Mālupes drosmīgā audžumamma saņem “Latvijas lepnuma” balvu

• LATVIJAS SVĒTKOS Ivita Kļaviņa, pagodinājuma “Latvijas lepnums” nominante, vēl katram vārdos pausto mīlestību uz savu valsti parādīt darbos.
  FOTO NO PERSONĪGĀ ALBUMA

Mālupiete Ivita Kļaviņa ir Latvijas lepnums – to noteikti apliecinās katrs novadnieks, kurš zina, ka Kļaviņu ģimenē aug deviņi bērni, tostarp audžubērni, no kuriem viens – piecgadīgā Ance – ir ar ievērojamām veselības problēmām, un vecāki Ivita un Aivars nenogurstoši cīnās par katru meitiņas smaidu.

Mazās Ances gaitām ceļā uz labāku veselību jau vairākus gadus seko līdzi visa Latvija, atbalsta un novērtē ģimenes centienus. Tādēļ nav pārsteigums, ka vairāki cilvēki I. Kļaviņu izvirzījuši pagodinājumam “Latvijas lepnums”, un žūrija no 232 pieteikumiem izraudzījusies desmit goda balvas laureātus, tostarp Mālupes drosmīgo audžumammu.

Svinīgā godināšanas ceremonija “Latvijas lepnums” nu jau 21. gadu aizkustina tūkstošiem televīzijas skatītāju. Tā ir kļuvusi par tradīciju, kas aicina novērtēt cilvēkus, kuri ik dienas ir mums līdzās, iepazīstinot ar stāstiem par izciliem, sirsnīgiem, labiem cilvēkiem. Balvas ik gadu tiek piešķirtas ļoti dažādās nominācijās, uzsverot labo darbu daudzveidību. Mālupiete I. Kļaviņa izvirzīta nominācijā “Ģimene”.

Televīzijā viss notiek citādāk, tādēļ pārsteigums par izvirzīšanu Ivitai kļuvis zināms jau vasarā. “Augustā saņēmu telefona zvanu no TV3 pārstāvja, kurš vēstīja par žūrijas lēmumu, un man tas šķita kaut kas neaptverams. Vienmēr ar aizkustinājumu skatos ceremoniju “Latvijas lepnums”, un pēc tam man šķiet, ka pasaule ir daudz, daudz labāka, nekā to stāsta ziņu raidījumos. Nekad nebiju iedomājusies, ka arī es varētu būt tur, starp šiem īpašajiem cilvēkiem, un saņemt šādu atzinību,” stāsta I. Kļaviņa. Septembra beigās sekojusi pieteikuma sižeta filmēšana, kas izrādījies tikpat sirsnīgs un aizraujošs piedzīvojums kā vēlākā dalība ceremonijā, un tad jau atlicis gaidīt ceremonijas filmēšanu. “Gatavojāmies, piemēram, sarūpējot visai ģimenei vienotus zili baltus tērpus, un, jāatzīst, pašiem pēc tam bija prieks par bildēm, kas paliks atmiņai par šo pagodinošo notikumu. Neiztrūka satraukums un arīdzan pa kādai asarai. Ne tikai tādēļ, ka saņemam šādu balvu, bet tādēļ, ka šī bija iespēja būt kopā ar tik daudziem fantastiskiem cilvēkiem, ar ko Latvija var lepoties,” teic I. Kļaviņa.

Kā māmiņa tiek galā ar darbiem tik kuplā ģimenē, un kas viņu stiprina sarežģītajā Ances veselības uzlabošanas cīņā. Ivita attrauc, ka viņai nav jāmeklē pareizie atbildes vārdi, jo tie ir vienkārši – tas nebūtu iespējams bez viņas vīra Aivara un lielo bērnu atbalsta. “Mēs esam komanda,” teic mamma.

