Neloģiski vest atkritumus uz Rīgu, ja Jelgavas pusē ir iespējams izbūvēt iekārtu un par 30-35% lētāk 11

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir ieplānojusi reformu, kas paredz atkritumu apglabāšanas poligonu skaita samazināšanu no desmit uz pieciem. No vairākiem Zemgales novadiem atkritumus nāksies vest desmitiem vai pat vairāk nekā simts kilometru uz “Getliņu” poligonu Rīgā. Lai apsaimniekotu Zemgales bioloģiski noārdāmos atkritumus, ministrija piedāvā palielināt  „Getliņu”  bioloģisku atkritumu pārstrādes iekārtas jaudu. Pēc uzņēmuma „Kulk” tehniskā direktora Jāņa Melbārža teiktā, poligons „Brakšķi” šogad iesniedza projekta pieteikumu bioatkritumu pārstrādes iekārtas izbūvei, kas būtu izmaksājusi 30-35% lētāk, nekā to plāno realizēt VARAM.

Atbilstoši VARAM iecerei (Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna projektam 2021. - 2028. gadam) poligoni, kas nespēs nodrošināt bioloģisko atkritumu pārstrādi, nevarēs turpināt darbību.

“Jūlijā uzņēmums „Jelgavas komunālie pakalpojumi”, kura kapitāldaļas pieder arī „Kulk”, iesniedza Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā bioloģisko atkritumu pārstrādes iekārtas projekta pieteikumu. Bet tolaik vēl neviens neko nezināja par ministrijas plāniem. Rezultātā mūsu ideja ir iesaldēta. Bet bez jaunas iekārtas poligons jau pēc trim gadiem nespēs pieņemt bioloģiskos atkritumus, kas nozīmē, ka arī visai pārējai darbībai nebūs jēgas,” saka „Kulk” tehniskais direktors Jānis Melbārdis.

Melbārdis norāda: neloģiski vest atkritumus uz Rīgu, ja Brakšķu poligonā Jelgavas pusē ir iespējams izbūvēt iekārtu un par 30-35% lētāk, nekā VARAM to iecerējusi “Getliņos”. Zemgales reģionam pietiktu ar iekārtu, kas spēj pārstrādāt 20 tūkstošus tonnu. Tādas iekārtas izbūves izmaksas būtu 400 eiro par vienu pārstrādājamo tonnu, kopā tas ir 8 miljoni eiro.

“VARAM Rīgā grib uzbūvēt iekārtu, kuras pārstrādes jauda ir 100 tūkstoši tonnu. Izmaksas uz  vienu pārstrādājamo tonnu ir nevis mūsu aplēstie ~ 400 eiro, bet gan 550-650 eiro. Tāda iekārta, kādu vēlamies uzbūvēt „Brakšķos”, Rīgā izmaksātu jau 12 miljonus, ja aprēķinos izmantojam vidējo – 600 eiro. Sanāk, ka galvaspilsētā celtniecība izmaksātu par 33% vairāk,” teic Melbārdis.

“Mēs nesaskatām ne ekonomiski, nedz arī loģiski pamatotus argumentus poligona likvidācijai un neredzam arī iemeslus, kāpēc mūsu projektam nevarētu piešķirt finansējumu un to realizēt,” uzsver Melbārdis, piezīmējot, ka VARAM atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstībai bija paredzējusi teju 98,5 milj. eiro. Neraugoties uz to, ministrija uzskata, ka atkritumus no Zemgales labāk būtu vest uz Rīgu – dzīt tūkstošiem atkritumu savākšanas mašīnu pa valsts galvenajiem autoceļiem.

Tajā pašā laikā Alvils Grīnfelds, uzņēmuma „Jelgavas komunālie pakalpojumi” valdes loceklis, norāda – ja ministrijas plāni kļūs par realitāti, tad 65% atkritumu no visas valsts sakoncentrēsies Rīgā. „Likvidēt otro lielāko poligonu Latvijā ir nacionālās drošības jautājums. Kas notiks, ja kādu dienu ārkārtas apstākļu dēļ tiks traucēta satiksme pār Daugavas tiltiem Rīgā vai radīsies kāda nopietna tehniska kļūme „Getliņos?”  uzsver Grīnfelds.

“Pieaug degvielas patēriņš, ceļā pavadītais laiks un darba stundas – visi šie faktori ietekmēs tarifu, un tas var pieaugt par 26-45% (atkarībā no katras pilsētas un novada atrašanās vietas),” saka Grīnfelds, norādot, ka bez tarifa pieauguma iedzīvotājiem nāksies rēķināties arī ar valsts nozīmes šosejas noslogotību ar atkritumu vedējiem.

Ņemot vērā prognozējamo autotransporta darba ilguma pieaugumu uz katru savākto atkritumu tonnu, attiecīgi būtiski pieaugs patērētās degvielas daudzums, līdz ar ko ievērojami palielināsies  dabas piesārņojums ar izplūdes gāzu izmešiem, kas ir klajā pretrunā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam nostādnēm, kas paredz samazināt Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu darbībās, kas nav lielā enerģētika un rūpniecība.

Foto: poligons "Brakšķi"

 

Pievieno komentāru

Komentāri 11

Z

Varbūt vedot uz Rīgu beidzot arī sāks šķirot un pārstrādāt nevis vienkārši beigās samest visu vienā čupā.

pirms 3 mēnešiem, 2020.12.12 20:18

NIKS

VARAM droši vien strādā specialisti bez jebkādām ekonomiskām zināšanām.

pirms 2 mēnešiem, 2020.12.16 14:35

Mežsargs

ANO Ilgtspējīgas attīstības 17 mērķi:

6.3. Līdz 2030. gadam uzlabot ūdens kvalitāti, samazinot piesārņojumu, izskaužot atkritumu apglabāšanu poligonos un līdz minimumam samazinot bīstamu ķīmisku vielu un materiālu izlaišanu, uz pusi samazinot neapstrādātu atkritumu īpatsvaru un būtiski palielinot to pārstrādi un drošu atkārtotu izmantošanu visā pasaulē

pirms 2 mēnešiem, 2020.12.27 21:36

ESA

Un smago mašīnu dzenāšana uz Rīgu arī uzlabos vides kvalitāti?

pirms 2 mēnešiem, 2020.12.29 07:53

Agronoms

Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (NAP2027) ir galvenais valsts
vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir izstrādāts, īstenojot
Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam (Latvija2030) un ANO
Ilgtspējīgas attīstības mērķus, lai nākamajos septiņos gados ikviens Latvijas
iedzīvotājs un Latvijas sabiedrība kopumā panāktu dzīves kvalitātes uzlabošanos.

pirms 2 mēnešiem, 2020.12.28 09:26

No tautas

Eiropas ainavu konvencija:

vēloties izpildīt sabiedrības vēlmi baudīt augstas kvalitātes ainavas un aktīvi piedalīties ainavu attīstībā,

Meža likums:

13) meža ilgtspējīga apsaimniekošana — meža pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un intensitātē, kas saglabā meža bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, dzīvotspēju un potenciālu tagadnē un nākotnē, spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī, kā arī nerada draudus citām ekosistēmām;

pirms mēneša, 2020.12.31 09:06

a1ta

Latvija viss notiek nesaprotami un nelogiski

pirms 14 dienām, 2021.02.15 14:20

hue

ja tie atkritumi būs jāved caur Rīgas centru, tad piekristu maksāt vairāk

pirms 7 dienām, 2021.02.22 10:17

Lietotāju raksti