Pašvaldību politiķi meklē domubiedrus koalīcijai

Pozitīvais šajās vēlēšanās visā Latvijā ir vēlētāju aktivitātes pieaugums. 2021. gada pašvaldību vēlēšanās Jelgavā un Jelgavas novadā aktivitāte nesasniedza 30%. Vairāk nekā divas trešdaļas sabiedrības demokrātiskās vērtības ignorēja. Šoreiz Latvijā vēlētāju aktivitāte ir 47%. Tāds rādītājs bija arī Jelgavā, bet Jelgavas novadā – 44%.

Jelgavā nevienam nav pārsvara

Diskusijās medijos tiek atzīmēts, ka daudzviet Latvijā pašvaldībās uzvarējuši tie, kas bija pie varas iepriekšējos četrus gadus. Jelgava šajā ziņā ir izņēmums. Tiesa, kaut ar nelielu pārsvaru, atkal vēlēšanu uzvarētājs ir Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ar tās agrākajiem sabiedrībā labi pazīstamajiem līderiem Andri Rāviņu, Ritu Vectirāni un Mintautu Buškevicu galvgalā. Taču ar šīm trim personām šoreiz arī noslēdzas no ZZS ievēlēto deputātu saraksts. 2021. gadā ZZS ieguva sešas deputātu vietas. Tā var turpināt līdz 2001. gadam, kad vēlēšanās uzvarēja ZZS un mēra amatā stājās Andris Rāviņš, kas šajā krēslā bijis 24 gadus.

Otrajā vietā šajās vēlēšanās ir apvienība “Suverēnā vara”/“Apvienība Jaunlatvieši”, kas, šķiet, lielā mērā apvieno protestējošos vēlētājus un saziņā ar vēlētājiem izmanto sociālos tīklus. Turklāt liela daļa no tiem komentārus sociālajos tīklos raksta krieviski. 15. maijā “Zemgales Ziņās” publicētajā intervijā šīs apvienības pārstāvis Maksims Galkins līdzšinējo Jelgavas attīstību vērtē kā stagnācijas laiku. Viņaprāt, būtu nepieciešams optimizēt pašvaldības darbinieku skaitu, paturot tikai profesionāļus un likvidējot siltās vietiņas savējiem. 2009. gadā M. Galkins, būdams Jelgavas domes deputāts, rakstīja, ka “neatbalstīja aizdomīgus kredītus”, ko ņēma A. Rāviņa vadītā pašvaldība. Viņaprāt, pilsēta varēja iztikt bez 16 miljonu vērtā Zemgales Olimpiskā centra. Tā vietā būtu labi bijis nodibināt nelielus sporta klubus katrā pilsētas rajonā. Viņš cīnījies par caurskatāmu kārtību Jelgavas autobusu parkā. Vēl M. Galkins lepojas, ka četrus gadus palīdzējis biedrībai “Veče” un antihitleriskās koalīcijas kara veterāniem ar transporta pakalpojumiem.

Tālāk ar divām deputātu vietām seko kustība “Par” (Uldis Dūmiņš, Mārtiņš Daģis), Nacionālā apvienība (NA, Roberts Šlegelmilhs, Vilnis Švāns), “Jaunā Vienotība” (JV, Aigars Rublis, Kaspars Vaivods). Pa vienai deputātu vietai ir Latvijas Reģionu apvienībai (LRA, Gunārs Kurlovičs), Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP, Mārtiņš Štāls) un “Latvijai pirmajā vietā” (LPV, Imants Konutis). No “pariešiem”, nacionāļiem, JV, JKP un LRA vairāku politikas vērotāju acīs iezīmējas “astoņnieks”, kam ir līdzīgi uzskati un kas varētu veidot jaunu koalīciju, kurā nav līdz šim valdījusī ZZS. Pašvaldību likums prasa, lai pēc pirmās jaunās domes sēdes divu mēnešu laikā tiktu izraudzīts jaunais mērs un sāktos ražīgs darbs savas pilsētas labā. Kas būs jaunais mērs – tas vēl noskaidrojas savstarpējās sarunās.

LPV listē paceļas Valainis

Kur vēlēšanu rezultātā paliek LPV? Tās līderis uzņēmējs I. Konutis priekšvēlēšanu intervijā “Zemgales Ziņām” pauda, ka, “nemainoties varai Jelgavā 24 gadu garumā, pilsētas attīstība stagnē”. Tādēļ var domāt, ka arī LPV pievienosies minētajam astotniekam. Vienīgi šaubas par LPV patieso vēlēšanos “gāzt Rāviņu” izraisa savu vēlētāju lokā ļoti populārā kandidāta Andreja Eihvalda iekļaušanās LPV vēlēšanu listē. A. Eihvalds arī šajās vēlēšanās izrādījās veiksmīgs, jo ar vēlētāju īpašu atbalstu no pēdējās – 16. – vietas LPV sarakstā pakāpās uz tre-
šo. Zināms arī, ka A. Eihvalds ne bez A. Rāviņa “gādības” kļuva par pašvaldības kapitālsabiedrības “Jelgavas komunālie pakalpojumi” valdes locekli. Nebūdams ZZS deputāts, viņš vienmēr ir atbalstījis mēru A. Rāviņu. Taču šoreiz ar trešo vietu LPV listē bija par maz, lai A. Eihvalds iegūtu deputāta vietu. To ieguva tikai LVP 1. numurs – uzņēmējs I. Konutis. Otrajā vietā LPV sarakstā ierindojās aktīvais pensionārs, Latvijā pirmās renovētās 12 stāvu mājas dzīvokļu īpašnieku priekšstāvis Viktors Valainis.