Kā klājas Ancei? “Meitiņai ir jau pieci gadi, viņa strauji aug, tādēļ vajadzīgs atkal nākamais terapijas kurss, kas palīdzēs mazināt saspringumu un uzlabot pašsajūtu. Taču viņa smaida, un tas ir atalgojums mūsu pūlēm,” stāsta I. Kļaviņa. Tādēļ jau 1. decembrī Ivita ar mazo Anci dodas uz Slovākiju, “Adeli” starptautisko rehabilitācijas centru, kur turpinās cilmes šūnu terapiju. Pašlaik ģimene tam gatavojas gan emocionāli, gan finansiāli, jo tam vēl nepieciešami līdzekļi. Pēc valsts svētkiem plānota arī labdarības akcija, lai savāktu trūkstošo summu.

— Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Noasfaltē “zaļā dzelzceļa” taku

Aptuveni 900 metru garā “zaļā dzelzceļa” taka, kura iet no Brīvības ielas līdz Miera ielai Gulbenē, tikusi pie asfalta seguma. Celiņš vēl gūs vizuālus papildinājumus, taču pamatdarbs jau izdarīts un celiņu klāj kvalitatīvs segums.

To visu Gulbenes novada pašvaldībai garantē dalība Eiropas Savienības līdzfinansētajā projektā “Zaļie dzelzceļi II”, kura galvenais partneris ir biedrība “Latvijas zaļo ceļu asociācija”, kas sadarbojas ar pašvaldībām gan Latvijā, gan Igaunijā.

Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs un biedrības “Latvijas zaļo ceļu asociācija” valdes loceklis Raitis Sijāts uzsver, ka jau no 2010. gada pašvaldības veda sarunas par to, lai pārņemtu apsaimniekošanā “zaļos dzelzceļus”, kur ir slēgta vilcienu satiksme un demontētas sliedes. Ar Satiksmes ministrijas un toreizējā ministra Tāļa Linkaita atbalstu 2019. gadā izdevās vienoties ar VAS “Latvijas dzelzceļš” par “zaļā dzelzceļa” posmu nodošanu pašvaldībām bezatlīdzības lietošanā. Sākās šo posmu labiekārtošana, piesaistot finansē-
jumu no Eiropas Savienības.

Dzelzceļa posmu no Brīvības ielas līdz Miera ielai izmanto gan velosipēdisti, gan kājāmgājēji kā celiņu, lai nokļūtu no vienas pilsētas daļas uz otru. “Vēl notiek apzaļumošanas darbs. Nupat būs uzlikts arī pagaidu risinājums barjerai no Brīvības ielas puses. Pavasarī turpināsies darbs pie celiņa marķējumiem, tiks uzstādīta barjera no Brīvības ielas puses, paplašinājumos tiks uzstādīti divi soliņi, divas atkritumu urnas un divi velosipēdu novietnes statīvi,” informē Gulbenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja padomnieks attīstības, projektu un būvniecības jautājumos Jānis Barinskis.

Vides pieejamības rekomendācijas tika sniegtas sadarbībā ar invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons”. Būtiski, ka pa sakārtoto taku varēs ērti pārvietoties gan ar ratiņkrēslu, gan velosipēdu.

— Laikraksts “Dzirkstele”

Rosina novākt Roberta Eidemaņa krūšutēlu

Valkas novada pašvaldības domes deputāte Baiba Karpova (“Progresīvie”) sociālajos tīklos paudusi viedokli par rakstnieku un karavīru Robertu Eidemani (1895–1937) un aicinājusi novada iedzīvotājus izteikt savu nostāju par to, vai šim krūšutēlam Valkā būt vai to vajadzētu nojaukt.

