumu par 10 % un par vēl vairāk. 

Tādēļ savu enerģijas lietošanas paradumu izvērtēšana, izvairīšanās no nelietderīgas elektrības vai siltuma tērēšanas, jebkuru citu energoefektivitātes pasākumu veikšana savos mājokļos vai uzņēmumos šajā ziemā būs ar daudz augstāku atdevi nekā jebkad iepriekš. 

Foto: pixabay.com

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti