Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt

REĢIONU ZIŅAS: Pļaviņu vidusskolu pārveido par pamatskolu

Jaunajā mācību gadā 10. klasi neveidos

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ar 12 balsīm par, diviem deputātiem atturoties un vienam balsojot pret, Aizkraukles novada domes ārkārtas sēdē nolemts reorganizēt Pļaviņu vidusskolu. Jaunajā mācību gadā 10. klasi tajā neveidos, un pēc pāris gadiem tā kļūs par pamatskolu.

Viedokļi krasi atšķiras

Šogad šī ir jau ceturtā skola, par kuras likteni lēmuši Aizkraukles novada domes deputāti. Pavasarī pieņemts lēmums par Pērses sākumskolas slēgšanu, atstājot vien pirmsskolas grupu. Maija domes sēdē pieņemts lēmums par Neretas un Jaunjelgavas vidusskolas reorganizāciju un tika sāktas diskusijas par Pļaviņu vidusskolas turpmāko pastāvēšanu. Pirms domes lēmuma par Jaunjelgavas un Neretas vidusskolas reorganizāciju pozitīvu lēmumu pieņēma arī skolas padome, kuras sastāvā ir gan skolas, gan bērnu vecāku pārstāvji, bet jautājumā par Pļaviņu vidusskolu viedokļi ir krasi atšķirīgi. Šeit skolas padome neuzņēmās lemt par tik atbildīgu jautājumu un tika sasaukta vecāku kopsapulce, kurā piedalījās arī Aizkraukles novada domes un Izglītības pārvaldes pārstāvji. Skolas direktore Ilze Luksa, jau aprīlī sākoties diskusijām par novada mazo vidusskolu nākotnes perspektīvām, norādīja, ka pašreizējā situācijā arī Pļaviņu skolas nākotne nav rožaina un varētu lemt par tās reorganizāciju. Tam krasi iebilda un joprojām pretēji noskaņoti ir skolēnu vecāki un arī daļa pilsētas iedzīvotāju, kuriem bērni gan šajā skolā vairs nemācās, bet viņi to uzskata par nozīmīgu iestādi pilsētas dzīvē.

Nākotnes perspektīvas nav rožainas

Domes sēdē, pirms deputāti pieņēma galīgo lēmumu, Izglītības pārvaldes vadītāja Sarmīte Kļaviņa vēlreiz izstāstīja un parādīja, kādā situācijā šobrīd ir Pļaviņu vidusskola un kādas ir tās perspektīvas. Šī prezentācija drīzāk bija veltīta vairāk nekā 200 domes sēdes tiešraides sekotājiem nekā deputātiem, kuriem, domājams, viss bija skaidrs jau iepriekš.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Neko iepriekš nedzirdētu Izglītības pārvaldes vadītāja nepateica. Tika minēts skolēnu skaits skolā kopumā un vidusskolas klasēs, kas kļūst arvien mazāks. Kopumā skolā skolēnu skaits ir stabils, taču tieši vidusskolas posmā pēdējo septiņu gadu laikā tas samazinājies no 74 skolē-
niem līdz 40. Devītklasnieku aptauja liecina, ka turpināt mācības Pļaviņu vidusskolā vēlas 11–12 skolēni, kas nozīmē, ka nākamajā mācību gadā visās trijās vidusskolas klasēs būtu nedaudz vairāk kā 30 skolēnu. Minēta arī demogrāfiskā situācija, kas nav iepriecinoša. Tā liecina, ka esošo divu pirmo klašu vietā jau pavisam drīz skolā varēs nokomplektēt vairs tikai vienu pirmo klasi.

Atsaucas uz vēl neapstiprinātiem normatīviem

Piesaukts arī pedagogu atalgojuma finansēšanas modelis, kas mazo skolu dēļ pašvaldībām var radīt lielus neplānotus izdevumus. “Ja netiks izpildīti kvantitatīvie rādītāji, tad pedagogu atalgojums pilnā apmērā pašvaldībai būs jānodrošina no saviem līdzekļiem,” sacīja S. Kļaviņa. Lemjot par skolas reorganizāciju, netika ņemti vērā šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas nosaka kritērijus vidusskolu pastāvēšanai un kurus Pļaviņu vidusskola izpilda, bet gan valdībā apstiprinātais Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvais (IZM) ziņojums, kā arī vēl neapstiprinātie grozījumi Izglītības likumā un nepieņemtie jaunie MK noteikumi, kuros ietverti citi kritēriji. Domes un Izglītības pārvaldes pārstāvji, atbildot uz šo iebildi, norādīja – konsultācijās ar IZM gūts apstiprinājums, ka jau visdrīzākajā laikā jaunie noteikumi tikšot pieņemti.

