Muzejs rāda dāvanā saņemtās Joku dienas atklātnītes

Marta vidū Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs saņēma dāvinājumu ar labi saglabātām apsveikuma kartītēm. Galvenokārt Lieldienu apsveikumiem, taču starp tiem atradās arī dažas 1. aprīļa kartītes, kuras muzejs rāda arī iedzīvotājiem, reizē atgādinot, cik sen tad svinam Joku vai Muļķu dienu 1. aprīlī, informē muzejs.

Pirmā aprīļa diena savu Muļķu dienas (arī Visu muļķu diena) nosaukumu ieguvusi no tradīcijas izspēlēt jokus, piemēram, stāstīt draugiem, ka viņu kurpju šņores ir atraisījušās, drēbes nosmērētas un tamlīdzīgi, vai sūtīt viņus tā sauktajos muļķīgajos uzdevumos.

Viena no versijām par šīs dienas izcelsmi ir saistīta ar pavasara atnākšanu, kad daba muļķo pasauli ar mainīgajiem laika apstākļiem.

Cita, savukārt, vēstī, ka šī diena ir paredzēta, lai atzīmētu veltīgo kovārņa lidojumu, kad to no Noasa šķirsta sūtīja zemes meklējumos.

Visizplatītākais uzskats par joku dienas izcelsmi ir tāds, ka tā radusies Francijā 1562. gadā vai aptuveni tajā laikā, kad Jūlija kalendāru aizstāja ar Gregorija kalendāru. Vecajā Jūlija kalendārā gads sākās 25. martā un jauna gada sākšanās svētkus svinēja 1. aprīlī, jo 25. marts iekrita Svētajā nedēļā.

Gregorija kalendārs par pirmo jaunā gada dienu noteica 1. janvāri, tomēr 1. aprīlis arī turpmāk tika svinēts. Uzskata, ka aizmāršīgos cilvēkus, kurus pēc jaunā kalendāra ieviešanas varēja izjokot par to, ka jaunais gads joprojām tiek svinēts 1. aprīlī , sauca par “aprīļa muļķiem”. Cilvēki aicināja ciemos uz neesošajiem svētkiem, izlikdamies, ka svinības notiek par godu jaunajam gadam.

Lai kāda arī būtu šīs dienas izcelsme, labestīgi jokot un izjokot par ļaunu nenāks!

Foto : Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs