Aizaugušie grāvji ir jātīra

Kalnciems bija 2024. gada vasaras katastrofālo lietavu epicentrs.

Kad 2024. gada 28. jūlija svētdienas pēcpusdienā Zemgalei pāri sāka brāzties ziemeļu un ziemeļrietumu vējš un arī sāka līt, tas uzreiz neliecināja par dabas stihijas tuvošanos. Tagad jau vai katrs skolas puika var pastāstīt par pērnvasar pārdzīvoto vētru un lietavu plūdiem, kas pielēja ar ūdeni pilsētnieku mājas, zemniekiem krasi samazināja vai pat iznīcināja laukos briestošo ražu. Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem, dabas stihijas epicentrs bija Kalnciemā. Tur divās diennaktīs nolija 192 milimetri ūdens. Gada nogalē “Zemgales Ziņas” devās uz Kalnciemu, lai pierakstītu dabas stihijas aculiecinieku stāstīto un secinātu, kas no tā būtu jāpārņem mācībai turpmākajai dzīvei – un ne tikai Kalnciemā.

Pavasara pali aiziet vēsturē
LBTU asociētais profesors Meža un ūdens resursu laboratorijas vadošais pētnieks Artūrs Veinbergs domā, ka ar lielu varbūtību 2025. gada pavasaris Lielupes baseinā, tāpat kā piecpadsmit iepriekšējie, paies bez paliem. Pavasara pali Lielupē, kādus “Straumēnos” aprakstījis Edvarts Virza zīmīgajā epizodē ar līdakas ķeršanu lauku mājas virtuvē, aiziet pagātnē. “Ik pa laikam arī slotas kāts var izšaut!” piebilst profesors. Un ik pa laikam Zemgalē gadās sniegainas ziemas, kad zināms pavasaru palu risks tomēr pastāv. Fakti liecina, ka beidzamie pali Lielupē bija 2010. gadā. Diezgan droši varētu teikt, ka arī šopavasar Lielupes baseinā pavasara palu nebūs. Taču planētas klimata pārmaiņu radītie lietavu plūdi, kādi tika pārdzīvoti 2024. gada vasarā, var izcelties gandrīz jebkurā laikā. Turklāt tādos vairāk ir apdraudētas vietas, kuru tuvumā lielu upju nav, tāpēc lietus ūdeņu aizvadīšana ir problemātiskāka.

Agrāk saknes ziemā vējš neizšūpoja
2024. gada vasarā dabas stihijas skartie koki gāzās ar visām saknēm. Tas nav tikai tāpēc, ka vasarā zaļā lapotne ir kā bura. Valsts meža dienesta speciālists Agris Šūmanis uzsver, ka, klimatam mainoties, lielie koki vairāk nekā agrāk tiek izšūpoti. Proti, agrāk vairākus mēnešus ziemās koku saknes stingri stāvēja zemes sasalumā, bet tagad mitrajā augsnē tās vējā tiek cilātas cauru gadu.

LVĢMC mērījumi Latvijā rāda, ka no 28. jūlija pēcpusdienas līdz 29. jūlija pulksten 5.29 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts tieši Kalnciemā, kur atrodas nokrišņu mērīšanas postenis. Tur tas sasniedza 180 milimetrus jeb 203% no jūlija normas un 26% no visa gada normas. Globālo klimata pārmaiņu laikā tas bija kārtējais Latvijas rekords. Iepriekšējais nokrišņu daudzuma rekords 24 stundās bija reģistrēts 1973. gada 9. jūlijā Ventspilī – 160,2 milimetri.

Otrais lielākais nokrišņu daudzums LVĢMC novērojumu tīklā 28. un 29. jūlijā tika reģistrēts Dobelē, kur nolija 106,4 milimetri. Trešajā vietā ierindojas Rīga un Mērsrags ar nepilniem 86 milimetriem nokrišņu. Salīdzinājumam – kāda vidzemniece, lūgta atcerēties tajās vasaras dienās piedzīvoto, mazliet izklaidīgi teica: “Ai, jā! Mums, šķiet, nolija dažas piles.”