Visvairāk plusu – Pagoram

Individuāli šo vēlēšanu uzvarētājs ir Jelgavas domnieks Andrejs Pagors. Viņš pārstāvēja “Suverēnās varas”/“Apvienības Jaunlatvieši” sarakstu un saņēma 2705 vēlētāju atbalstu (A. Rāviņš – 1437). Par šī politiskā spēka samērā augsto rezultātu Jelgavā un arī vairākās citās pilsētās Latvijā brīnās arī lietpratē-
ji. Par A. Pagoru zināms, ka viņš mācījies Jelgavas 6. vidusskolā. Viņš var būt gan smaidošs savējais Jelgavas pilsētu svētku gājiena video komentāros, gan arī ass savos izteikumos, kritizējot Latvijas valdību. 2021. gadā A. Pagors balotējās no Latvijas Krievu savienības.

Par savu uzvaru vēlēšanās “Zemgales Ziņām” viņš raksta: “Kas strādā, vienmēr sasniedz rezultātu!” Jautāts par sadarbības partneru izvēli, deputāts norāda: “Es neatbalstīšu rusofobu koalīciju. Mūsu politiskais spēks pārstāv vienu ceturtdaļu jelgavnieku, tajā skaitā savās ģimenēs krievu valodā runājošos. Atstumt mūs no koalīcijas nozīmē atstumt ceturtdaļu jelgavnieku. Tas tikai tāpēc, ka Pagors ir krievs?! Visiem jelgavniekiem jāzina, ka Pagors ir krievs, bet galvenais, ka Pagors ir Jelgavas patriots. Koalīcija jāveido, priekšplānā liekot saimnieciskus jautājumus, nevis ideoloģiju.”

Gatavi sadarboties ar līdzīgiem

NA deputāts Jelgavas valstspilsētas domē Roberts Šlegelmilhs “Zemgales Ziņām” atklāj, ka ir gatavs sadarboties ar visiem latviskajiem spēkiem. Taču, viņaprāt, svarīgi būtu vienoties par pamatprincipiem, kas kalpotu par pamatu turpmākajai sadarbībai, lai kopīgi veicinātu Jelgavas izaugsmi un nodrošinātu pilsētas attīstību. Savukārt no LRA atkārtoti ievēlētais deputāts Gunārs Kurlovičs norāda, ka LRA ir gatava sadarboties ar visiem nacionālajiem spēkiem, “paturot prātā vēlētāju pausto gribu par pārmaiņu nepieciešamību pilsētā”.

Politoloģe Iveta Kažoka ir nobažījusies, ka jaunievēlētajai Rīgas domei būs ārkārtīgi grūti strādāt, jo starp ievēlētajiem politiskajiem spēkiem ir lielas ideoloģiskas atšķirības. To pašu var attiecināt uz Jelgavas domi, kur “Suverēnās varas”/“Jaunlatviešu” rezultāts ir vērā ņemams.

Jelgavas novadā top “zaļo un zemnieku” koalīcija

Jelgavas novadā septiņas vietas no 19 ir ieguvusi Zaļo un Zemnieku savienība (Uldis Caune, Ilze Vītola, Lolita Duge, Anna Katrīna Vagale, Rasma Krauze, Ingus Zālītis, Ivita Lejava-Majore). Atrodot trešo koalīcijas biedru, ZZS līdzīgi domājošo koalīcija var sanākt ar Nacionālo apvienību, kas domē ieguva divas vietas.

Jelgavas novada domē trīs vietas ieguvusi Latvijas Reģionu apvienība (Dainis Liepiņš, Vidmants Rinkuns, Dina Tauriņa), divas vietas ir “Jaunajai Vienotībai” (Uldis Ainārs, Dainis Krūmiņš), sarakstam “Zeme. Tauta. Valstiskums” (Andris Ozoliņš, Jānis Kažotnieks) un arī Latvijas Zaļajai partijai (LZ, Baiba Atmane un Mairita Pauliņa).

