Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt

REĢIONU ZIŅAS: Kalkūnē uzsākta nepabeigtas daudzstāvu ēkas demontāža

9. janvārī Kalkūnes pagastā, Kalkūnes ielā 22, sākta nepabeigtas daudzdzīvokļu ēkas demontāža. Darbus par 34 850 eiro veic SIA “Norfa”, kas uzvarēja pašvaldības izsludinātajā konkursā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Publicitātes foto

Ēka nonāca pašvaldības īpašumā 2014. gadā par 825,27 eiro. Tā bija pamesta un apdraudēja iedzīvotājus, īpaši bērnus, kas tur bieži pulcējās. Iepriekš mēģinājumi pārdot ēku izsolēs bija neveiksmīgi, un 2023. gadā atsavināšanas process tika pārtraukts.

Tehniskā ekspertīze ieteica nojaukt ēkas virszemes daļu un bojātās pārseguma plātnes. Pēc grausta demontāžas pašvaldība plāno izskatīt zemes attīstības iespējas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tiklīdz būs pabeigta ēkas demontāža Kalkūnes pagastā un sakārtota teritorija, sāks nojaukt vēl vienu objektu – veco ēdnīcu – Vaboles pagastā. Būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādei un ēdnīcas nojaukšanai Vabolē tika saņemti seši piedāvājumi, no kuriem saimnieciski visizdevīgākais – 27 750 eiro – bija SIA “Norfa”, ar kuru noslēgts līgums par darbu veikšanu.

Rēzeknē ir 29 civilās aizsardzības patvertnes

Rēzeknes valstspilsētā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģiona pārvaldes darbinieki 2024. gadā apsekojuši 52 pagrabus un pazemes stāvus, konstatējot, ka trīs objekti pilnībā atbilst, bet 26 objekti daļēji atbilst civilās aizsardzības patvertņu (īslaicīgas uzturēšanās vietu) ierīkošanas prasībām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

No šiem 29 objektiem septiņas īslaicīgas uzturēšanās vietas atrodas valsts īpašumā, savukārt 22 – Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības īpašumā (divi pagrabi un pazemes stāvi, kas pilnībā atbilst civilās aizsardzības patvertņu prasībām, kā arī 20 pagrabi un pazemes stāvi, kas daļēji atbilst šīm prasībām).

Lai uzlabotu iedzīvotāju informētību un nodrošinātu viņu aizsardzību pret bīstamiem faktoriem, kas var rasties katastrofu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā, visas pašvaldības pārraudzībā esošās patvertnes, kas pilnībā vai daļēji atbilst minimālajām civilās aizsardzības prasībām, ir marķētas ar luminiscējošām informatīvām zīmēm “Patvertne”. Šīs zīmes izvietotas 2–2,5 metru augstumā no zemes pie ieejas durvīm, kas ved uz attiecīgo patvertni.

Pēc pašreizējiem aprēķiniem, īslaicīgas uzturēšanās vietu kopējā ietilpība ir aptuveni 7128 personas. Tas nozīmē, ka militāra apdraudējuma gadījumā pēc plānotās iedzīvotāju evakuācijas uz drošākām vietām citās Latvijas pilsētās aptuveni 27% iedzīvotāju, kuri turpinās uzturēties Rēzeknē, būs iespēja līdz divām stundām izmantot III kategorijas patvertnes. Šīs patvertnes nodrošinās aizsardzību pret sprādzienu triecienviļņiem un šķembām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pašvaldība šobrīd plāno attīstīt civilās aizsardzības patvertņu infrastruktūru, lai tajās varētu uzturēties ilgstoši. Pašlaik patvertnēs paredzēta īslaicīga uzturēšanās – līdz divām stundām –, bet ilgtermiņā pašvaldība plāno aprīkot savā īpašumā esošās patvertnes ar nepieciešamajiem resursiem ilgākai uzturēšanās iespējai.

Gleznotājs Andris Biezbārdis svin jubileju ar izstādi

Foto: Dainis Kārkluvalks

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Talsu Kultūras centra foajē telpās iekārtota Talsu gleznotāja Andra Biezbārža gleznu izstāde “Ainava ar mani”, informē izstādes iekārtotāja Guna Millersone. Tā būs apskatāma līdz 20. februārim, savukārt ar pašu mākslinieku būs iespēja tikties un sveikt viņu jubilejā 18. janvārī.

Mākslinieks savu kārtējo nozīmīgo jubileju svin, sarīkojot jaunu un plašu gleznu izstādi. Tā varēja būt arī vēl daudz plašāka, jo A. Biezbārdis glezno regulāri un māksla ir viņa dzīves jēga – vienīgā lielā mīla.

Izvēlētais izstādes nosaukums “Ainava ar mani” uzsver ainavas žanru kā dominanti mākslinieka pēdējo gadu glezniecībā. Andris ir aizrautīgs ceļotājs, redzēto viņš pasniedz dīvainos formu “saskaldījumos” un jocīgās elementu kombinācijās, it kā baidoties būt banāli reālistisks. Taču galu galā ir izveidojies īpašs un atpazīstams viņa stils, kurā tomēr uzvarošā ir viņa teicamā krāsu izjūta. Tajā vēl arvien spoguļojas no gēniem nākušais lietuviskais – tā ir patumšā krāszieda dinamika un piesātinājums.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Gleznotājs A. Biezbārdis dzimis 1950. gada 12. janvārī Talsos. Daudzus gadus bija vizuālās mākslas skolotājs bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. 2023. gadā saņēmis Latvijas Mākslinieku savienības balvu par mūža ieguldījumu mākslā.

Ādažu novadā pirmoreiz sanāk iedzīvotāju padomes

Ādažu novadā pirmoreiz kopsapulcēs tikās Ādažu pilsētas, Ādažu pagasta un Carnikavas pagasta jaunizveidotās iedzīvotāju padomes. Tās ievēlēja savus priekšsēdētājus, viņu vietniekus un sekretārus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Iedzīvotāju padomes kandidātu vēlēšanas notika pērn no 28. oktobra līdz 10. novembrim. Balsošanā varēja piedalīties personas no 16 gadu vecuma, kas deklarējušas savu dzīvesvietu Ādažu novadā. Balsošanā klātienē un elektroniski piedalījās 565 personas, par derīgām atzītas 528 anketas. Minētās iedzīvotāju padomes uz četru gadu termiņu tika apstiprinātas 4. decembra Ādažu novada domes ārkārtas sēdē. Pirmo sanāksmi, kurā ievēlēti katras padomes priekšsēdētāji, organizēja pašvaldība, bet vēlāk sanāksmes organizēs pašas padomes.

Sākot ar šo gadu, pašvaldība ievieš līdzdalības budžetu, organizējot projektu ideju konkursu atbilstoši saistošajiem noteikumiem “Ādažu novada pašvaldības līdzdalības budžeta nolikums”. Par šī nolikuma grozījumiem izsludināta sabiedriskā apspriešana līdz 23. janvārim.

Siguldas gardēžu festivāla šī gada karalis – avene

25. janvārī Livonijas ordeņa Siguldas pilī jau septīto reizi norisināsies Siguldas gardēžu festivāls “Ziemas garšu svinēšana”. Pasākumā no pulksten 12 līdz 16 apmeklētāji būs aicināti izbaudīt labāko Siguldas novada un Rīgas–Gaujas reģiona šefpavāru gatavotos ēdienus. Muzikālu baudījumu sniegs ekoloģiskās mūzikas grupa “Ducele”, bet festivāla vadītājs būs gardēdis un humora vīrs Kozmens jeb Mārtiņš Kozlovskis.

Siguldas gastronomijas festivāls gardēžiem šogad piedāvās izbaudīt Rīgas–Gaujas reģiona ēdienus, kas gatavoti uz uguns un piestāv ziemas garšai. Ik gadu festivālam tiek veidota ledus lāde, no kuras pavāri izceļ nākamā gada produktu, kas pēc gada kļūst par galveno svētku karali. 2024. gada festivāla ledus lādē bija paslēpta avene. Tā tapa šī gada festivāla moto “Si(gulda) šķīvī avenes”. Par dažādu aveņu garšu un gastronomisko baudījumu rūpēsies vairāki restorāni un mājražotāji. Avene liek ziemu ietērpt sarkanā krāsā. Lai gastronomisko pasākumu izbaudītu pilnvērtīgi, apmeklētāji aicināti akcentēt sarkanos toņus un ģērbties atbilstoši laikapstākļiem.

Lielus un mazus iepriecinās komandas “Ledus dizains” tapusī ledus māksla, ko šogad veidos pasaulē atzītais smilšu un ledus tēlniecības mākslinieks Kārlis Īle.

Apkopota Ludzas novada Dzimtsarakstu nodaļas 2024. gada statistika

2024. gadā Ludzas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 102 jaundzimušie (53 meitenes un 49 zēni). Visvairāk jauno Ludzas novada iedzīvotāju pasaulē nācis janvārī – 16, vismazāk – jūlijā – 4. Viens bērns dzimis 2024. gada 4. maijā – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā. 2024. gada 29. februārī Ludzas novadā nav dzimis neviens bērns.

Ludzas novadā pērn meitenēm populārākie vārdi bija Sofija (6), Eva (4), Evelīna (4), Agate, Amēlija, Anna, Emīlija, Paula, Polina (2); zēniem – Alekss (3), Artjoms, Emīls, Marks, Markuss, Raens, Timofejs, Timurs (2). No retāk sastopamajiem bērnu vārdiem doti – Raina, Ronija, Aurēlijs, Dorians, Rafaels, Rasmuss, Teo.

2024. gadā Ludzas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētas 74 laulības (2023. gadā – 79, 2022. gadā – 103). 39 pāri stājās laulībā pirmo reizi, 20 pāri – atkārtotā laulībā vienam no laulājamiem, 15 gadījumos – atkārtota laulība abiem. Deviņos gadījumos viens no laulātājiem bija ārzemnieks.

2024. gadā Ludzas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 287 miršanas gadījumi (2023. gadā – 331, 2022. gadā – 347). 31 no reģistrētajām personām bija nodzīvojusi 90 un vairāk gadus, bet pašai vecākajai kundzei, mūžībā aizejot, bija 101 gads.

Arī Preiļu novada skolēni pošas uz dziesmu un deju svētkiem

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas notiks šovasar Rīgā, pošas 616 Preiļu novada skolēni.  

Preiļu novada pašvaldība apzinājusi, ka Rīgu varētu pieskandināt 275 tautas deju kolektīvu dejotāji, 59 koristi, 60 mazo muzikālo ansambļu dalībnieki, 64 instrumentālo mūzikas kolektīvu dalībnieki, 51 jaunais mākslinieks, kā arī 95 folkloras kopu dalībnieki un 12 jaunie aktieri. Viņi piedalīsies skatēs, lai cīnītos par ceļazīmēm uz Rīgu. 

Tikmēr pašvaldība 2025. gada budžetā paredzēs finansējumu skolēnu un kolektīvu vadītāju dalībai šajos dziesmu un deju svētkos.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Projektā “Novadu balss” sadarbojas “Zemgales Ziņas”, “Kurzemes Vārds”, “Izdevniecība “Auseklis””, “Vietējā” un “Radio SWH”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.