REĢIONU ZIŅAS: Piedāvā attālinātā ierēdņa konsultācijas

Larisa Cīrule: “Pagastos līdz šim tādas iespējas nebija”.

Tagad iedzīvotāji visos valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centros (VPVKAC) var pieteikt videokonsultāciju ar iestāžu speciālistiem. Tā ir iespēja cilvēkam izrunāt aktuālos jautājumus ar speciālistu tiešsaistē.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija informē, ka no 1. aprīļa iedzīvotājiem visos centros ir iespēja saņemt individuālu videokonsultāciju ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Valsts zemes dienesta (VZD), Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Veselības inspekcijas (VI) speciālistiem. Piemēram, VID speciālisti sniedz individuālu konsultāciju jautājumos par kapitāla pieaugumu, kad tiek pārdots personiskais nekustamais īpašums.

Lai saņemtu iestāžu speciālistu attālināto konsultāciju, iedzīvotājam iepriekš jāsazinās ar kādu no centriem un jāpierakstās uz konsultāciju, norādot interesējošo jautājumu. Norunātajā laikā jāierodas centrā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, kur tiks nodrošināta videokonsultācija ar speciālistu.

Pieprasījums – mazs
Gulbenes novada VPVKAC vecākā klientu apkalpošanas speciāliste Larisa Cīrule “Dzirkstelei” stāsta, ka šīs videokonsultācijas nav jaunums, jo pilsētā tāds pakalpojums ir pieejams jau otro gadu, bet pieprasījums ir mazs, taču pagastos tas gan tiek aktualizēts no 1. aprīļa.

“Pagastos līdz šim tādas iespējas nebija. Nesen tika uzstādīta nepieciešamā tehnika, lai varētu nodrošināt videokonsultācijas. Tas ir ērti, jo cilvēkam nav jādodas, piemēram, uz VID konsultāciju Rīgā, Valmierā vai Rēzeknē,” saka L.Cīrule. Viņa stāsta, ka, piemēram, citas iestādes – VSAA, VZD – Gulbenē ir un cilvēki bieži izvēlas konsultāciju klātienē, tad tagad būs iespējama attālināta saruna ar VSAA speciālistu.

Centri ir nozīmīgs atbalsta punkts tiem iedzīvotājiem, kuriem nepieciešama palīdzība digitālo pakalpojumu pieteikšanai un saņemšanai portālā latvija.gov.lv, arī konsultācijas atbilstošākā valsts pakalpojuma izvēlei. Iedzīvotājiem nav jāmēro ceļš uz attiecīgās iestādes filiāli, kas citreiz nav nemaz tik tuvu un aizņem daudz laika.

Šobrīd aktuālas ienākumu deklarācijas
Gulbenes VPVKAC “Dzirkstele” arī noskaidroja, ka iedzīvotājiem šobrīd aktuāli ir saņemt palīdzību gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanā un iesniegšanā VID. Ir aktuāli jautājumi, kas saistās ar īpašuma pārdošanu un attiecīgi nodokļu nomaksu. Aktuāli ir arī jautājumi, kas saistās ar dzīvesvietas deklarēšanu. Ikdienā iedzīvotāji vēršas arī ar jautājumiem, kas saistās ar atsavināšanu.

“Ļoti labi, ja cilvēkiem ir savi autentifikācijas līdzekļi, jo tad ir ērtāk sazināties ar nepieciešamajām ie­stādēm,” saka L.Cīrule. Viņa arī aicina sakārtot savus autentifikācijas rīkus tiem, kam to nav, jo tas atvieglo saziņu ar valsts iestādēm.
— Laikraksts “Dzirkstele”

Stāsti no Stāmerienas

Stāmerienas pilī 27. aprīlī pulksten 16 notiks jauno dramaturgu lugu lasījumi “Viņš. Viņa. Satikšanās. Stāsti no Stāmerienas”.

Jauno dramaturgu Didža Ruicēna, Mariannas Stasivas un Elzas Vildaus lugas radītas, iedvesmojoties no Stāmerienas un Kalnienas iedzīvotāju stāstiem, kas apkopoti dzīvesstāstu intervijās 2024. gada vasarā. Tagad skatītājiem tos būs iespēja pieredzēt lugas lasījumu formātā Latvijas Kultūras akadēmijas jauno aktieru un režisoru izpildījumā. Par to informē Stāmerienas pils projektu vadītāja Anita Birzniece. Viņa atgādina, ka sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju jau no 2023. gada vasaras aizsākti “dzīvo stāstu” projekti, kuros vietējie iedzīvotāji pētniekiem dalās ar saviem dzīves stāstiem, kas vēlāk pārtop mākslinieciskās jaunrades darbos.

2024. gada vasarā socioloģes Ance Kristāla un Lote Katrīna Cērpa intervēja 20 vietējos iedzīvotājus. Intervijās piedalījās arī trīs jaunās paaudzes dramaturgi, kuri, iedvesmojoties no dzirdētā, radīja dramaturģiskus jaundarbus, pievēršoties dažādām tēmām. D. Ruicēna lugas “Ne(notikušais)” uzmanības centrā ir vīrieša pasaules redzējums, M. Stasiva luga “Spindzeles” runā par sievietes vietu laukos, savukārt E. Vildaus izvēlētā tēma lugā “Futura mobila jeb Projekts 4406” ir par utopisku projektu “4406”, kurš tiek īstenots kādā ciemā Latvijas teritorijā.

