Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt

No Straumes muižas līdz cukurfabrikai un “Lauktehnikai”

Projektā veiktā aptauja liecina, ka bieži vien jelgavnieki šo apkaimi sauc par Cukureni vai Lauķeni. 
Teritorijā, kas plešas no cukurfabrikas līdz Brīvības bulvārim, uzcēla 31 izstāžu paviljonu. No tiem saglabājies Latvijas Bankas paviljons, kas līdz mūsdienām pārtapis par kultūras namu “Rota”.

Cik dažādas ir Jelgavas apkaimes, kas atrodas nedaudz atstatu no centra! Dažādi ir tajās dzīvojošie

Šoruden biedrība “Jelgavas attīstībai” ar Sabiedrības integrācijas fonda un pašvaldības atbalstu rīkoja pirmo Jelgavas apkaimju forumu.  Sabiedriskā darbiniece Dace Indrika tajā prezentēja aprakstus par Jelgavas apkaimēm, ko sākam publicēt laikrakstā. 

Biešu un Lāčplēša ielas nosaukumi ielikti ar domu
Jelgavas cukurfabrikas apkaime atrodas agrākās Straumes muižas teritorijā, kas 1921. gadā tika ieskaitīta Valsts zemes fondā un nodota cietuma valdes rīcībā. Daļa šīs teritorijas no īpašniekiem tika  atpirkta. Tad nojauca muižas rijas un šķūņus un pēc slavenā arhitekta Eižena Laubes projekta šajā vietā būvēja Latvijā pirmo cukurfabriku. Vieta ir stratēģiski nozīmīga – Liel­upes krastā, blakus dzelzceļa stacijai. Bietes tika pievestas gan pa dzelzceļu, gan arī ar liellaivām pa Lielupi. Uzsverot cukura rūpniecības valstisko nozīmi, 1925. gadā Jelgavas cukurfabrikas pamatakmeni iemūrēja pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste.
Cukurfabrikas apkaimē sākumā atradās ganību pļavas un dārzeņu lauki. Tuvojoties autoritārā valsts vadoņa Kārļa Ulmaņa 60 gadu dzimšanas dienai (1937. gada 4. septembris), tika nolemts rīkot Zemgales apgabala tautsaimniecības izstādi un Pļaujas svētkus. Teritorijā, kas plešas no cukurfabrikas līdz Brīvības bulvārim, uzcēla 31 izstāžu paviljonu. No tiem saglabājies Latvijas Bankas paviljons, kas līdz mūsdienām pārtapis par kultūras namu “Rota”. Par šīs apkaimes agrāko dzīvi vēl aizvien stāsta ielu nosaukumi – Izstādes, Cukura un Biešu. 
Savukārt Zvaigžņu, Lāčplēša, Veco strēlnieku ielas nosaukumi liecina, ka šajā apkaimē pilsētas valde deva būvgabalus latviešu strēlniekiem par nopelniem Latvijas Brīvības cīņās un Pirmā pasaules kara laikā. Lāčplēša ielā atradās arī Jelgavas pilsētas galvas (1938–1940) pulkveža Kristapa Frickausa (1883–1964) privātmāja.
Aviācijas ielas nosaukums vēsta par valsts vadoņa Kārļa Ulmaņa ieceri uzbūvēt lidlauku tur, kur pagājušā gadsimta 70. gados tika uzbūvēta rūpnīca RAF.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Visu rakstu lasiet 2.decembra “Zemgales Ziņās”

Teksts: Dace Indrika un Gaitis Grūtups

Foto: Ruslans Antropovs un Gaitis Grūtups

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.