Zīmīgi, ka LZS listē ir deputātu kandidātu vēlētāju atbalsta lēcieni un lejupslīdes. Partijas līderis pirmais numurs Ingus Zālītis no 1. vietas nobraucis uz 7., bet uz 1. no 10. pozīcijas pacēlies uzņēmējs Uldis Caune. No 16. vietas uz 5. pakāpusies arī jaunā Jelgavas novada domes deputāte Lielvircavas kultūras nama vadītāja Rasma Krauze. Pa vienpadsmit pakāpieniem cēlusies arī Sesavas pagasta sporta organizatore Inga Knope, kas par deputāti šoreiz nekļuva – palika pirmā zem strīpas. Jelgavas novada domē nav ievēlēta arī Līga Lonerte, kas no 2. vietas vēlēšanu listē noslīdēja uz 10.

Pieredzējušais politiķis D. Liepiņš (LRA) spriež, ka saprātīgākā un stabilākā koalīcija būtu, ja to veidotu tās trīs partijas, kuras saņēmušas vislielāko vēlētāju atbalstu, – ZZS, NA un LRA. Taču iniciatīva, viņaprāt, ir ZZS rokās. “Līdzšinējā pieredze man kā pašvaldības deputātam liecina, ka apgrūtinoša sadarbība ir nevis ar partijām, bet ar konkrētiem deputātiem,” pauž D. Liepiņš.

Savukārt vēlēšanu uzvarētāju ZZS pārstāve deputāte L. Duge vērtē, ka “gan vērtības, gan politiskais diskurss ZZS komandai ir pa ceļam ar vairākiem politiskajiem spēkiem, taču domes darbs turpmāk nevar tikt organizēts tik destruktīvi, kā tas bijis līdz šim”. Deputāte uzsver, ka sarunu ceļā ļoti nopietni ne tikai tiek pārrunātas politiskās nostādnes, bet arī ņemta vērā līdzšinējā sadarbības pieredze. “Pašlaik norit sarunas ar Zaļo partiju un NA, tāpat ar pārējiem politiskajiem spēkiem, un to, kāds veidosies koalīcijas sastāvs, noteiks vēl šajās dienās risinātie dialogi,” tā L. Duge. Viņa piebilst, ka noteikti šajās sarunās ir “lietas, ko mēs paši sevī nepārkāpsim”.

Arī LZ deputāte B. Atmane “Ziņām” atzīst, ka viņas partija ir vienojusies ar “zemniekiem”, kas nozīmē, ka Jelgavas novadā valdošā koalīcija ar deputātu vairākumu top gatava. B. Atmane teic, ka sarunas norit arī ar pārējiem politiskajiem spēkiem. “Pieņemot to, ka Jelgavas novada dome ar līdzšinējo politisko spēku samēru noteica ārkārtīgi mainīgas sarkanās līnijas un tam nebija novērojams ne partijas vērtību konteksts, ne jelkādi politiski principi, vēlamies tagad iestāties par citādu spēku samēru. Ļoti ceram, ka mums izdosies iekļauties domes komandā,” norāda B. Atmane.

Dobelē atzīst pie varas esošos

Pašvaldību vēlēšanās Dobeles novadā sacentās seši politiskie spēki un tika ievēlēti 15 deputāti. Vēlētāju aktivitāte izrādījās mazliet zemāka nekā vidēji Latvijā – 43%. Uzvarēja LZS ar tās līderi tagadējo Dobeles novada domes priekšsēdētāju Ivaru Gorski vadībā. Tā saņēma 34,11% balsu un ieguva sešus mandātus (Ivars Gorskis, Gints Kaminskis, Dace Reinika, Indra Špela, Guntis Safranovičs, Sintija Liekniņa). Otrajā vietā – Zaļā partija ar 25,88% balsu un līdz ar to četriem mandātiem (Andrejs Spridzāns, Jānis Ozoliņš, Jānis Amsils un Ilze Lesiņa). Trešie – LRA un NA saraksts ar 23,73% balsu un arī četriem mandātiem (Edgars Gaigalis, Kristīne Briede, Andris Podvinskis, Viesturs Reinfelds). Partija “Jaunā Vienotība” Dobelē saņēma 7,64% vēlētāju atbalstu un ieguva vienu mandātu (Edgars Laimiņš). Jelgavā augstu rezultātu guvusī “Suverēnā vara”/“Apvienība Jaunlatvieši” Dobeles novadā palika zem strīpas – netika ievēlēti domē.

Domājot par jauno politisko līderu izaugsmi, ne Jelgavā, ne Jelgavas novadā, ne arī Dobelē jaunieši vecumā līdz 25 gadiem nav ievēlēti. Tiesa, Jelgavā trīs procentus vēlētāju balsu ieguva “Progresīvie”, kur pilsoniski aktīvi jaunieši bija vairāki. Latvijas mērogā pārsteidza Līvānu novada Jaunās konservatīvās partijas komanda, kas ar 24 gadus veco līderi Dāvidu Rubenu uzvarēja vietvaras vēlēšanās.