Netiek galā ar vidusskolas programmu

Gan Izglītības pārvaldes vadītāja, gan skolas direktore norādīja arī uz to, ka skolēniem ir grūti tikt galā ar padziļināto mācību kursu vidusskolā, īpaši uzsverot matemātiku, sociālās zinības un vēsturi. “Daļa vidusskolēnu, kuri palikuši mācīties, nav apzinājušies, cik tas būs grūti,” piebilda S. Kļaviņa un atklāja, ka trīs audzēkņi nepietiekamā vērtējuma un kavējumu dēļ no 11. un 12. klases ir atskaitīti. Šī iemesla dēļ arvien vairāk 9. klases beidzēju izvēlas koledžas un profesionālās skolas. IZM datu bāze liecina, ka daļa bērnu, kuru dzīvesvieta ir deklarēta Pļaviņās, jau šobrīd vidusskolas posmā mācās citās skolās – lielākoties Jēkabpilī un Rīgā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Maijā notika arī tiešsaistes tikšanās ar IZM pārstāvjiem, lai pārrunātu Pļaviņu skolas perspektīvas, un no S. Kļaviņas sacītā izriet, ka IZM skatījumā Pļaviņu vidusskola nav ilgtspējīga, toties pamatskola – stiprināma un attīstāma. Lai stiprinātu pamatskolu, plānots pieteikties Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumam reorganizēto izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanai. Aizkraukles novads varētu pretendēt uz 1,8 miljoniem eiro, pašvaldībai gan jānodrošina līdzfinansējums 21% apmērā. Lai varētu iesniegt pieteikumu, lēmums par skolu reorganizāciju bija jāpieņem līdz 31. maijam. Tāpēc jautājumā par Pļaviņu skolu dienu pirms šī termiņa arī tika sasaukta ārkārtas sēde.

Nepārdomāts un muļķīgs lēmums

Lai paustu savu nostāju skolas reorganizācijas jautājumā, biedrība “Pļaviņu bērniem” nosūtīja vēstuli domes deputātiem, kas tika pārsūtīta arī IZM, kā arī iniciatīvu portā-
lā manabalss.lv sāka vākt parakstus pret Pļaviņu skolas pārveidošanu par pamatskolu. Bija jāsavāc 500 parakstu, lai iniciatīvu iesniegtu domē, taču līdz domes sēdes sākumam bija savākti 465 paraksti.

Vienīgais, kas sēdes debatēs iebilda pret šo lēmumu, bija opozīcijas deputāts Guntis Libeks. Viņš norādīja, ka tas ir nepārdomāts un muļķīgs lēmums un viņam esot žēl, ka deputāti par naudu esot gatavi nobalsot par jebko. Viņš arī apšaubīja to, ka, slēdzot vidusskolas posmu, pamatskolā būs iespēja nodrošināt kvalitatīvāku izglītību, nekā tā bijusi līdz šim. “Tas ir pilnīgs absurds, ka no tā bērni būs ieguvēji. Viņi un arī vietējā sabiedrība būs tikai zaudētāji,” teica G. Libeks. Savukārt pļaviņietis Aigars Lukss, kurš neiebilda pret skolas reorganizāciju, interesējās, vai pašvaldība nodrošinās kompensācijas bērniem, kuri dosies mācīties uz Jēkabpili, un vai apņemas iezīmēt nākamā gada budžetā prasīto līdzfinansējumu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Atvainojas vecākiem

