NOVADOS: Renovētās mājas dumpojas

Dzīvokļu īpašnieki pieprasa NĪP pārskatīt piedāvāto pakalpojuma cenu

Novembra beigās saņemtajos paziņojumos, ko Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde (NĪP) izsūtījusi vairāku daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem, norādīts, ka no 1. janvāra uz pusi un vairāk varētu augt maksājums par mājas apsaimniekošanu. Savukārt renovētajam namam Pasta ielā 34 tas no 0,4152 eiro palielinātos līdz 0,6950 eiro par kvadrātmetru. Abas summas uzrādītas bez PVN, kas ir 21%. Līdzīgi krass apsaimniekošanas maksas kāpums vērojams arī vairākās citās daudzdzīvokļu mājās.

Iedzīvotāji nepiekrīt
9. decembrī Pasta ielas 34 iedzīvotāju sapulcē, kurā piedalījās 41 dzīvokļu īpašnieks jeb dzīvokļu īpašnieku vairākums, pieņemts lēmums nepiekrist NĪP piedāvātajai apsaimniekošanas maksai un turpināt sarunas ar NĪP par apsaimniekošanas maksas modeli, kas balstīts uz reāliem izdevumu aprēķiniem. Diskusijas par NĪP piedāvāto krasi paaugstināto apsaimniekošanas maksu rit arī citās daudzdzīvokļu mājās.

Pirms diviem gadiem Pasta ielas 34 iedzīvotāji parādīja savu organizētību, vienojoties par sava nama renovēšanu. Tas bija pirmais divpadsmitstāvu mājas renovācijas projekts Latvijā. Šoreiz vairākumam bija viedoklis par apsaimniekošanas maksājumiem.

Vairāk naudas neparedzētiem izdevumiem
Dzīvokļa īpašnieks un mājas padomes loceklis Dmitrijs Guzs sapulcē uzsvēra, ka lielāko apsaimniekošanas maksas sadārdzinājumu veido jauna pozīcija – neparedzētie izdevumi ārpuskārtas darbiem un pakalpojumiem, ko vienkāršāk varētu saukt par neparedzētu remontu. Tam plānoti 0,2 eiro par kvadrātmetru jeb 75% no pieauguma. “Tātad mums tiek piedāvāts maksāt par darbiem, kas mājā tiks veikti pēc gadiem trim, pieciem vai desmit. Taču jāsamaksā mums būs jau tagad, turklāt ar visu PVN!” pukojās D. Guzs. Kāda kundze piebilda un mājas iedzīvotāji tam pilnībā piekrita, ka renovētās mājās, turklāt Pasta ielā 34 renovēta tikai pirms gada, nemēdz būt nekādi neparedzētie remontdarbi. Proti, renovētā ēkā parasti reti kaut kas lūst. “Tādēļ apsaimniekošanas maksai vajadzētu samazināties, nevis pieaugt!” secināja D. Guzs. Viņš ieteica dzīvokļu īpašniekiem prasīt NĪP, lai mājai tiktu veidots uzkrājumu fonds, par kuru PVN nav jāmaksā. “Esmu uzņēmējs un zinu, ka tāds apsaimniekošanas modelis ir mazliet sarežģītāks grāmatvedim, bet tas ir krietni saprātīgāks attiecībā pret dzīvokļu īpašnieku,” sacīja Dmitrijs.

Sadārdzinājumu sauc par agresīvu politiku
Dzīvokļa īpašniece un mājas padomes pārstāve Silvija Jansone sapulcē uzsvēra, ka NĪP piedāvātā apsaimniekošanas modeļa noraidījums nebūt nenozīmē to, ka māja atteiktos no NĪP kā apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēja. Tomēr viņa iebilst pret šādu NĪP, “varētu teikt, agresīvu, politiku”, kur iedzīvotāji netika savlaicīgi brīdināti par radikālu maksas pieaugumu. “Rodas iespaids, ka NĪP nemaz nebija ieinteresēts diskusijām un sarunām ar iedzīvotājiem,” ierakstīts iedzīvotāju sapulces protokolā.

Sapulcē izteikts arī aicinājums masveidā rakstīt vēstules Jelgavas valstspilsētas domes deputātiem. Tika uzsvērts, ka NĪP ir pašvaldības kapitālsabiedrība, kas tātad pieder jelgavniekiem, un arī no politiskā viedokļa būtu dīvaini sešus mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām strauji celt māju apsaimniekošanas maksu. Sapulcē izskanēja, ka dzīves dārdzība palielinās un tas izraisa jebkuru pakalpojumu izmaksu pieaugumu. Tomēr, ja māja ir renovēta, to gan apsaimniekotājam vajadzētu ņemt vērā.

Līdz 30 eiro vairāk
Mājas pilnvarnieks Viktors Valainis sapulcē rezumēja, ka NĪP piedāvātais apsaimniekošanas maksas pieaugums Pasta ielā 34 trīsistabu dzīvokļa īpašniekiem pakalpojumu sadārdzinās palielinās par apmēram 20–30 eiro mēnesī. “Zemgales Ziņām” viņš teica, ka sazināsies ar NĪP, lai tiktos ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Signi Rīnu. Savukārt NĪP vadītājs sarakstē ar “Ziņām” skaidroja, ka izmaksu pieaugums ir pamatots ar virkni Ministru kabineta noteikumu, kas saistās ar hidrauliskām pārbaudēm u. c. Tomēr šis skaidrojums nesniedz atbildi uz jautājumu par neparedzētajām izmaksām un mājas uzkrājumu veidošanu, par ko diskutēja Pasta ielas 34 iedzīvotāju sapulcē.

