zz.lv
Foto: Ivars Bogdanovs
Atklāj piemiņas plāksni Fridriham Vesmanim.
Rundāles pagasta Kraukļu māju ceļa galā 15. aprīlī, Latvijas Republikas Saeimas pirmā priekšsēdētāja Fridriha Vesmaņa 150. jubilejas dienā, atklāta viņam veltīta piemiņas plāksne.
Plāksne atgādinās par Vesmaņu dzimtas saknēm šajā pusē un ar QR koda starpniecību aizvedīs uz Bauskas Centrālās bibliotēkas novadnieku enciklopēdijas stāstu par šī sabiedriski politiskā darbinieka dzīves gājumu un darba mūžu.
Rundāles apvienības pārvaldes kultūras darba organizatore Lilita Lauskiniece pasākumā pastāstīja, ka ar piemiņas zīmes atklāšanu ievērojamajam rundālietim iecerēts aizsākt Rundāles puses zudušo māju ceļu. Kraukļi būtu pirmā pieturvieta, kurai ar laiku varētu pievienoties arī citas nozīmīgu personību māju vietas. L. Lauskiniece arī uzsvēra, ka Latvijai šobrīd ļoti nepieciešamas spēcīgas personības: “Ja varētu laiku pagriezt atpakaļ, Fridrihs Vesmanis noteikti būtu starp tiem, kas zinātu, prastu un varētu aizstāvēt savu zemi un uzņemties atbildību.”
Izglītības kāre vadījusi dzīvi
F. Vesmanis dzimis 1875. gada 15. aprīlī. Rundāles pusē viņš gājis skolā, tad mācījies Jelgavā, bet studijas viņu aizveda uz Pēterpili. No Kraukļu mājām viņš devies arī savās pirmajās emigranta gaitās. 1907. gadā F. Vesmanis Rundāles pusē atgriezās jau kopā ar sievu Bertu.
Kaut viņš bija vecākais dēls un viņam būtu pienācies no tēva pārņemt saimniecību, tomēr F. Vesmanis nekad nebija domājis kļūt par lauksaimnieku un jau no mazotnes gāja citu ceļu.
Savā hronikā F. Vesmanis gan neatklāj, par ko bērnībā vēlējies kļūt. Viņa māsas Marijas mazdēls un biedrības “Vesmaņi’ valdes loceklis Ansis Bazons pasākumā, raksturojot F. Vesmani, citēja Krišjāņa Valdemāra vārdus: “Visnabagākais mazais zēniņš, ko pie mācības vedam, dienās taps par lielu vīru un darīs lielas lietas.” Tieši izglītības kāre F. Vesmani esot vadījusi visu dzīvi. F. Vesmanis vēsturē ieies kā pirmais Saeimas priekšsēdētājs, taču viņš bija arī jurists, politiskais darbinieks, ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Lielbritānijā, Satversmes sapulces un 1. Saeimas deputāts.
Viņa dzīve aprāvās 1941. gadā izsūtījumā Soļikamskā.
Kraukļu māju liecības
Kraukļu mājas, kuras šobrīd bēdīgā stāvoklī, ir 14 gadu jaunākas par F. Vesmani. Šogad tām apritēs 136 gadi. Mājas celšanas iniciators bija F. Vesmaņa tēvs Kārlis, viņš arī projekta autors. Māja iesvētīta 1889. gada 16. augustā. F. Vesmaņa sarakstītā dzimtas hronika vēsta, ka amatnieki, kas piesaistīti celtniecībā, darbu paveikuši kvalitatīvi. Šajā vietā arī pirms tam bijusi māja, taču tai nebija stingru pamatu, tāpēc tika nolemts celt jaunu.
Biedrības “Vesmaņi” pārstāve un F. Vesmaņa māsas Annas mazdēla sieva Ieva Marga Markausa uz pasākumu līdzi bija paņēmusi unikālu 1889. gada dokumenta – lūgšanas par māju – kopiju. Viņa atklāja, ka oriģināls ir uz papīra ar ūdenszīmēm. Viņu pārsteidzis, cik svinīgi jaunā Kraukļu māja tikusi atklāta. Dokumentā uzskaitīti visi, kas tobrīd dzīvoja mājās, piedalījās tās celšanā, pieminēts arī, kas notiek pagastā, kādas bijušas ražas, laikapstākļi. I. M. Markausa nolasīja šī dokumenta noslēguma vārdus: “Un tagad ar Dieva palīgu un viņa paša gara klāt būšanu lai šai jaunai ēkai tiek tas stiprums likts!”
I. M. Markausa pauda pateicību F. Vesmanim par to, ka viņš savā laikā daudz ko pierakstījis un līdz ar to ir saglabāts tik daudz atmiņu par Vesmaņu dzimtu. Arī viņa māsas meita Margarita apkopojusi daudz materiālu par Kraukļu mājām un dzimtu.
Piemiņas plāksnei līdzās slejas ozoli un bērzi, tomēr tie, visticamākais, nav pieredzējuši, kā te uzauga F. Vesmanis. Taču virs laika zoba sagrauztās mājas jumta vēl kuplo divu ozolu galotnes; tie, kā pieļāva I. M. Markausa, varētu būt stādīti par godu Fridriha un viņa brāļa Kārļa dzimšanai. Drošu liecību gan tam nav, taču ir saglabājusies fotogrāfija, kur Kārlis Vesmanis pie ozola pozē kopā ar dzīvesbiedri, dēliem un mazdēlu. Viens no ozoliem jau ir ieguvis dižkoka statusu.
Biedrības “Vesmaņi” valdes loceklis Ansis Bazons pasākuma viesus iepazīstināja vēl ar trīs vēsturiskām liecībām no Kraukļu mājām. Viena no tām bija petrolejas lampa, kura Kraukļos atrasta 2022. gada ziemā. Saglabājies arī zvaniņš, ar kuru F. Vesmaņa tēvs Kārlis un viņa sieva Līze aicinājuši mājiniekus pusdienās vai arī pulcējuši citos nozīmīgos brīžos. Trešā liecība ir baznīcas dziesmu grāmata, kuru Vesmaņu dzimta izmantojusi īpašos brīžos.
A. Bazonam par Kraukļu mājām stāstījusi vecāmamma un tēvs. No vecmāmiņas pūra nācis arī kāds blēņu stāsts par laiku, kad māja tikko kā pabeigta. Tas bijis 1889. gads, un vecmāmiņai tolaik bija vien astoņi gadi. Jaunuzceltajā mājā bija krāsotas grīdas. Puiši nolēmuši pajokot un ielaiduši zaķi istabā. Tas izbīlī lēkājis un sapēdojis ne tikai grīdu, bet arī sienas. Smukuma no tā nekāda. Vectētiņš saucis: “Janci! Janci!”, bet Jancis tik lecis un lecis.
Izdarīts viss iecerētais
Kā atzina I. M. Markausa, Vesmaņa “atgriešanās” ceļš bijis garš, tas aizsācies jau pagājušā gadsimta 90. gados. 2012. gadā F. Vesmaņa sarakstītā dzimtas hronika apkopota grāmatā “Klausieties pagātnes soļos”. Klajā tā nākusi 2013. gadā. F. Vesmaņa 140. jubilejā piemiņas zīmi politiķim un viņa sievai Bertai atklāja Sudmalu kapos, kur atdusas viņa tēvs un māte. 2022. gada 18. novembrī Jelgavas muzejā pirmizrādi piedzīvoja Raita Ābeles režisētā filma “Vesmaņa atgriešanās”. Tagad piemiņas plāksne atgādinās arī par vietu, kur uzaudzis F. Vesmanis.
“Mēs esam izdarījuši visu, ko sākotnēji bijām iecerējuši. Tas nenozīmē, ka mēs apstāsimies. Mūsu rīcībā ir Ārlietu ministrijas sagatavotā izstāde, kura ir rādīta jau daudzās Latvijas vietās, filma, grāmata. Tālākais atkarīgs no sabiedrības. Mēs gribējām Fridrihu Vesmani iecelt saulītē. Sākums bija diezgan ilgs, lēns, reizēm noraidošs. Bet, kad sākām sadarboties ar Jelgavas muzeju, process aizgāja ļoti labi,” biedrības “Vesmaņi” padarīto un nākotnes plānus atklāj I. M. Markausa.
— Kristīne Sēnele
Reklāma