“Mērnieku laiki” ūdens skaitītāju saimniecībā

Ekonomikas ministrija iedzīvotājiem sola naudas ietaupījumu, nozare prognozē pretējo – augšot ūdensapgādes tarifi.

Daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem vairs nebūtu jāgādā par ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi un nomaiņu reizi četros gados, turpmāk jauni skaitītāji varētu kalpot vismaz desmit gadus – šādas regulējuma izmaiņas rosinājusi Ekonomikas ministrija (EM). Taču nozarē iniciatīvu vērtē kā sasteigtu.

Ja šie noteikumi stātos spēkā, tad iedzīvotājiem varētu būt diezgan grūti orientēties prasību juceklī, jo nesen jau vieni valdības noteikumi pieņemti, kas nākotnē prasa obligāti uzstādīt attālināti nolasāmos karstā ūdens skaitītājus.

Ekonomikas ministrijas tagad rosinātā ūdens skaitītāju reforma paredz pāreju uz ilgmūžīgākiem un vienreiz lietojamiem ūdens skaitītājiem. Par šādām pārmaiņām regulējumā martā norisinājās publiskā apspriešana. Gandrīz visas apspriešanas gaitā saņemtās atsauksmes ir negatīvas. Ja izmaiņas tomēr tiks apstiprinātas, tās paredzēts iedarbināt jau no 1. maija.

“Šobrīd notiek noteikumu projekta izstrāde, un tuvākajā laikā projekts tiks nosūtīts starpinstitūciju saskaņošanā. Tāpēc šobrīd nav zināms, kad plānotie grozījumi tiks skatīti valdībā,” informē EM pārstāve Elīna Balgalve.

Ministrija saredz ietaupījumu
Saskaņā ar ūdens skaitītāju uzstādīšanas un pārbaudes jeb verifikācijas kārtību, daudzdzīvokļu namiem ir divu veidu ūdens patēriņa skaitītāji – mājas ievada jeb kopējais skaitītājs un skaitītāji katrā dzīvoklī. Mūžīgā problēma, kas dažās mājās ir jo īpaši izteikta, ir tā sauktie ūdens zudumi jeb patēriņa starpība, kas veidojas starp ēkas kopējā skaitītāja rādījumu un dzīvokļos uzstādīto iekārtu mērījumiem un kas iedzīvotājiem jāapmaksā. Par mājas kopējā skaitītāja uzstādīšanu un apkopi gādā ūdensapgādes uzņēmums, ar to saistītos izdevumus iekļaujot ūdens tarifā. 

Savukārt ūdens skaitītāji mājas iekšienē jeb dzīvokļos ir iedzīvotāju atbildība, tai skaitā no savas kabatas jāfinansē arī to uzstādīšana un nomaiņa. Dzīvokļu saimnieki patlaban visbiežāk izvēlas lētākos mērītājus, proti, mehāniskos ūdens skaitītājus. Saskaņā ar šābrīža regulējumu šīs iekārtas jāpārbauda ik pēc četriem gadiem. Elektromagnētiskie vai ultraskaņas skaitītāji, kas ir salīdzinoši dārgāki, jāmaina retāk – reizi sešos gados.

No 2020. līdz 2023. gadam atkārtota verifikācija kopumā veikta 975 809 ūdens skaitītājiem; tas nozīmē, ka caurmērā gadā tiek verificēti vairāk nekā 200 tūkstoši iekārtu. Jāņem vērā, ka prasība par regulāru verifikāciju attiecas arī uz mājas ievada skaitītājiem. Viena parastā jeb mehāniskā dzīvokļa ūdens skaitītāja atkārtota verificēšana, noņemšana un uzstādīšana iedzīvotājam izmaksā aptuveni 20 eiro. Ekonomikas ministrija savos aprēķinos izmanto pieņēmumu, ka vidēji katrā dzīvoklī ir četri ūdens skaitītāji, tātad līdz šim daudzdzīvokļu namā dzīvojošai mājsaimniecībai par ūdens skaitītājiem jāmaksā vidēji 80 eiro četros gados. Balstoties uz šiem skaitļiem, ministrija aprēķinājusi, ka, atsakoties no atkārtotas ūdens skaitītāju verifikācijas reizi četros gados, kā tas noteikts pašlaik, un pārejot uz skaitītājiem ar vismaz desmit gadu derīguma termiņu, desmit gadu laikā uz vienu dzīvokli sanāk 39 eiro ietaupījums. Turpretī nozarē prognozē gluži pretējo – ka ministrijas ierosinātā reforma iedzīvotājiem sitīs pa kabatu.