“Lasījumu formāts dod iespēju skatītājiem detalizēti iepazīties ar lugas tēliem un situācijām vēl pirms skatuves iestudējuma ar kostīmiem un scenogrāfiju. Šāda pieredze ir nozīmīga pašiem dramaturgiem, jo viņu radītais teksts pirmo reizi sāk dzīvot uz skatuves aktieru balsīs un interpretācijā. Tāpat arī aktieriem šī ir iespēja eksperimentēt un improvizēt, esot tēla meklējumos. Šādi lasījumi ļauj ieskatīties izrādes tapšanas “virtuvē” – brīdī, kad mēģinājumu procesā tuvojas noslēgumam tā saucamais galda periods un materiāla analīze, tiek veidotas pirmās mizanscēnas, tādējādi ļaujot iztēloties, kā varētu izskatīties topošais iestudējums,” skaidro A. Birzniece.

Trīs lugu lasījumus Stāmerienas pilī veidos Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktiera un režijas mākslas 4. kursa studenti Agate Marija Bukša, Polina Čerņenoka, Santa Breikša, Olafs Putrālis, Aleksandrs Bricis, Velta Birze un Rodrigo Struka. Gaismu mākslinieks – Mikus Svikulis.

Pasākums top ar Latvijas Kultūras akadēmijas, Gulbenes novada pašvaldības un Stāmerienas pils atbalstu. Ieeja pasākumā – brīva.
— Laikraksts “Dzirkstele”

Kur pazuduši Kokneses donori?

Koknesē notika šogad jau otrā Valsts asinsdonoru centra (VADC) donoru diena, kas rīkota sadarbībā ar Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Zemgales komiteju. Asinis ziedoja 18 donori, diviem cilvēkiem tika atteikts veselības dēļ.

Diemžēl donoru dienas rīkotājiem sirdī krājas rūgtums, jo nezin kāpēc pēkšņi strauji sarucis donoru skaits. Šogad pirmajā donoru dienā bija tikai 17 donoru. Aktīvākie donoru dienas atbalstītāji rosina, lai kāds iesaka, kā uzrunāt 2427 iedzīvotājus Koknesē, lai tie, kas var, ziedotu asinis. Esošie donori lūdza VADC, lai sūta īsziņas, jo iepriekšējos gadus tā tika darīts. Kokneses donoru dienas organizatoru arhīvā vēl glabājas 2016. gada Valsts asinsdonoru centra pateicība Kokneses iedzīvotājiem par viņu nesavtīgo rīcību, kad asinis ziedoja 62 biedri, no kuriem 12 to darīja pirmo reizi. Todien tika saziedoti 27,9 litri asiņu. Savukārt 2021. gadā uz vienu no donoru dienām bija ieradušies 44 donori, 2022. gadā – 31, bet tagad tikai 18.

LSK brīvprātīgā un donoru dienas atbalstītāja Lība Zukule saka paldies tiem donoriem no Kokneses, Aizkraukles un Pļaviņām, kuri pagājušajā nedēļā ziedoja asinis. Sarkanā Krusta Kokneses nodaļa sveica Paulu Krišjāni Miezānu, kurš asinis nodeva 35. reizi. Asins ziedotāju skaitā bija arī Edgars Borskis, kurš asinsdonoru dienā piedalījās arī janvārī. Viņš asinis ziedoja jau 61. reizi. Īpašs paldies LSK Zemgales komitejas izpilddirektorei Intai Savickai par atvēlēto finansiālo atbalstu, kā arī brīvprātīgajām Ņinai Rušmanei, Silvijai Vēzei un biškopei Dacei Nebēdniecei par medu. Paldies pienākas arī “Ragāļu krogam” par garšīgajām pusdienām mediķu kolektīvam un brīvprātīgajiem. Par jauku tradīciju kļuvusi sadarbība ar kafejnīcas “Rūdolfs” vadītāju Annas kundzi – visi donori var paēst ar īpašu atlaidi. Savukārt kultūras centra kolektīvs allaž šim pasākumam sagatavo telpas. No 2018. gada aktīvs sadarbības partneris ir SIA ‘‘G. Miežis Ārsts”, kurš donoriem ziedo hematogēnu. Jau trīs gadus Valsts asinsdonoru centrs sadarbojas ar SIA “Reitan Convenience Latvia”, ieskenējot kodu, lai veikalā “Narvesen” var saņemt kafiju.

Šoreiz viss Valsts asinsdonoru centra kolektīvs Koknesē bija pirmo reizi. Viņi uzteica koknesiešus par īpašo sirsnību un rūpēm gan par donoriem, gan VADC kolektīvu.

Uzziņa
Nākamā donoru diena Koknesē būs 17. jūlijā.
— Laikraksts “Staburags”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.