“Ziņas” aicina iespējami drīz informēt citu NĪP apsaimniekoto daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekus, kam ir iebildumi pret jauno paaugstināto mājas apsaimniekošanas tāmi. Jāpiebilst, ka renovētajai un NĪP apsaimniekotajai daudzdzīvokļu mājai Raiņa ielā 9 piedāvātais apsaimniekošanas maksas pieaugums ir vēl lielāks nekā Pasta ielā 34. Šajā namā novembrī izrakstītais rēķins liecina, ka par apsaimniekošanu jāmaksā 0,3639 eiro par kvadrātmetru, bet no 1. janvāra tas pieaugtu līdz 0,6083 eiro par kvadrātmetru. Arī šajā gadījumā ievērojama sadārdzinājuma daļa ir tāmes iedaļā “Neparedzētie izdevumi ārpuskārtas darbiem vai pakalpojumiem”.
— Gaitis Grūtups

Sveic dzīvesgudros vecvecākus

Noslēdzies pašvaldības organizētais konkurss “Manu vecvecāku dzīves mantojums”, un 6. decembrī Līvbērzes kultūras namā notika laureātu apbalvošanas pasākums. Konkursu, kas ir projekta “Europe Direct centrs Jelgavā” iniciatīva senioru mērķauditorijai, pašvaldība rīko jau 13. gadu, un tā nominācija šogad bija “Dzīvesgudrā vecmāmiņa un dzīvesgudrais vectētiņš Jelgavas novadā 2024”, informē Jelgavas novada pašvaldība.

“Konkurss tiek organizēts, lai godinātu novada seniorus, kuri savas dzīves laikā ir pilnveidojuši prasmes dažādās jomās un nodevuši šīs zināšanas nākamajām paaudzēm, iedvesmojot ģimenes un dzimtas turpināt tradīcijas. Seniori ir viena no galvenajām mērķgrupām, uz kuru vērsti Eiropas Savienības centieni mazināt sociālo atstumtību un veicināt iekļaušanu sabiedrībā. Šogad konkursa nominācija īpaši uzsver mantojuma nozīmīgumu laikos, kad jaunie cilvēki arvien biežāk dodas uz ārzemēm un pielāgojas jaunām kultūrām. Konkurss kalpo kā platforma, lai izceltu un novērtētu tradīcijas un vērtības, kas vieno dažādas paaudzes,” stāsta projekta vadītāja Tabita Šķerberga.

Pašvaldības pateicības rakstu un “Europe Direct” balvu šogad saņēma 20 Jelgavas novada seniori: Guntis Rozītis no Cenu pagasta, Ināra Velaite no Elejas pagasta, Gunta un Oskars Mūrnieki no Glūdas pagasta, Gunta Saulāja no Jaunsvirlaukas pagasta, Jeļena Lugiņina no Kalnciema pagasta, Velga Launaga no Lielplatones pagasta, Jeļena un Ivars Prudenti no Līvbērzes pagasta, Genovefa Koževņikova no Ozolnieku pagasta, Uldis Antīpins no Platones pagasta, Biruta Jansone no Salgales pagasta, Vija Gūtmane no Sesavas pagasta, Vija un Jānis Miķelsoni no Svētes pagasta, Ilze Rimša no Valgundes pagasta, Anita Gaišprāte no Vilces pagasta, Mārīte un Jānis Pikšeni no Vircavas pagasta un Anita Balode no Zaļenieku pagasta.

Apbalvošanas pasākumā laureātus sveica gan ģimenes – bērni un mazbērni –, gan draugi un pagastu pārstāvji. Ar stāstījumu par sevi un saikni ar vecākiem un vecvecākiem, kā arī sava tulkotā darba fragmentiem uzstājās Jaunā Rīgas teātra aktieris Gundars Āboliņš. Pasākuma muzikālajā daļā klātesošos priecēja grupa “Sestā jūdze”.

Dobeles pensionāru biedrība svin 25. dzimšanas dienu

Dobeles pilsētas pensionāru biedrība 8. decembrī kopā ar draugiem svinēja savu 25. dzimšanas dienu, informē pašvaldība. Sarīkojums sākās ar Dobeles pensionāru biedrības vadītājas Valentīnas Embovicas uzrunu. V. Embovica pateicās svētku dalībniekiem par kopābūšanu jubilejā, pateicās visiem tiem, kas ilgstoši veicinājuši un atbalstījuši biedrības darbu.

Biedrību jubilejā sveica Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis, pasniedzot arī pašvaldības pateicības rakstu Veltai Lagzdiņai un Ritai Spasai par aktīvu piedalīšanos pensionāru biedrības aktivitātēs un sabiedriskajā darbā. Apsveikuma vārdus teica arī domes Sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētāja Dace Reinika, deputāts Andrejs Spridzāns, Sociālā dienesta vadītāja Baiba Lucaua-Makalistere.

Talsu pensionāru biedrības vadītāja Rita Tomsone, kas ir arī Latvijas Pensionāru federācijas valdes locekle, Dobeles pilsētas pensionāru biedrībai pasniedza federācijas priekšsēdētājas Aijas Barčas pateicības rakstu par ieguldījumu senioru aktīvas dzīves veicināšanā, iedvesmošanu un pleca sajūtu, kas radīta 25 darba gadu garumā.

Klātesošos ar dziesmām priecēja pozitīvais un atraktīvais mūziķis Ainars Bumbieris.
Pasākumā piedalījās ap 170 dalībnieku – gan no Dobeles novada, gan viesi no kaimiņu novadiem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.