Desmit gadi – un izmetam ārā?
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis publiski paudis, ka ūdens skaitītāju reforma ļaušot ietaupīt gan valsts, gan arī uzņēmēju un iedzīvotāju resursus. Viņa vadītajā ministrijā skaidro, ka ūdens patēriņa uzskaites reformai lielā mērā iedvesmojušas Patērētāju tiesību un aizsardzības centra (PTAC) veiktās ūdens skaitītāju pārbaudes. “Izmaiņas rosinātas, pamatojoties uz PTAC metroloģiskās uzraudzības rezultātiem, kuros konstatēta akreditēto inspicēšanas institūciju negodprātīga rīcība, ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotā verificēšanā par derīgiem atzīstot nederīgus ūdens patēriņa skaitītājus,” informē EM pārstāve E. Balgalve. Pārbaudēs konstatēti arī gadījumi, kad skaitītāji uzstādīti neatbilstoši ražotāja instrukcijām. “Līdz ar to pie iedzīvotājiem nonāk tādi skaitītāji, kuriem pārsniegta maksimāli pieļaujamā kļūda, kas ir viens no iemesliem, kāpēc veidojas ūdens patēriņa starpības,” viņa piebilst.

Lai novērstu dzīvokļu ūdens skaitītāju atkārtotas verificēšanas gaitā atklātās nebūšanas, EM nolēmusi atteikties no iespējas atkārtoti izmantot šīs iekārtas, kā tas ir pašlaik. Tas nozīmē, ka to atkārtota verificēšana turpmāk vairs nenotiktu. Tad ik pēc desmit gadiem, ja ražotājs nav norādījis citu lietošanas termiņu, skaitītājus nomainītu pret jauniem. Jāatzīmē, ka izmaiņas attiektos tikai uz dzīvokļos uzstādītajiem skaitītājiem, bet mājas kopējām mērierīcēm plānots saglabāt līdzšinējo verifikācijas kārtību.

Turklāt rosinātās izmaiņas paredz, ka dzīvokļos nākotnē jāizmanto skaitītāji ar CE atbilstības marķējumu un metroloģisko papildmarķējumu – taisnstūra rāmī ievietotu lielo burtu M un marķējuma piestiprināšanas gada pēdējiem diviem cipariem. Tas nozīmē, ka būs jāizmanto jaunāki skaitītāji un no aprites tiktu izņemtas šobrīd vēl tirgū sastopamās iekārtas ar EEK marķējumu, kas ražotas kopš 1997. gada. 

Pēc reformas jauna skaitītāja izvēlē svarīgs būs gan iekārtas atbilstības marķējums, gan ražotāja dotais mēriekārtas lietošanas termiņš. Tā kā plānotajās regulējuma izmaiņās minēts desmit gadu termiņš, sagaidāms, ka nākotnē apritē būtu tikai tādi ūdens skaitītāji, kuriem ražotājs paredzējis vismaz desmit gadu kalpošanas mūžu. Pēc tam iekārtas paredzēts izmest, nevis verificēt un izmantot atkārtoti kā līdz šim.

Karstajam ūdenim – attālinātais skaitītājs
Jāpiebilst, ka gada sākumā valdība jau noteica jaunu pienākumu attiecībā uz karstā ūdens individuālajiem skaitītājiem. Proti, Ministru kabineta noteikumu “Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības” grozījumi paredz, ka 2025. gada 12. oktobrī stājas spēkā obligāts nosacījums: “No jauna uzstādītie individuālie skaitītāji, kas mēra mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā, ir attālināti nolasāmi.” Tāpat šie noteikumi paredz, ka karstā ūdens skaitītājiem, kas uzstādīti pirms 2025. gada 12. oktobra un nav attālināti nolasāmi, “līdz 2027. gada 1. janvārim nodrošina attālinātu nolasāmību vai tos aizstāj ar attālināti nolasāmiem, ja tas ir ekonomiski pamatoti”. Šie noteikumi jau ir stājušies spēkā. Bet saskaņā ar EM jaunāko ieceri (ja tā tiks valdībā pieņemta) iznāk – ja rudenī uzstādīsiet jaunus ūdens skaitītājus ar domu, ka desmit gadus par tiem vairs nav jādomā, vismaz karstā ūdens skaitītājam tomēr var nākties pievērsties jau pēc nepilniem diviem gadiem. 

