Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana šā gada pašvaldību vēlēšanām sākās 19. martā un noslēdzās 8. aprīlī. Jelgavā dalību 2025. gada vēlēšanās pieteikuši 12 saraksti un iedzīvotājiem jāievēl 15 domnieki. “Zemgales Ziņas” lūdza visiem sarakstiem izvirzīt vienu kandidātu, kas sniedz atbildes uz laikraksta jautājumiem.

7. saraksts

LATVIJAS ZAĻĀ PARTIJA

1.  Kāda ir Jūsu personīgā motivācija balotēties, un kāpēc uzticaties Jūsu saraksta pašvaldības vadītāja kandidātam un citām personībām sarakstā?

Pilsoniskā atbildība. Uzskatu, ka demokrātija ir dzīva tikai tad, ja cilvēki tajā aktīvi piedalās un vēlas dot savu ieguldījumu sabiedrībā. Man ir vīzija par pilsētas attīstību, kas veidojusies vairāk nekā 15 gadu laikā, strādājot ar ekonomiskās attīstības jautājumiem, pārstāvot uzņēmumu un uzņēmēju organizāciju intereses Latvijā un starptautiski. Labi orientējos jautājumos, kuri ir svarīgi uzņēmumiem, tas ir pieredzes un specifisku kompetenču kopums, kas veidojies gadu gaitā un ko vēlos likt lietā.

Uzticos savai komandai, jo mūs vieno kopīgas vērtības un mērķi: atbildīga pārvaldība, ilgtspējīga pilsētas attīstība, aktīva sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanā un īstenošanā. Mēs vēlamies straujāku pilsētas izaugsmi un iekļaujošu attīstības virzienu.

2. Uz ko ieteiktu vēlētājiem vairāk skatīties – uz partijas programmu vai deputātu kandidātu paveiktajiem darbiem?

Svarīgi ir abi – gan programma, gan cilvēki. Bez programmas nav skaidra virziena. Mēs piedāvājam attīstības plānu, kas balstās uz sabiedrības vajadzībām un vides saglabāšanu, ko var nodrošināt ar ekonomikas attīstību. Šo vīziju esam gatavi īstenot ar atbildību un profesionālu pieredzi.

Jelgavas pašvaldības vēlēšanās LZP pirmo reizi startē ar atsevišķu sarakstu un kandidātiem, kuri politikā ir jauni un enerģijas pilni. Mūs vieno vēlme ieviest pozitīvas pārmaiņas pilsētā, izmantojot zināšanas un pieredzi dažādās jomās.

Vēlos uzsvērt, ka Latvijas Zaļā partija vairs nav ZZS sastāvā. 2022. gadā mēs no šīs politiskās apvienības izstājāmies, jo neatbalstījām tās attālināšanos no labas pārvaldības un tiesiskuma principiem.

3. Vai uzskatāt, ka līdzšinējais darbības kurss ir jāturpina?

Jelgava ir augusi, taču pēdējos gados pilsētas izaugsmē jūtama inerce. Sabiedrības iesaiste un līdzdalība ir nepietiekama, un vide bieži tiek uztverta kā sekundārs faktors, nevis attīstības pamats. Ir virzieni, kas noteikti jāturpina, piemēram, sadarbība ar LBTU un rūpniecības attīstība. Taču jāpastiprina fokuss uz ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, kas veicina uzņēmējdarbību, iedzīvotāju skaita pieaugumu un vienlaikus saglabā vidi, kā arī respektē vietējo kopienu vajadzības. Pašvaldības līmenī arvien būtiskāki kļūs migrācijas jautājumi, strauji pieaug ieceļotāju skaits no kultūras ziņā ļoti atšķirīgām valstīm, un tas var radīt gan integrācijas izaicinājumus, gan potenciālus drošības riskus.

4.  Kāda ir Jūsu nostāja skolu tīkla reorganizēšanā?

Skolu tīkls būs jāpārskata, ņemot vērā demogrāfisko rādītāju izmaiņas, sabiedrības intereses un nepieciešamību nodrošināt augstāku izglītības kvalitāti. Skolu reorganizācija nedrīkst būt tikai “taupīšanas projekts”, tās mērķim jābūt kvalitatīvas un pieejamas izglītības nodrošināšanai visiem. Šobrīd Jelgavā ir vairākas skolas, kuras ir pārpildītas un kur kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanai ir nepieciešams atvērt klases ar mazāku skolēnu skaitu, bet pašlaik tas nav iespējams dažādu praktisku apsvērumu dēļ.

