Neviens tā neglezno kā Vija Zariņa

Līdz 7. maijam Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zālē atvērta Vijas Zariņas personālizstāde “Manu sajūtu ainavas”.

Mākslas darbos apvienota iedomāta realitāte ar pašas mākslinieces sajūtām, kas radušās saplūsmē ar dabu. Šī tēma Vijas Zariņas mākslā ir aktuāla jau ilgāku laiku. Viņas sajūtu gleznas pirms vairākiem gadiem bija apskatāmas Rīgā, galerijā “Daugava”, un vēl tagad – līdz 20. aprīlim plaša ekspozīcija ir atvērta kultūrtelpā “OLA Foundation”. Vija Zariņa savās gleznās attēlo sajūtas un maņas, ko baudījusi, būdama kopā ar dabu, – klusumu, mieru, smaržu, bezgalību, dabas ritmus un pārdzīvoto, ko vārdos tāpat vien nenosauksi, ļaujot runāt glezniecības valodai.

Krikumiņi, perspektīva un panorāma

Izstādē “Manu sajūtu ainavas” Vija Zariņa risina savu iemīļoto tēmu – aramzemi, kas kā ekspozīcijas galvenais caurviju tēls iekļauj psiholoģiskus, emocionālus, estētiskus un nacionālus pārdzīvojumus. Cilvēka iekšējā pasaule gleznās atspoguļojas smalkos un aizlauztos tonīšos. Uzartā un apsnigusī zeme kārtojas plašās un panorāmiskās ainavās. Tuvojas pavasaris. Latvijas laukos asnus dzen pirmie ziemāji. Gleznas stāsta ne tikai par Latvijas ainavu un Latvijas kodu, tās liek aizdomāties par bezgalīgo dabas un sevis izzināšanas ceļu.