Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt

Līgo dienā puķu vietā saņem vainagus

  • “PALASOT vārda Līga raksturojumu, saprotu, ka tas precīzi atbilst manai personībai. Enerģiskas, optimistiskas, azartiskas – tādas ir Līgas, vismaz tā viņas tiek raksturotas,” pasmejas Līga Malbārde. “Man patīk, ka vārds ir latvisks. Līga ir atvasinājums no svētku nosaukuma.”
    FOTO NO LĪGAS MALBĀRDES PERSONĪGĀ ALBUMA

Latvijā ir pietiekami daudz svinētāju, kuriem gada visskaistākajā laikā, kad pļavas pilnas ziedošu puķu un visapkārt skan putnu dziesmas, vēl ir kādi personīgi svētki – dzimšanas vai vārda diena. Vai šie gaviļnieki savos svētkos nejūtas mazliet pastumti maliņā, kad jāņabērni pie ugunskuriem pavada Līgo vakaru un sagaida Jāņu dienas rītu, “Zemgales Ziņas” jautāja Līgai Malbārdei – Jelgavas pilsētas slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas nodaļas reģistratorei.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Līgas ir, mazo Līgu – nav

Uz jautājumu, ko pašai vairāk nozīmē 23. jūnijs – Līgo vakaru vai vārda dienu –, Līga Malbārde pasmejas, ka viņa abus svētkus iemācījusies apvienot. “23. jūnija rīta cēlienu vairāk veltu vārda dienai, savukārt vakara pusē svinam Līgo. To, ka mana vārda diena būtu aizmirsta, gan nejūtu, jo bieži skan “Līgo!” – tas gan vairāk vakarpusē, kad cilvēki iekurina ugunskuru un apsēžas pie svētku galda. Taisni tad Līgas visvairāk tiek apcerētas.” Viņa arī novērojusi, ka vakarpusē it kā pa jokam Jāņiem tiekot piemeklētas Līgas, un otrādi. Ja kompānijā ir Līga, viņai atrod Jāni. “Man Līgo vakarā uzmanības tiek daudz, jo svētki saistās ar manu vārdu.”

Līga Malbārde novērojusi, ka viņas vārdamāsu Latvijā kļūst arvien mazāk, jo, izvēloties meitenei vārdu, galvenokārt priekšroka tiek dota vai nu starptautiskiem, vai moderniem vārdiem. “Paralēli darbam pilsētas slimnīcā strādāju par deju ritmikas skolotāju – pirmsskolas vecuma bērniņiem mācu dejošanu. Darbojoties bērnudārzos, esmu secinājusi, ka pēdējos gados mazu Līgu vienkārši nav. Pa kādam mazam Jānim gan vēl var atrast.” Arī pašai Līgai Malbārdei draudzeņu lokā nav vārdamāsu, taču vairākām paziņām dots šis latviskais vārds.

Pat trīs vainadziņi

“Tāpat kā iepriekšējos gadus, arī šogad kopā ar ģimeni dosimies pie radiem uz Tērvetes pusi, kas Līgo vakarā ir mūsu tradicionālā sanākšanas vieta. Nekas nav labāks, kā svētkus sagaidīt lauku gaisotnē! Tur tiek kurināts ugunskurs, pīti vainagi, bez kā Līgo vakars un Jāņu diena nav iedomājami. Taču pats galvenais šajos svētkos ir kopā sanākšana, kopā pavadīts laiks ar saviem vistuvākajiem cilvēkiem, tajā skaitā draugiem,” uzskata Līga Malbārde. “Ziemassvētkos ir tieši tas pats – ne velti šie abi ir gadskārtu svētki. Lielā atšķirība ir tā, ka jāpieskaņojas gadalaikam.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Gatavojoties Līgo vakaram, lielajā virtuvē Līga kopā ar mammu un krustmāti gatavo mīklu un cep pīrādziņus, tad klāj svētku galdu. Kad laiks nāk tuvāk vakarpusei, visa saime dodas pļavā pēc puķītēm, ar kurām tiek dekorēts galds, savukārt vīri gādā meijas, ar ko izrotāt mājas pagalmu, arī istabas. Līga Malbārde pasmejas, ka pati uzpīt vainadziņu neprot. “Man ir privilēģija, ka vārda dienā ziedu vietā saņemu jau gatavus vainagus, līdz ar to man ir ne viens vien. Ir bijuši gadi, kad pa Līgo vakaru varu nomainīt līdz pat trim vainagiem. Tāpēc varu atļauties nemācēt uzpīt.”

Savukārt uzpīt vainadziņu no Līgas Malbārdes vismīļākajām puķēm gan nav iespējams, jo tās ir lilijas. “Tās ir kārtīgas vāžu puķes, taču, runājot par vainagiem, man vismīļākie ir rudzupuķu vainagi.”

Sagaida saullēktu

Vakarā Līgas ģimene un draugi dzied līgodziesmas. “Izvēlamies tās, kas atrodamas kanāla “YouTu-
be” pleilistē, tā pēdējos gados ir iegājies. Pārsvarā jau šīm dziesmām vārdi atkārtojas, tās nav grūti atcerēties.” Dziedāšanā Līga Malbārde iesaista arī bērnus. Visu Līgo vakaru, līdz rīta gaismai, līgodziesmas vien gan netiek dziedātas, repertuārs papildinās ar mūsdienu izpildītāju darbiem. “No mūslaiku izpildītājiem man iecienītākais ir Dons, tāpēc svētku naktī izdziedam arī viņa dziesmas.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Savukārt Jāņu dienas rītā Līga Malbārde cenšas sagaidīt saullēktu. “Pēdējos gados laikapstākļi tam ir bijuši labvēlīgi. Man ļoti patīk Jāņu rīta saullēktā basām kājām pastaigāt pa pļavām, kad zāle vēl rasas pilna. Šķiet, ka saņemu maģisku enerģiju.”

Pastāv arī kāda tradīcija, pret kuru līgotāja izturas ļoti nopietni, precīzāk sakot, to vairs nepiekopj. “Pusaudžu gados, kad bijām daudz trakulīgāki, esam lēkuši arī pāri ugunskuriem, taču, kopš strādāju slimnīcā un redzu, ar ko šāda rīcība var beigties, man šī doma nešķiet laba un neiesaku to darīt arī citiem. Ir pietiekami daudz tradīciju, ko darīt Līgo vakarā un Jāņu naktī.”

— Lāsma Gaitniece

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

UZZIŅA

■ Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem secināms, ka 2024. gada 23. jūnijā vārda dienu atzīmēja 10 314 Līgas, kas bija par 598 vairāk nekā gadu iepriekš – 2023. gadā.

■ 2024. gadā vārda diena bija 44 994 Jāņiem, kas ir par 1057 šī vārda īpašniekiem mazāk nekā 2023. gadā.

■ 2022. gadā vārda dienu atzīmēja 47 185 Jāņi un 9820 Līgas, bet 2021. gadā – 48 311 Jāņi un 9871 Līga.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

■ 2018. gadā Latvijā bija reģistrēti 51 549 Jāņi un 10 012 Līgas, 2013. gadā – 57 235 Jāņi un 10 501 Līga, 2009. gadā – 61 758 Jāņi un 10 806 Līgas, bet 2004. gadā – 67 244 Jāņi un 10 672 Līgas.

■ Līgu skaits Latvijā šajā gadsimtā ir salīdzinoši stabils, bet vārdu Jānis vecāki saviem dēliem izvēlējušies ievērojami retāk.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.