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums pauda, ka novērtē vietējās sabiedrības sāpi un rūpi par savu skolu, kā arī ņem vērā viņu viedokli, taču galīgo lēmumu tas neietekmēja. Rezumējot dzirdēto, novada vadītājs sacīja: “Nedomāju, ka deputāti uz sēdi nākuši šo jautājumu izskatīt vieglu sirdi. Domāju, ka jebkurā gadījumā – pieņemot vai nepieņemot šo lēmumu, iznākums nebūs pozitīvs. Protams, mums ir jārespektē vietējās sabiedrības un vecāku sāpe. Mēs redzam šo reakciju, tāpēc pieņemt lēmumu ir vēl smagāk. Taču šis lēmums balstās racionālos apsvērumos. Es patiešām esmu pamatīgi iedziļinājies šajā jautājumā. Esmu runājis ar skolas vadību, skolotājiem, mācību priekšmetu grupu vadītājiem, vecākiem. Nevaram turpināt dzīvot kaut kādā romantismā, ka vidusskolas ar mazajām klasītēm jāuztur par katru cenu. No vienas puses, ir merkantili pamatot lēmumu ar šo lielo naudas summu, bet, no otras puses, jāapzinās pašreizējā situācija, jābūt racionāliem. Es uzticos skolai, tās redzējumam, vērtējumam, kā šobrīd rīkoties,” sacīja L. Līdums un, piebilstot, ka lēmumu pieņem ar smagu sirdi, atvainojās visiem vecākiem, kuru bērniem būtu jāsāk mācīties Pļaviņu vidusskolas 10. klasē.

— Laikraksts “Staburags”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Rīko paaudžu sadarbības pasākumus

Smiltenes novada Virešu pagasta iedzīvotāji pulcējās paaudžu sadarbības pasākumā “Lai lasītava uzzied”. Lai padarītu Vidagas āra lasītavas apkaimi tīkamāku pašiem un apkārtējiem, iedzīvotāji čakli stādīja puķes un košumaugus.

Šāda iniciatīva nāk no aktīvajiem Virešu pagasta iedzīvotājiem. Pirms kāda laika Vidagā notika iedzīvotāju forums. Tajā runāja par to, kā iedzīvotāji paši var un vēlas iesaistīties dažādu aktivitāšu organizēšanā un apkārtējās vides uzlabošanā. Viens no ierosinājumiem bija iedzīvotāju rīkoti paaudžu sadarbības pasākumi. Kā pirmais pasākums, ko organizēt, tika izvirzīts āra lasītavas apzaļumošana Virešu pagasta kopienas centra pagalmā Vidagā.

— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Saglabā tautas tērpus no paaudzes paaudzē

Alūksnes novada muzeja vasaras sezonas izstāžu zālē “Tornītis” atklāta Alūksnes tautas lietišķās mākslas studijas “Kalme” izstāde “Caur gadsimtiem un paaudzēm”. Šogad izstādē piedalās četrpadsmit studijas dalībnieku.

“Izstādes mērķis ir parādīt un atklāt, kā caur gadsimtiem un paaudzēm tiek saglabātas adīšanas, šūšanas, aušanas, keramikas, rotu, tērpu darināšanas un valkāšanas tradīcijas. Vērtīgi ir arī izzināt, kā no paaudzes paaudzē saglabājas tautas tērpi, kādas ir to detaļas un kā tos var pārveidot,” stāsta studijas vadītāja Ineta Leja. Ja esi sava tautastērpa meklējumos, studijas dalībnieces palīdzēs to izvēlēties un izstāstīs, kā to veiksmīgāk komplektēt. Būtiski, ka izstādē apskatāmos darbus būs iespēja iegādāties.

Alūksnes novada muzejs savukārt parūpējies, lai izstādes apmeklētāji var darboties arī praktiski. “Arī šogad apmeklētājiem būs iespēja apsēsties pie stellēm un iemēģināt aušanas prasmes, lai vieglāk būtu izprast, kā tad rodas skaistie grīdceliņi, lakati un brunči. Mazākie apmeklētāji varēs salikt Alūksnes puses brunču fragmentu puzles spēlē, kā arī veidot dažādus rakstus, aužot ar papīra strēmelītēm.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

— Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācijas tapušas, “Zemgales Ziņām” sadarbojoties ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. #SIF_MAF2024

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.