Kā tad cilvēkam pareizāk rīkoties, ja skaitītāju maiņa iekritīs starp divām reformām laikā no 1. maija līdz 12. oktobrim vai no 1. maija līdz 2027. gada 1. janvārim un desmitgadīgo karstā ūdens skaitītāju nenāktos mainīt jau krietni ātrāk, EM skaidro: “Paredzēts, ka no 1. maija ūdens patēriņa skaitītājiem nebūs jāveic atkārtotā verificēšana bez termiņa ierobežojumiem, tādēļ tas, vai konkrētajā mājā uzstādīs attālināt nolasāmus skaitītājus, ir atkarīgs no tā, kā iedzīvotāji ar pārvaldnieku būs vienojušies, ņemot vērā veikto ekonomisko izvērtējumu.”

Vēl attiecībā uz nākotnes prasību par attālināti nolasāmām karstā ūdens patēriņa mērierīcēm ministrijā piebilst: “Ja pārvaldnieks nesapēs ekonomiski pamatot, ka nav iespējams uzstādīt skaitītājus ar attālinātu nolasīšanas funkciju, tad iedzīvotāju kopība varēs vienoties, kādā veidā norēķināties par ūdens patēriņu, piemēram, vai nu turpināt lietot neverificētus skaitītājus, vai pēc deklarēto personu skaita, vai kādā citā veidā.”

Jāsecina gan, ka iedzīvotājiem varētu būt diezgan grūti orientēties manāmajā haosā, kas tiek radīts vienlaikus veiktu vairāku ūdens skaitītāju reformu rezultātā. Ja līdz šim dzīvokļa saimniekam bija jāpatur prātā tikai viens termiņš, kad reizi četros gados ir veicama ūdens skaitītāju verifikācija, turpmāk, veicot skaitītāju nomaiņu, jādomā arī par prasībām, kas stāsies spēkā vēl pēc pāris mēnešiem vai gadiem. Zināma stabilitāte šajā jomā varētu atgriezties pēc kāda laika, kad visu paralēlo reformu prasības būs realizētas, ja vien pa to laiku EM nenāks klajā ar jaunām idejām, piemēram, nosakot arī obligātu prasību par attālināti nolasāmiem aukstā ūdens skaitītājiem.    

Vieni par, citi pret
Neapmierinātība un arī gaidas saistībā ar EM izsludināto ūdens skaitītāju reformu valda namu apsaimniekošanas uzņēmumos. Namu apsaimniekošanas uzņēmuma “House Manager” vadītājs Rolands Iesaliņš saka: “Mēs neatbalstām tādu risinājumu.” Bet SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) valdes loceklis Mārtiņš Paurs atzīst izmaiņu nepieciešamību. Vai pašreiz publiski izskanējušie varianti ir vienīgie pareizie, to gan rādīšot laiks un diskusijas starp nozares spēlētājiem un likumdevēju. “Skaidrs, ka PTAC pētījumā atklātie fakti par it kā verificētiem, taču ārkārtīgi neprecīziem vai pat salauztiem skaitītājiem ir graujoši. Tie parāda, ka jebkādi daudzdzīvokļu namu pārvaldnieku centieni atrast neizskaidrojamo ūdens zudumu cēloņus ir lemti neveiksmei jau pašā saknē un ir jāmeklē citi risinājumi,” piebilst M. Paurs.

Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas (LŪKUA) izpilddirektors Sandis Dejus rezumē, ka par EM ierosinātajām pārmaiņām vajadzīga ministrijas saruna ar nozarēm: “Šie noteikumu grozījumi ir izziņoti bez jebkādas diskusijas. Būtībā tas ir emocionāls, tehniski un ekonomiski nepamatots priekšlikums, kas rada lielu viļņošanos visās saistītajās nozarēs un rada dabisku pretestību esošajam piedāvājumam.” Asociācijas vērtējumā ministrijas rosinātās izmaiņas nav balstītas situācijas izpētē, trūkst analīzes par reformas iespējamo ietekmi gan uz patērētāju, gan uz ēku apsaimniekotājiem un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem. S. Dejus: “Mēs arī neredzam, ka būtu mēģināts izprast, cik ilgā laikā praktiski dzīvē tādu skaitītāju nomaiņu varētu realizēt. Speciālistu skaits, kas ar savām rokām fiziski to var izdarīt, Latvijā ir absolūti nepietiekams. Līdz ar to šī procedūra varētu ievilkties, kamēr mēs uzliktu visos dzīvokļos skaitītājus, kas potenciāli kalpotu desmit gadus.”

Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektors S. Dejus atzīmē, ka nozare negribētu, lai rodas situācija, kad par ūdens uzskaiti klienti maksā vairāk nekā par pašu ūdeni. Vienlaikus viņš informē, ka neatkarīgi no skaitītāju reformas tuvākajos gados ūdenssaimniecības tarifi strauji kāps: “Tas ir saistīts ar kopējo situāciju nozarē, kad tuvāko 15 gadu laikā ir jāinvestē aptuveni divi miljardi eiro. Mums vienkārši nav citu resursu kā tikai tarifi, jo Eiropas fondi šobrīd nav paredzēti šādiem mērķiem.”

Ko palīdz attālināti nolasāmie skaitītāji
RNP pārstāvis M. Paurs spriež, ka viedo, attālināti nolasāmo skaitītāju risinājums būs labs daudzām mājām, kam ir lieli, neizskaidrojami ūdens zudumi: “Vienlaikus ir svarīgi saglabāt iespēju mājām lemt pašām par vēlmi un nepieciešamību šādu sistēmu uzstādīt. Ja ūdens zudumu jau šobrīd nav un esošā sistēma ir ērta, godīgi un taisnīgi sadala izmaksas par ūdeni dzīvokļu īpašnieku starpā, tad to mainīt nav nepieciešams.”

M. Paurs atsaucas uz Viļņas ūdenssaimniecības uzņēmuma pieredzi, dzīvokļos uzstādot attālināti nolasāmus ultraskaņas skaitītājus. Tā vidējos ūdens zudumus esot izdevies samazināt no teju 20% līdz pat 3%.

Vai ir jāmaina ūdens skaitītāju uzstādīšanas noteikumi?

Hardija, apdrošināšanas brokere
Šķiet, var palikt, kā ir. Mūsu māju apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku biedrība, un mēs esam ļoti rūpīgi saimnieki savā īpašumā. Visa aktuālā informācija, arī par ūdens skaitītājiem, ir uz ziņojumu dēļa. Protams, ir svarīgi, lai ūdens skaitītājs ir laikus nomainīts un rāda pareizi. Pretējā gadījumā iznāk pārmaksāt tiem, kuru skaitītājs rāda pareizi, jo visai mājai kopīgi ir jāsedz patērētā ūdens daudzums.

Reinis, studē IT
Uz šo jautājumu nevaru atbildēt, jo dzīvokli Jelgavā īrēju. Par to, ka jāmaina skaitītājs, man deva ziņu dzīvokļa saimnieks. Atbrauca meistars un visu nepieciešamo izdarīja. Vecais skaitītājs tiešām nolietojies.

Ligita, LBTU darbiniece
Manuprāt, dzīvokļa apsaimniekošana pašvaldības uzņēmuma Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes izpildījumā ir par dārgu. Katram dzīvoklim NĪP mājaslapā ir pieejamas ziņas, kad ūdens skaitītājs uzstādīts, kad tas jāatjauno. Tikai – cik mēs maksājam par šo “brīnišķīgo” pakalpojumu!

Vladislavs, studē inženierzinātnes
Es vienreiz mēnesī NĪP mājaslapā ievadu ūdens skaitītāja rādītājus un tad par to uz mēnesi aizmirstu. Nevaru teikt, vai tur vajag ko manīt.
— Guntis Ščerbinskis

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.