No dažiem bišu stropiem līdz biznesam

“Vīzes drava” aicina iepazīt bišu pasauli un medus garšas daudzveidību

Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, zaļojošu pļavu un Svētes upes ieskauta, saimnieko biškopju Prussakovu ģimene – dravas īpašniece Tamāra ar dēlu Maksimu un dēla sievu Jūliju. Īsi pirms Līgosvētkiem pie “Vīzes dravas” saimniekiem ciemojās “Zemgales Ziņas”, lai ielūkotos viņu bišu dravā, uzzinātu par čaklo spietotāju dzīvi un smaržīgā medus tapšanas noslēpumiem.

Izaug līdz savam biznesam

Ar biškopību līvbērznieki nodarbojas jau vairāk nekā 10 gadu, bet Maksima tēva mājās viņi saimnieko jau krietni ilgāk.

“Iesākumā nodarbojāmies ar lauksaimniecību, turējām lopus, mājputnus, audzējām kartupeļus un dārzeņus, bet pēc tēva aiziešanas aizsaulē visu likvidējām,” stāsta Maksims. Tolaik Tamāras tagadējais vīrs uz mājām atveda pirmo bišu stropu, un ar to arī viss sākās. Maksims atceras, ka sākumā no bitēm turējies pa gabalu, baidījies, bet vēlāk šī nodarbe ieinteresēja un aizrāva. “Nopirkām klāt vēl dažus stropus, un tagad mums ir ap 100 bišu saimes. Visu apguvām pamazām pašmācības ceļā, bet Jūlija vēl apmeklēja arī biškopības kursus. Šobrīd esam vidusceļā starp hobiju un jau nopietnu biznesu, kas, iespējams, nākotnē kļūs par pamatdarbu. Lai biznesu attīstītu, saimju skaits būtu jāpalielina vismaz līdz 200 un vairāk,” spriež saimnieks. Palielinot saimju skaitu, jādomā, kur saražoto produkciju realizēt, tāpēc paplašināšanās rūpīgi jāizvērtē.

Biškopība kā dzīvesveids

Biškopība saimniekiem nav tikai naudas pelnīšana, bet jau kļuvusi par dzīvesveidu. “Katram cilvēkam dzīvē ir jāatrod sava mīļākā nodarbošanās, caur kuru viņš var izpausties un justies labi. Man tā ir biškopība. Pēc izglītības esmu mākslinieks – dizainers –, varu strādāt poligrāfijā, bet mani tas neaizrauj. Labāk izvēlos darboties ar bitēm.”