REĢIONU ZIŅAS: Pavāru mājā Līgatnē sveic konkursa “Ko celsim galdā skolas pusdienās?” uzvarētājus

Pavāru mājā Līgatnē notika konkursa “Ko celsim galdā skolas pusdienās?” uzvarētāju sumināšana. Konkursu organizēja Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību. Uzvarētāju vidū bija Cēsu Jaunās skolas 4.–6. klašu skolēni, arī Priekuļu pamatskolas septītklasnieces. Skolēni bija iesnieguši receptes gardai un veselīgai skolas pusdienu maltītei, izmantojot Vidzemē audzētus un ražotus produktus.

Skolēni un skolotāji, kuri atbalstīja bērnus konkursa pieteikumu sagatavošanā, apskatīja, kas aug Pavāru mājas dārzā, uzklausīja šīs vietas tapšanas stāstu, arī uzzināja, ka produktiem jābūt vietējiem, sezonāliem un bioloģiskiem, lai tie nonāktu ar Zaļo “Michelin” zvaigzni titulētā restorāna virtuvē un viesu šķīvjos. Šefpavārs Ēriks Dreibants aprunājās ar skolēniem un pastāstīja, kāpēc svarīgi lietot bioloģisko pārtiku un kā tā atšķiras no konvencionālās pārtikas. Konkursa uzvarētāji saņēma bioreģionā Vidzemē ražotus veselīgo uzkodu komplektus, bet pasākuma noslēgumā visiem bija iespēja kopā baudīt pusdienas. Ēdieni tapa, radoši interpretējot skolēnu iesūtītās receptes un izmantojot vietējos un bioloģiskos produktus.

AS “Valmieras enerģija” samazinās putekļu emisijas gaisā

Valmierā, katlumājā Dzelzceļa ielā 7, tiks uzstādīts elektrostatiskais filtrs, lai mazinātu putekļu (daļiņu) emisijas gaisā. Filtra uzstādīšanu plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām. Lai gan jau šobrīd Dzelzceļa ielā 7 esošās šķeldas katlumājas radīto cieto daļiņu emisiju apjoms atbilst noteiktajiem robežlielumiem un normatīvo aktu prasībām, filtra uzstādīšana ļaus sasniegt vēl augstākas gaisa kvalitātes mērķus un nodrošināt videi draudzīgāku centralizētās siltumapgādes pakalpojumu.

Valmierā esošās katlumājas Dakstiņu ielā 1 un Rietekļa ielā 1 jau ir aprīkotas ar elektrostatisko filtru, tādēļ pēc projekta “Elektrostatiskā filtra piegāde un uzstādīšana Dzelzceļa ielā 7, Valmierā” īstenošanas visas AS “Valmieras enerģija” katlumājas izvadīs putekļus (daļiņas) samazinātos apjomos. Projekts realizēts ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Kopējās plānotās izmaksas – 511 556 eiro, no tiem ERAF finansējums – līdz 255 778 eiro.

Veikta Mākoņkalna pils kārtējā konservācija

Rēzeknes novada pašvaldības ie­stāde “Kaunatas apvienības pārvalde” realizējusi Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pieminekļu konservācijas un restaurācijas 2024. gada programmas apstiprināto projektu “Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Volkenbergas (Mākoņkalna) padebešu kalna viduslaiku pils konservācijas darbu 4. kārta”.

Projektā attīrīta pils mūra virsma, pārmūrēti kustīgie akmeņi, ielikti un iemūrēti zaudētie akmeņi. Nepieciešamie Mākoņkalna pilsdrupu uzturēšanas un saglābšanas darbi ir realizējami, pateicoties fondu finanšu līdzekļu piesaistei. Konservācijas darbus veica SIA “Preiļu celtnieks”, autoruzraudzības pakalpojumus sniedza SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”, projekta būvuzraudzību veica SIA “Volmers”.