Pērn 28. un 29. jūlijā vējš visvairāk plosījās Jūrmalā, kur nav valsts novērojumu staciju, un atbilstoši LVĢMC datiem stiprākās brāzmas pirmdien līdz pulksten 5 bija 25 metri sekundē Dobelē, 26 metri sekundē Daugavgrīvā un 27 metri – Rīgas centrā.

Lielākie vēja un lietavu postījumi skāra Tukuma, Dobeles, Jelgavas, Olaines un Mārupes novadu, kā arī Jelgavu, Jūrmalu un Rīgu.

Ziemeļu un ziemeļrietumu vēja ietekmē ūdens līmenis Rīgas līča dienvidos, Lielupes lejtecē, Daugavas un Gaujas grīvā, kā arī saistītajos kanālos un ezeros paaugstinājās par nepilnu metru.

Plūdi kā blakusefekts
Lai iegūtu patiesāku informāciju, kas tad īsti notika dabas stihijas laikā, “Zemgales Ziņas” veica kalnciemnieku aptauju.

Kāds vīrs, kas Kalnciemā strādā ciemata komunālajā dienestā, pastāstīja, ka lietavu rezultātā strauji applūda zemākās vietas. Arī komunālā dienesta noliktavā, kas uzskatāmi atrodas zemāk par apkārtējām mājām, “dīvāns stāvēja ūdenī”. Savukārt VUGD Kalnciema postenī dežurējošais ugunsdzēsējs glābējs stāstīja: “Mana maiņa tieši iekrita laikā, kad izcēlās vētra un lietavas. Lietavas visā tajā nebija trakākais. Mēs, VUGD darbinieki, vairāk cīnījāmies ar vētras sekām. Plūdi bija kā blakusefekts. Kalnciemā viens koks pat nogāzās pie posteņa vārtiem. Nevarējām uzreiz iebraukt. Bet citādi visu 28./29. jūlija nakti zāģējām kokus, kas bija sagāzušies uz ceļiem un traucēja satiksmi. Strādājot uz Rīgas–Liepājas šosejas pie “Aitiņlauvām”, man bija tāda kā apokaliptiska sajūta – tu zāģē vienu uz ceļa nogāzušos koku, bet tev aiz muguras jau gāžas nākamais. Koki bija uzkrituši arī braucošām mašīnām, autobusam ar cilvēkiem. Vēl tagad, braucot pa Liepājas šoseju, var ceļmalās redzēt, cik daudz tur celmu.” Savukārt inženieris enerģētiķis, kas nodarbojas arī ar elektrolīniju atjaunošanu, norādīja, ka dažkārt nav prātīgi glābšanas darbus veikt nekavējoties. “Ja vien nav jāglābj cilvēka dzīvība, elektrolīnijas vai ceļa atjaunošana var pagaidīt, līdz vētra norimstas un nav apdraudēti paši glābēji,” teica pieredzējušais inženieris.

Mežu grāvjos dzīvo bebri
“Zemgales Ziņu” aptaujātie kalnciemnieki uzsvēra, ka lietavu plūdos bija ļoti svarīgi, lai pienācīgi darbotos lietus kanalizācija. Liel­upe toreiz no krastiem neizgāja. Atšķirībā no mazajām upēm tā spēja uzņemt katastrofālo lietus ūdeņu masu. Taču daudzviet bija aizauguši grāvji un nedarbojās lietus kanalizācija. Tas traucēja ūdens novadīšanai uz Lielupi. “Mūsu ģimene dzīvo Tīreļu ciemā samērā zemā vietā. Pagrabu mēs neizmantojam, jo tur ūdens sakrājas katros, pat mazākajos, plūdos. Ciemā visi grāvji ir vai nu aizauguši, vai aizrakti. Izskatās, ka vēl viena caurteka bija plānota arī Rīgas–Liepājas šosejai, taču neielika – nauda laikam nesanāca,” ar ironiju sacīja Jelgavas novada Valgundes pagasta Tīreļu ciema bibliotēkas vadītāja Inese Prancīte. Viņasprāt, jautājums par grāvju uzturēšanu kārtībā nav atrisināts pienācīgā līmenī. Pašvaldība privātā teritorijā grāvi tīrīt nedrīkst, taču, iztīrot grāvjus vien pašvaldības īpašumā esošajā teritorijā, problēma nav atrisināta.