Ja iedzīvotāji piekrīt B. Karpovas aicinājumam par R. Eidemaņa pieminekļa novākšanu Valkā, viņi līdz 9. decembrim aicināti doties parakstīties uz Valkas novada Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru Valkā, kā arī klientu apkalpošanas centriem novada pagastos. Savā videouzrunā deputāte B. Karpova atgādina, ka pirms kāda laika (deputāti par to lēma 2022. gada oktobra domes sēdē – red. piebilde) domes deputāti pieņēma lēmumu par Oškalna, Friča Roziņa un Puškina ielas nosaukumu maiņu. Pēc nosaukumu maiņas Oškalna iela nes savu vēsturisko nosaukumu Smēķu iela, Puškina iela pārdēvēta par Kārļa Skalbes ielu, bet Friča Roziņa iela – par Voldemāra Roberta Zāmuela ielu. B. Karpova brīnās, kāpēc jau tolaik deputāti neizskatīja jautājumu par R. Eidemaņa personību. “Viņš bijis rakstnieks, literāts, bet lielāko savas dzīves daļu – kareivis. Manuprāt, ļoti būtisks fakts ir tas, ka Eidemanis ir vadījis cīņu pret Ukrainas patriota Mahno vadītajām vienībām Ukrainā. Kā cīņas metodi izmantojis ķīlnieku sagrābšanu un iebiedēšanu, līdzi jūtošo apšaušanu. Jā, piekrītu, ka Eidemanis ir bijis arī rakstnieks. Viņš ir rakstījis dzeju, prozu, stāstus, romānus un lugas. Gribu pieminēt to, ka lielākajā daļā daiļdarbu, kas tapuši 20. un 30. gados Padomju Savienībā, dominē padomju cilvēks un sociālistiskā iekārta, oktobra apvērsumi un komunistiskās partijas slavināšana. Romantisko skatījumu, kas nedaudz saglabājies dzejā, pārmāc klišejisks patoss un lozungi,” savā videouzrunā pauž B. Karpova.

— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Valsts svētkiem – fotoizstādes ar veltījumu Latvijai

Bauskas Kultūras centra izstāžu zālē skatāma tautas fotostudijas “Bauska” dalībnieku ikgadējā izstāde “Latvijai”. Savukārt Rundāles multifunkcionālajā centrā – vasaras fotoplenērā tapušo darbu ekspozīcija.

Šovasar Rundālē sarīkots pirmais fotoplenērs “Ieraudzīt citādu Rundāli”. Uz to kultūras darba organizatore Lilita Lauskiniece bija aicinājusi Ogres un Uzvaras fotokluba pārstāvjus, tautas fotostudijas “Bauska” dalībniekus, piebiedrojās arī fotogrāfe no Rīgas.

Uzdevums dalībniekiem bija tvert Rundāli neparastā rakursā. Fotogrāfijas tapa Pilsrundālē, Saulainē, Ziedoņos, Mežotnes pilskalna apkārtnē. Līdz pat 1. oktobrim katrs plenērists iesūtīja pa desmit darbiem izvērtēšanai. Fotoattēlus uz lielā ekrāna skatīja un analizēja žūrija, kurā strādāja fotogrāfi Jānis Paļulis un Ints Lūsis, kā arī mākslas zinātniece Indra Liepa un mākslinieces Laura Ikerte un Inese Mežkaze. Labākie 27 darbi atlasīti izstādei.

Savukārt izstādes “Latvijai” sarīkošana tautas fotostudijai “Bauska” gadu laikā kļuvusi par neatņemamu kolektīva tradīciju. Vietējie fotomākslinieki caur objektīvu tvēruši gan dabasskatus, gan cilvēku portretus, gan amizantus mirkļus, bet visus attēlus vieno mīlestība pret savu valsti – Latviju.

Izstādē aplūkošanai eksponēti gan skaisti, gan neparasti attēli, kuru autori ir Māris Kreitenbergs, Andris Dūmiņš, Ģirts Donerblics, Arnis Indriks, Raitis Ābelnieks, Anta Podžus un Ivars Prīsis. Darbi ir gan krāsās, gan melnbalti, kas īpaši labi izceļ fotomirkļos tverto objektu faktūru. Katra autora pienesums ir īpašs, katram savs rokraksts un redzējums. Izstādes autori ir dažāda gadagājuma pārstāvji ar lielāku vai mazāku dzīves un fotografēšanas pieredzi, kuri vienmēr gatavi apgūt jaunas prasmes un nodot tās tālāk jaunpienācējiem.

— Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.