Vairākus gadus Kaunatas apvienības pārvalde piedalās Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes izsludinātajos konkursos, lai piesaistītu finansējumu šo pilsdrupu konservācijai un restaurācijai. Arī šogad projektā saņemti 15 000 eiro. Projekta kopējas izmaksas ir 17 089,60 eiro, Rēzeknes novada pašvaldības līdzfinansējums – 2089,60 eiro, informē Kaunatas apvienības pārvaldes projektu koordinatore Regīna Trūle.

Preiļos rasts pagaidu risinājums bedru aizbēršanai

Preiļos vairākās ielās un pagalmos pazudušas dziļākās bedres, jo tās “salāpītas” ar reciklēto jeb pārstrādātu frēzētu asfaltu, ko lieto asfalta apakšējās kārtas ieklāšanai.

Dziļākās bedres ar šo asfaltu aizbērtas pie pirmsskolas izglītības ie­stādes “Pasaciņa”, Celtnieku ielā un piebrauktuvei pie futbola stadiona Kooperatīvajā ielā, kā arī “salāpītas” bedres iekšpagalmos Andreja Upīša, Nikodema Rancāna, Aglonas un Liepājas ielā. Reciklēto asfaltu – 569 kubikmetrus – par summu 3000 eiro piegādāja Daugavpils būvfirma, darbus finansēja Preiļu novada pašvaldība ar vairāk nekā 40 000 eiro, un tos veica SIA “Preiļu saimnieks” darbinieki.

Šī uzņēmuma valdes loceklis Grigorijs Semjonovs pastāstīja “Vietējai Latgales Avīzei”, ka tas ir pagaidu risinājums, lai ziemā ielas un pagalmi būtu izbraucami, savukārt februārī–martā notiks iepirkums par asfalta uzklāšanu un apmaļu nomaiņu ielās un pagalmos, kur šie darbi veikti. “Būvniekam strādāt būs vieglāk, jo šo uzklāto reciklēto asfaltu varēs izmantot kā apakšslāni, līdz ar to arī pašvaldībai būvdarbi izmaksās lētāk,” skaidroja G. Semjonovs.

Asfalta uzklāšana varētu izmaksāt ap 200 000 eiro, un pagalmu asfaltēšanā būs jāiegulda gan pašvaldības nauda (70% no būvdarbu kopējām izmaksām), gan mājokļu līdzfinansējums, skaidroja G. Semjonovs. Tāpēc notiks dzīvokļu īpašnieku aptauja par pagalmu asfaltēšanas darbu līdzfinansējumu.

Zilupei savs audiogids

Zilupe ir neliela, taču vēsturiski bagāta pilsēta Latgalē, Ludzas novadā, tuvu Latvijas un Krievijas robežai, kur Latvijā mostas saule. Tā ir pazīstama ar savu unikālo kultūras mantojumu un interesantiem tūrisma objektiem, kas piesaista apmeklētājus gan no Latvijas, gan ārvalstīm.

“Šogad esam nākuši talkā pilsētas viesiem iepazīt nostāstiem apvīto mazpilsētu jebkurā laikā, kad vien tie vēlas, ar audiogida palīdzību,” saka Ludzas novada Tūrisma centra tūrisma organizatore Marina Sjakste.

“Šis audiogids ietver deviņas nodaļas, kas iepazīstina ar Zilupes nozīmīgākajiem tūrisma un vēstures objektiem. Audio failus var atrast Ludzas Tūrisma centra mājaslapā un Zilupes pilsētā uzstādītajā tūrisma informatīvajā stendā pie dzelzceļa stacijas. Noskenējiet audiogida QR kodu un klausieties stāstu par Zilupi, pastaigājoties pa tās ielām. Audiogids ir pieejams gan latviešu, gan angļu valodā. Ja vēl neesat apmeklējuši Zil­upi vai ja kādreiz tur esat bijuši, bet nav izdevies iepazīt tās interesantākās vietas, aicinām izzināt tālo pierobežas pilsētiņu ar audiogida palīdzību.