“Zemgales Ziņas” novēroja, ka teicami grāvji Valgundes pagastā izveidoti mežā, kur to veicis uzņēmums “Latvijas valsts meži”. Ziemā daudzviet meža grāvji ir pilni ar ūdeni, un tur dzīvojas bebri, ko medī ar lamatām.
— Gaitis Grūtups

Lielvircavā pārbūvēs tiltu pār Vircavu

Jelgavas novada Platones pagasta Lielvircavā uz vietējā autoceļa Platones stacija–Sesava–Lietuvas robeža sāk pārbūvēt tiltu pār Vircavas upi un ceļa posmus tilta pieejās, informē “Latvijas valsts ceļi”. Plānots, ka darbi ilgs līdz 2025. gada beigām.

Transportlīdzekļu un gājēju satiksmi pār upi būvdarbu laikā organizēs pa pagaidu tiltu ar vienu kustības joslu un regulēs ar priekšrocības ceļazīmēm. Pagaidu tilta būvniecības laikā darbu vietā būs ierobežots braukšanas ātrums līdz 30 kilometriem.

1936. gadā uzbūvēto tiltu nojauks, un tā vietā uzbūvēs monolītu dzelzsbetona laiduma konstrukciju. Jaunais tilts būs 15,72 metrus garš, ar septiņu metru platu divvirzienu brauktuvi un 1,5 metrus platu ietvi vienā pusē.

Pārbūvēs arī autoceļu V1072 abās tilta pieejās no krustojuma ar Baznīcas ielu līdz pieturvietai “Raiņi”, tostarp satiksmes mezglu pie tās. Ceļam ieklās asfaltbetona segumu un visā posmā izbūvēs ietvi, bet satiksmes mezglā ierīkos divas pasažieru izkāpšanas vietas.

Lai īstenotu projektu, autoceļa V1072 nodalījuma joslā nocirtīs 46 kokus. Lielvircavas ciema teritorijā nocirtīs 30 kokus, ārpus ciema – vēl 16, kā arī krūmus.

“Latvijas valsts ceļi” norāda, ka astoņu liepu ciršanu pašvaldība nesaskaņoja, pamatojot to ar nepieciešamību saglabāt kultūrvēsturisko ainavu. Šīm liepām arborists sakops vainagus – izzāģēs sausos zarus.

Projektā paredzēts arī iestādīt sešus trīs četrus metrus garus liepu dižstādus; to novietojumu izvēlēsies sadarbībā ar Jelgavas novada pašvaldības vides speciālistu, kad būs pabeigti ceļa būvdarbi.

Dižkoks “Apse pie Raiņu mājām” tiks saglabāts, un būvdarbu laikā tiks īstenoti pasākumi dižkoka aizsardzībai, lai novērstu sakņu un stumbra mehāniskus bojājumus, apbēršanu. Dižkokam sakops un veidos vainagu, šos darbus veiks sertificēts arborists.

Koku ciršanai ciema teritorijā saņemta Jelgavas novada pašvaldību atļauja. Par papildu speciālistu, piemēram, Dabas aizsardzības pārvaldes vai arboristu, piesaisti, kā arī publiskās apspriešanas rīkošanu lemj pašvaldība. Tā izvērtē visu pušu sniegtos argumentus un saskaņo vai nesaskaņo koku ciršanu.

Būvdarbus veiks SIA “Baltijas būve” par līgumcenu 873 732,77 eiro (ar PVN). Projektu finansē no valsts budžeta. Būvuzraudzību nodrošina PA “BPU&IngWay”, projekta autors ir SIA “Inženierbūve”.
— zz.lv

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.