Lietus netraucē Ālaves muižā diskutēt par kultūras mantojuma nozīmi

Lietainais un vēsais laiks nebija šķērslis, lai 16. maijā Ālaves muižas parkā norisinātos biedrības “Penkulē atver durvis” organizētais seminārs/diskusija “Nav lielu un mazu kultūrvēsturisku pieminekļu. Nav mans vai tavs. Ir mūsu”, informē Dobeles novada Centrālā pārvalde.

Seminārā tika runāts par kultūras mantojuma nozīmi, saikni ar konkrētās vietas vēsturi, cilvēku likteņiem, atmiņām – Latvijas, Eiropas, pasaules kontekstā.

Ievadvārdus semināram teica gan Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vecākā referente Alma Kaurāte, gan Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova, kā arī Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis.

Uzrunājot klātesošos, E. Mantrova atzina: “Penkule man ir vismīļākā vieta, jo mani fascinē cilvēki šeit un viņu paveiktais – faktiski no aizmirstības tiek pacelta unikāla koka ēka”.

Seminārā dr.habil.art. O. Spārītis runāja par tēmu “Kā līdakai, vēzim un gulbim vilkt kopīgu vezumu. Piemēri iz dzīves”, savu uzstāšanos sākot ar definēšanu, kas tad īsti ir muiža. Arhitekta Ē. Cērpiņa tēma bija -“MCDonalds un kebabs jeb kur paliek mūsu kultūra”, savukārt, NKMP Zemgales reģionālās nodaļas valsts inspektors A. Artmanis runāja par tēmu “Kultūras mantojums – problēmas un risinājumi.”

Jāatgādina, ka Ālaves muižas kungu nams ir arhitektūras piemineklis ar valsts aizsardzības numuru 4955, celta 19. gadsimta otrajā pusē, vienstāva koka ēka ar mezonīnu un perpendikulāru piebūvi pagalma pusē. Viena no retajām šāda veida muižas kunga nama koka ēkām Zemgalē. Ir zināms, ka Zemgalē ir  saglabājušās vien 14 koka muižas, lielākā daļa no kurām ir neapmierinošā stāvoklī, bet septiņām no minētajām ēkām ir pieminekļa statuss.