Ludzas Tūrisma centrs izsaka pateicību par sadarbību audiogida satura izstrādē Zilupes pilsētas bibliotēkas vadītājai Nadeždai Ļemeševai un Zilupes novadpētniekam Ivanam Sircovam, kā arī profesionāļiem no SIA “Runcis Rudais” par audiofaila izveidi,” teic M. Sjakste.

Siguldas vagoniņš iemirdzas kā īpašs svētku vides objekts

Otrajā adventes svētdienā reizē ar centrālo svētku egli Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā iemirdzējās īpašs vides objekts – Siguldas vagoniņš, kas ir viens no pilsētas iemīļotākajiem simboliem. Šis vides objekts veidots, godinot novada bagāto vēsturi un novadnieku inovatīvo garu.

Šogad, izceļot vagoniņa vēsturisko nozīmi, īpaši novērtēts idejas autora Siguldas novada Goda novadnieka Aivara Janelsīša devums viņa jubilejas gadā. A. Janelsītis, kurš šogad atzīmētu 95. jubileju, bija Siguldas gaisa trošu ceļa jeb vagoniņa idejas autors un virzītājs. Kopā ar vietējiem un starptautiskiem sadarbības partneriem viņš radīja iespēju šķērsot Gaujas senieleju tā, lai cilvēki to tvertu no putna lidojuma skata. A. Janelsītim ideja dzima 50. gados romantiskā iedvesmā, vērojot Gauju un ilgojoties šķērsot to tikpat brīvi kā putnam, lai nokļūtu pie savas mīļotās Genovevas, medmāsiņas Krimuldas sanatorijā. Šis sapnis kopā ar ierosmi no publikācijām par Gruzijas trošu ceļiem pārauga apjomīgā projektā un tika atklāts 1969. gada 3. janvārī kā pirmais šāda veida transporta līdzeklis Baltijas valstīs.

Varakļānos atklāj trīs etnogrāfisko materiālu izstādes

7. decembrī Varakļānu novada muzejā tika atklāts biedrības “Latgolys Etnografiskō viestnīceiba” izstāžu kopums: “Lobs ar lobu sasatyka…”, fotoprojekts “Piecgarša” un cimdu izstāde “Dzymtys rokstim izraksteiti”.

Pirmā izstāde tapa par godu Latgales kongresa simtgades atcerei 2017. gadā, kad 25 gadus vecos koferos tika saliktas 37 lelles Latgales tautastērpos, izstāde bija skatāma 74 vietās Latvijā un ārvalstīs. Fotoprojektā “Pēcgarša” fotogrāfe Sintija Cērpiņa uzrunāja dažādus cilvēkus dažādos novados, iemūžinot viņus tautastērpos 50 lielformāta fotogrāfijās, logo projektam radīja multimāksliniece Evika Muizniece, savukārt Zviedrijā dzīvojošā māksliniece Kristīne Lagzda-Haapanen projektu papildinājusi ar katrai fotogrāfijai veltītu akvareli neparastā tehnikā.

Savukārt trešā izstāde publiski izstādīta pirmoreiz, un tajā apskatāms 101 pāris dažādu cimdu, kas adīti vienā ģeogrāfiski mazā vietā un aptver Dekšāru, Varakļānu un Vidsmuižas adīšanas tradīciju; tos adījušas vienas dzimtas sievietes; šajā izstādē tiek atklātas adīšanas tradīciju iezīmes gadsimta garumā. Vecākie cimdi ir 100 gadu veci, adīti vēl no brūnās aitas vilnas. Izstādē ir arī cimdi, kas darināti pēc muzejos atrodamajiem materiāliem, informē biedrības vadītāja Iveta Seimanova. Izstādes Varakļānos aplūkojamas līdz 2025. gada 15. februārim.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Projektā “Novadu balss” sadarbojas “Zemgales Ziņas”, “Kurzemes Vārds”, “Izdevniecība “Auseklis””, “Vietējā” un “Radio SWH”.