5. Vai demogrāfijas jautājums jāatstāj Saeimas deputātu ziņā vai tomēr pašvaldības arī var dot savu artavu?

Pašvaldībai šeit ir būtiska loma. Mēs iestājamies par ģimenēm draudzīgu pilsētvidi – pieejamiem mājokļiem, bērnudārziem un aukļu pakalpojumiem, kvalitatīvu veselības pakalpojumu pieejamību, drošu infrastruktūru un augstvērtīgu izglītību.

Jaunās ģimenes un bērni Jelgavā ir nepelnīti aizmirsti, piemēram, garas rindas uz bērnudārziem, viens no zemākajiem bērna piedzimšanas pabalstiem Latvijā (Jelgavā 100 eiro, piemēram, Jūrmalā 1000 eiro). Vai jelgavnieks ir 10 reizes sliktāks par jūrmalnieku?

6. Vai Jūsu partijai/apvienībai ir plāns, kā samazināt birokrātiju pašvaldībā?

Pašvaldībai jābūt atvērtai iedzīvotājiem un tās darbībai saprotamai. Iedzīvotājiem jājūtas kā līdzvērtīgiem partneriem, nevis lūdzējiem. Lēmumu pieņemšanā jāiesaista plašāka sabiedrība, akcentējot vietējo kopienu iniciatīvu lietderīgumu pilsētas dzīves pārvaldībā. Jāattīsta e-pakalpojumi, jāvienkāršo procesi un jānosaka īsāki termiņi atbilžu sniegšanai. Nav pieļaujama situācija, kad vietējās kopienas iniciatīvas tiek ignorētas.

7. Vai partija/apvienība turpinās esošās budžeta prioritātes pašvaldībā vai mainīs tās?

Mūsu prioritāte ir gudra, ilgtspējīga ekonomiskā attīstība, piemēram, viedās nozares un pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību, videi draudzīga infrastruktūra un atbalsts kopienām.

Esošās prioritātes bieži neatspoguļo sabiedrības līdzdalības nozīmi, klimata pārmaiņu un drošības radītos draudus. Būtiski jāpārskata darbs ar investīcijām un jāveicina uzņēmējdarbības attīstība. Esošajā budžetā centrālā aktivitāte uzņēmējdarbības veicināšanai un darbavietu radīšanai ar augstu pievienoto vērtību ir Zemgales industriālā parka attīstība. Ar to ir par maz, lai strauji mainītu Jelgavas ekonomikas attīstības vektoru. Mūsu mērķis ir iedzīvotāju skaita pieaugums.

8. Vai uzskatāt, ka pašvaldībai ir jāiesaistās atbalsta sniegšanā Ukrainai?

Jā, gan morāli, gan praktiski. Jelgava var palīdzēt ar materiālo atbalstu, mājvietām, izglītību un integrāciju. Mēs uzskatām, ka solidaritāte ar Ukrainu ir vērtību jautājums, un Jelgava var būt šīs solidaritātes piemērs.

9. Kādu prognozējat vēlētāju aktivitāti šajās vēlēšanās? Vai tā būs augstāka par līdzšinējo?

Ja cilvēki sajutīs, ka viņu balss patiešām var kaut ko mainīt, aktivitāte pieaugs. Mēs ceram, ka mūsu piedāvājums par ilgtspējīgu, caurspīdīgi pārvaldītu un cilvēkiem draudzīgu Jelgavu uzrunās arī jauniešus un tos, kuri iepriekš nav piedalījušies vēlēšanās. Tomēr, lai būtiski pieaugtu vēlētāju aktivitāte, nepieciešama dziļāka sabiedrības iesaiste pilsētas attīstībā, sākot jau ar vietējo apkaimju līmeni. Ja tas notiks, tad nākamajās vēlēšanās varam sagaidīt jau pavisam citu līdzdalības dinamiku.