Garais Covid-19 raksturīgs katram trešajam nevakcinētajam saslimušajam

Garais Covid ir jauns un aizvien neizzināts fenomens, par to liecina arī dažādie nosaukumi – ilgais Covid, pēc-Covid sindroms vai pēcakūtā Covid-19 stadija. 
Garā Covid-19 cēloņi vēl aizvien nav pilnībā skaidri, kaut teorētiski tiek minēti vairāki – vīrusa radītie sākotnējie bojājumi, piemēram, nervu impulsu pārvades traucējumi, vīrusa pastāvīga klātbūtne organismā zemā koncentrācijā vai nepārejoša imūnās sistēmas aktivācija slimības pēcaktūtajā fāzē. Tāpēc ir neprātīgi paļauties uz tā saucamās dabīgās imunitātes iegūšanu pārslimošanas ceļā kā alternatīvu vakcinācijai – tas var beigties ar hospitalizāciju, ar ilgstošām sekām vai pat abiem, no kā vakcinācija droši pasargā.
Daudzi Covid-19 pacienti atveseļojas pāris nedēļu laikā, bet diemžēl daļa piedzīvo nepārejošus vai jaunus simptomus pat ilgāk nekā četras nedēļas pēc slimības diagnosticēšanas, liecina ASV Slimību profilakses un kontroles centra datu analīze. Savukārt Vašingtonas Universitātes pētnieki noskaidrojuši, ka dažkārt šīs pēc-Covid komplikācijas var ilgt pat mēnešiem (pat deviņus mēnešus). Žurnāls “Becker’s Hospital Review” publicējis pētījuma rezultātus, kurā speciālisti, kas strādā ar garā Covid pacientiem, atzīst, ka tos piedzīvo 10–30 procenti cilvēku, kuriem diagnosticēts Covid-19.
Tikmēr vakcinēto vidū ilgais Covid ir sastopams ārkārtīgi reti, liecina tikko publicēts pētījums zinātniskajā žurnālā “Lancet”. Konstatēts, ka iespējamība ciest no ilgtermiņa sekām pēc inficēšanās ar Covid-19 vakcinētajiem ir uz pusi mazāka nekā nevakcinētajiem. Turklāt visās pētījuma grupās neatkarīgi no vecuma, dzimuma, ķermeņa masas un blakus slimībām garais Covid (vismaz 28 dienas un vairāk) tika konstatēts daudz retāk tajos gadījumos, kad to dalībnieki bija pabeiguši pilnu vakcinācijas kursu – saņēmuši abas vakcīnas devas. Pētījums arī pierāda jau citos pētījumos apstiprināto, ka garā Covid-19 smaguma pakāpe un norises ilgums atkarīgs no tā, vai akūtās slimības pirmajā nedēļā inficētajam ir vairāk nekā pieci simptomi. Arī šī iemesla dēļ vakcinētajiem iespējamība piedzīvot garo Covid-19 ir ievērojami zemāka, jo vakcinēto vidū inficēšanās gadījumā raksturīgs mazāks simptomu skaits (līdz pieciem), kamēr nevakcinētajiem bieži tas ir lielāks.

Arī nevakcinētajiem, kuri izslimo bez simptomiem
Līdz šim nozīmīgāko un apjomīgāko pētījumu par garo Covid veikusi “FAIR Health” – neatkarīga, nevalstiska bezpeļņas organizācija ASV, kas analizējusi no 2020. gada februāra līdz decembrim ar Covid-19 slimojošu vairāk nekā divu miljonu pacientu datus. Pētījumā uzmanība tika pievērsta tādiem parametriem kā vecums, dzimums un Covid-19 norise (t.i., asimptomātiska, simptomātiska, hospitalizācija, tikai ožas un garšas zudums), tālāk pētot pēc-Covid seku izpausmi 30 dienu laikā pēc sākotnējās diagnozes noteikšanas un ilgāk.
Pēc-Covid klīniskie stāvokļi lielākā mērā tika konstatēti pacientiem, kuri pārslimojuši šo infekciju smagākā formā, taču no tiem cietusi arī būtiska daļa pilnībā asimptomātisku Covid pacientu.
23 procenti Covid-19 pārslimojošo bija vismaz viens pēc-Covid klīniskais stāvoklis vai sūdzība. Pēc-Covid sūdzības tika konstatētas 50 procentiem hospitalizēto, 27,5 procentiem pacientu, kuri nebija hospitalizēti, bet kuriem bija slimības simptomātika, un 19 procentiem asimptomātisko pacientu.

