REĢIONU ZIŅAS: Izgatavo senāko zināmo kokļu kopijas

Mūzikas instrumentu izgatavotājs druvēnietis Rihards Valters ir izgatavojis divu senāko zināmo kokļu – Durbes un Piltenes – kopijas.

Durbes jeb kuršu kokle ir 1895. gadā atrasta piecstīgu kokle. Tā ir senākā zināmā kokle. Par tās izgatavošanas laiku ir dažādas versijas – no 13. līdz 17. gadsimta otrai pusei.

“Piltenes kokles kopiju izgatavoju pirms Ziemassvētkiem un Durbes pavisam nesen. Es gan nebiju šīs idejas autors – izgatavot kopijas organizēja Uģis Nastevičs, mākslas zinātnieks un pētnieks, kas pēta senās latviešu kultūras atstātās liecības par garīgajām vērtībām. Viņš organizē izstādi “Dievturībai – 100”. Šī ir ceļojoša izstāde, lai iepazīstinātu ar dievturu izkopto latviskās dzīvesziņas garīgo mantojumu un tradīcijām,” stāsta Rihards.

Šajā ceļojošajā izstādē līdzās planšetēm ar attēliem un tekstiem ir apskatāmi arī eksponāti – daļa no tiem aptaustāmi, arī Latvijas muzejos aplūkojamu vēsturisku priekšmetu kopijas un modeļi.

“Šajā projektā Uģis mani uzrunāja, jo zināja, ka es izgatavoju kokles. Viņš pastāstīja, ka šādas kokles ir un ka vajadzētu vienai no šīm koklēm – Piltenes – izgatavot kopiju. Es piekritu, jo arī pats biju interesējies par tām. Man likās, ka artefakts jau sen ir zudis, un bildes, kas bija palikušas, bija diezgan sliktas kvalitātes, īsti nevarēja saprast, vai fotogrāfijā ir viltojums vai nav. Bet, kad Uģis pastāstīja, ka šīs kokles patiešām ir, arī es guvu pārliecību, ka tādas patiešām eksistē, un man tas likās neticami. Nebija cita varianta, kā izgatavot kopijas. Ceļojošajai izstādei esmu izgatavojis Piltenes kokles kopiju, savukārt pēc tam Lokstenes svētnīcas draudze mani uzrunāja izgatavot Durbes kokles kopiju. Kokles izgatavoju no ozola, un arī tās senās bija no ozola,” stāsta Rihards.

Tagad Lokstenes svētnīcā, kas atrodas uz Daugavas salas, skan senās Durbes kokles kopija, ko izgatavojis mūsu Druvienas meistars Rihards.

“Lielākais izaicinājums visā šajā procesā bija izgatavot pēc iespējas precīzāku kopiju. Man bija svarīgi, lai kokles skan un lai skan pēc iespējas tā, kā kādreiz tās ir skanējušas. Man liekas, ka sanāca. Vēstures izpētes ziņā par kokles būvi šis ir bijis viens no interesantākajiem pasūtījumiem. Bet izaicinājumi ir bijuši dažādi – esmu izgatavojis dažādas kokles, ko paši cilvēki ir izdomājuši, un tas arī ir interesanti,” saka Rihards.
— Laikraksts “Dzirkstele”

Jaunjelgavā atver “Ogu pieturu”

Braucot cauri Jaunjelgavai, var pamanīt lielu uzrakstu ceļa kreisajā malā – “Zemenes”, “Tomāti”. Šīs vietas saimniece ir Judīte Maksimova. No janvāra tirgotavai dots nosaukums “Ogu pietura”.

“Ogošana – tas man ir hobijs no bērnības. Kad ģimenei vajadzēja papildu naudu, mamma dzina uz mežu. Ar to joprojām daudzi mani saista – meža ogu lasītāja,” stāsta Judīte. Ar bērnības darbu aizsākās tas, ko tagad sauc par biznesu. Pat tagad, sezonas laikā, pirms doties uz mežu, naktī aizmigt nevarot, domās izstaigājot ogu vietas. Kad bērni bija mazāki, pirms piecpadsmit gadiem, salasīto veda uz tirgu Rīgā. Toreiz viens otrs jaunjelgavietis palūdzis, atpakaļ braucot, atvest zemenes vai ko citu. Nākamajā reizē tādu gribētāju jau vairāk. Tā tas pamazām aizsācies. Šis ir tas gadījums, kad vaļasprieks pāraug uzņēmējdarbībā.

Kopā ar Judīti sarunā piedalās arī viens no dēliem – Andrejs. Gan viņš, gan brālis Artūrs un vīrs Ai­vars iesaistījušies “Ogu pieturas” darbībā. Andrejs gatavo mājaslapu, nodarbojas ar reklāmu. Artūrs, Aivars un Judīte pati ikdienā klientiem izvadā produkciju – ogas, dārzeņus. Katram savs maršruts. Viņi dodas Jēkabpils, Neretas, Ērberģes, Madlienas, Ogres virzienā. Pašlaik no Rīgas bāzes atvesto tajā pašā dienā izvadā klientiem, bet ar laiku Jaunjelgavā plāno izveidot paši savu bāzi. Izbūvēta telpa, kurā ierīkots dzesētājs, un jau martā tā varētu sākt darboties. Šogad “Ogu pieturas” saimnieki plāno atvērt tirdzniecības vietu Aizkrauklē, “IGA centrā”. Tirdzniecība notiktu ne katru dienu, bet reizi nedēļā. Judīte saka, ka darbu negatīvi ietekmēja PVN likmes palielināšana augļiem un dārzeņiem pagājušajā gadā – no 5% līdz 12%. Pastāvīgajiem klientiem cenšas saglabāt iepriekšējo cenu līmeni, lai gan konkurence arvien pieaug. Pašlaik “Ogu pietura” pircēju pasūtījumus saņem dažādās platformās – “WhatsApp”, “Messenger” –, telefona zvanā un citur. Tāpēc rūpīgi jāseko līdzi, lai visi pasūtījumi tiktu apstrādāti, nevienu neizlaistu. Klienti ir gan privātpersonas, gan uzņēmumi – kafejnīcas, skolas, bērnudārzi, mazie lauku veikaliņi.

Andrejs stāsta, ka studē fiziku. Darbs ģimenes uzņēmumā viņam ir kā vaļasprieks un prakses vieta, kurā pārbaudīt savas zināšanas.

Papildus tam vasarā uzņēmums iepērk ogas no vietējiem iedzīvotājiem. Pēdējā laikā Valsts ieņēmumu dienests čaklos ogotājus sācis regulāri kontrolēt. Tas nozīmē, ka, salasīto nododot, jāuzrāda personas kods, bet ne visi to vēlas darīt. Turklāt noteikts limits, cik kilogramu meža velšu sezonā drīkst pārdot uzpircējam. Laikā, kad ogas mežā nāk gatavas, Judītē pamostas bērnības atmiņas, un arī pati dodas tās lasīt.

Savulaik iesākuši audzēt avenes, tomēr ap divu hektāru lielajam laukam neatlika pietiekami daudz laika. Tagad savā mazdārziņā Jaunjelgavas centrā audzē upenes, jāņogas un aronijas.
— Laikraksts “Staburags”

Mežotnē pār Lielupi sezonā būs pontontiltiņš un pārceltuve; citu risinājumu pagaidām nav

Vasarā iespējams, ka apskatei beidzot tiks atvērta Mežotnes pils. Arī tālab aktualizējas jautājums par tiltiņu pār Lielupi Mežotnē. Savulaik bija ierosinājumi izbūvēt stacionāru tiltiņu. “Bauskas Dzīve” skaidroja, kā situāciju vērtē un prognozē pašvaldībā.

Bauskas apvienības pārvaldes vadītāja Līga Vasiļauska pastāstīja, ka 2024. gada nogalē tika nopirkti materiāli gājēja tiltiņa remontam. Pašlaik tiek laboti bojātie posmi, lai to varētu iecelt Lielupē piemērotā brīdī pavasarī. “Savulaik, 2018. gadā, tika veikta iedzīvotāju aptauja un vākti paraksti par stacionāra tilta vai pārceltuves būvniecību. Šajā aptaujā piedalījās 374 Mežotnes puses un 94 Rundāles puses iedzīvotāji, kuri rosināja izbūvēt stacionāru tiltu. Taču tam bija nepieciešama gan zemes atsavināšana, gan tilta projektēšana un būvniecība, kam aplēstās izmaksas tolaik bija būtiskas. Līdz ar to ideja par stacionāra tilta būvniecību togad tika noraidīta.”

Novada pašvaldības Attīstības un būvniecības departamenta vadītājs Mārtiņš Veinbergs “Bauskas Dzīvei” apliecināja, ka pagaidām nav domāts par citiem risinājumiem: “Esam tikai nedaudz šim jautājumam pieskārušies, pētījuši, kur tiltu varētu izvietot, un sapratuši, ka tik vienkārši tas nav izdarāms. Jāņem vērā Mežotnes pils ansamblis. Līdz ar to varētu būt sarežģīti šo tiltu uztaisīt piemērotu, lai tas iederētos kopējā skatā. Skaidrs, ka izmaksas pat gājēju tiltam būtu ļoti dārgas. Tālāk jautājums nav risināts. Ekonomiskākais ir pašreizējais pontontilta sezonālais risinājums.”

Domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis piebilda, ka ir apstiprināts projekts, kurā plānots izveidot pārceltuvi kā tūrisma produktu. Tā nebūs paredzēta autotransportam, tikai gājējiem un velosipēdiem, turklāt arī pārceltuve strādās tikai sezonas laikā. Tā darbosies paralēli pontontiltiņam kā tūrisma produkts. “Stacionāra tilta izveidei ir dārgas izmaksas. Ne kredītu, ne citu projektu līdzfinansējumu mēs neredzam, savukārt tik daudz naudas sakrāt un atraut no citām vajadzībām nav plānots,” viņš paskaidro.
— Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.