Biežāk sastopamās pēc-Covid sekas
Pieci visbiežāk konstatētie pēc-Covid klīniskie stāvokļi vai sūdzības (uzskaitīti izplatības secībā) visās vecuma grupās bija: sāpes, elpošanas grūtības, hiperlipidēmija (paaugstināts lipīdu līmenis organismā – lipīdi ir organisku vielu grupa, pie kuras pieder tauki un tiem līdzīgas vielas), bezspēks un nogurums, kā arī paaugstināts asinsspiediens.

Sāpes
Pētījumā visbiežāk konstatētās pēc-Covid sūdzības, ko izjūt 5,1 procents pacientu 30 dienu laikā (vai pat ilgāk) pēc sākotnējās dia­gnozes. Tās izpaudās kā neiralģija un/vai neirīts (nerva iekaisums), mialģija (muskuļu sāpes).

Elpošanas grūtības
Otra pētījumā visbiežāk konstatētā pēc-Covid sūdzība, kas tika novērota 3,5 procenti pacientu. Novēroti tādi elpošanas traucējumi kā aizdusa, apgrūtināta elpošana, elpošanas ritma, frekvences vai dziļuma traucējumi, kas, starp citu, kā vieni no izplatītākajiem ir konstatēti arī citos pētījumos.

Hiperlipidēmija un hipertensija
Jāatzīmē, ka šīs diagnozes noteiktas pat tiem pacientiem, kuriem šādi veselības traucējumi nekad iepriekš nav bijuši. Šīs diagnozes ir saistītas ar lipīdu un asinsspiediena negatīvām izmaiņām jeb paaugstināšanos.
Pētījums liecina, ka izplatīti pēc-Covid klīniskie stāvokļi vai sūdzības ir arī hronisks nogurums, kognitīvas grūtības (miglaina apziņa), galvassāpes, nejutīgums/tirpšana, ožas un garšas zudums, drebuļi, paātrināta sirdsdarbība, sāpes krūšukurvī, klepus, kakla iekaisums, locītavu un muskuļu sāpes, pārmērīga svīšana, bezmiegs, depresija, trauksme un drudzis.
Kā būtisks veselības pasliktinājums pēc-Covid periodā tiek minēta arī dzirdes pasliktināšanas un tinīts (izpaužas kā džinkstēšana, sīkšana u.c. trokšņi ausīs), kas vienlīdz skar kā vīriešus, tā sievietes.
Pēc-Covid klīnisko stāvokļu vidū būtiski ir arī psihiskās veselības traucējumi – trauksme, depresija, adaptācijas traucējumi.

Pēc-Covid simptomi sievietēm un vīriešiem
“FAIR Health” pētījumā vairums izvērtēto pēc-Covid seku biežāk (par aptuveni  pieciem procentpunktiem) tika konstatētas sievietēm, proti, dati liecina, ka dažādu pēc-Covid simptomu sastopamība vīriešu un sieviešu vidū atšķiras. 
Ir klīniskie stāvokļi un sūdzības, kas vienlīdz piemeklē abus dzimumus, un ir traucējumi, kas vairāk vai mazāk raksturīgi tieši vienam no tiem. Tā, piemēram, elpošanas traucējumi un vielmaiņas traucējumi (hiperlipidēmija), insults un sirds iekaisuma slimības, paaugstināts asinsspiediens pēc-Covid periodā teju vienādi (ar nelielu procentuālo atšķirību) novērots abiem dzimumiem (ar visaugstāko ‘paritāti’ miega un dzirdes traucējumu radītājos). Savukārt psihiska rakstura traucējumi (depresija, trauksme), neiroloģiskas dabas sūdzības un traucējumi (galvassāpes, migrēna) daudz lielākā mērā raksturīgi tieši sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem – attiecībā 70 procenti pret 30 procentiem. Vīriešu īpatsvars ir lielāks to pacientu vidū, kuri saskaras ar nieru darbības, elpceļu funkciju traucējumiem un sirds slimībām.
No visiem pacientiem, kuri miruši 30 vai vairāk dienu laikā pēc slimības diagnosticēšanas, vairums bija vīrieši. 
Pēc-Covid seku un to apmēra un ietekmes pētījumi noteikti turpināsies, iegūstot aizvien precīzākus datus, taču jau tagad skaidrs ir viens – šī slimība daudzos gadījumos nav tikai viegla, asimptomātiska īstermiņa epizode. Tai var būt arī nopietnas un veselību apdraudošas ilgtermiņa sekas. Un tās skar lielākoties tieši nevakcinētos cilvēkus.

Foto: publicitātes

Materiāls tapis sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu


Pievieno komentāru

Lietotāju raksti