
Salaspils kultūras namam “Enerģētiķis” nosvinēti spāru svētki. 2017. gadā Salaspils novada pašvaldība sāka vietējā kultūras nama rekonstrukciju, lai atjaunotu ēku, kas nodota ekspluatācijā 1980. gadā. Metu konkursā galvenie vērtēšanas kritēriji bija arhitektoniskā risinājuma atbilstība pilsētvides kontekstam, idejas oriģinalitāte, ēkas funkcionālais plānojums, teritorijas labiekārtojums un energoefektivitāte.

Rekonstrukcijas rezultātā kultūras nama platība palielināsies līdz 3512 kvadrātmetriem, ēka būs pilnībā pielāgota mūsdienu kultūras norišu vajadzībām. Projektā plānots izbūvēt plašu vestibilu ar garderobi, trīs zāles – multifunkcionālo zāli ar balkonu, kopā iegūstot 500 skatītāju vietu, un divas zāles baleta un mūsdienu dejas nodarbībām. Ēkā tiks integrēts lifts un taps jumta terase, kas vasaras mēnešos būs pieejama novada iedzīvotājiem un viesiem. Būvdarbu laikā īpaša uzmanība pievērsta energoefektivitātei un videi draudzīgiem risinājumiem – tiek pielietota “low-tech” pieeja un izmantoti dabiski materiāli, kas atbilst mūsdienu būvniecības kvalitātes standartiem.
Pārbūves laikā plānota arī teritorijas labiekārtošana, kultūras nama priekšpusē izveidojot publiski pieejamu laukumu. Ārtelpu iecerēts sadalīt vairākās zaļajās “salās”, kas radīs drošu un patīkamu vietu atpūtai.
Būvdarbus, ko paredzēts īstenot gada laikā, veic pilnsabiedrība “PS Kopceltne”. Kopējās projekta izmaksas ir 15 826 719, 29 eiro (ar PVN).
Rotko muzejā izveidota interaktīva nodarbība jauniešiem

Rotko muzejā izveidota interaktīva muzejpedagoģiskā nodarbība jauniešiem “Rotko stāsts”, kas 7.–12. klašu skolēniem piedāvā iepazīt mākslinieka Marka Rotko dzīvi, radošo ceļu un saikni ar Daugavpili, Latvijas un pasaules mākslas vēsturi.
Nodarbība apvieno teorētisku un praktisku darbu, attīstot jaunrades un analīzes prasmes, kā arī veidojot saikni starp pagātni un mūsdienām.
“Rotko stāsts” tapis sadarbībā ar iniciatīvu “Ziedoņa klase” un ir pieejams programmā “Latvijas skolas soma”. Tajā jauniešiem ir iespēja apskatīt Rotko oriģināldarbus, piedalīties interaktīvās aktivitātēs un veidot radošus projektus, kas trenē kritisko domāšanu un iztēli. Nodarbību atbalsta pieredzējuši gidi, un tā īstenošana notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
“Ziedoņa klases” vadītāja Elizabete Pavlovska stāsta: “Daugavpils jaunieši, kuri palīdzēja testēt nodarbību, atzina, ka šis ir neierasts un interesants veids, kā iepazīt pasaulslavenā mākslinieka personību un saknes, vienlaikus izprast mākslas nozīmi savā dzīvē, kā arī aizdomāties, kādas emocijas tā rada. Jāatzīst, ne tikai mums, bet arī daudziem jauniešiem tā bija īpaša pieredze, jo viņi pirmo reizi skatīja Marka Rotko oriģināldarbus klātienē. Prieks, ka izdevās radīt jaudīgu kultūras saturu Latvijas jauniešiem kopā ar Rotko muzeja komandu.”
Balvu novadā nelikumīgās medībās nogalina aļņu govi
5. janvārī Balvu novada Vectilžas pagastā kādā meža masīvā nelikumīgās medībās trīs personas nonāvēja aļņu govi. Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess un vīrieši aizturēti.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa amatpersonas saņēma informāciju, ka 5. janvārī Balvu novada Vectilžas pagastā kādā meža masīvā aptuveni 170 metru no autoceļa atrodas traumēta aļņu govs, kuru personu grupa nelikumīgu medību laikā nonāvēja. Sākotnējā informācija liecina, ka 1994., 1991., un 1967. gadā dzimušie vīrieši pēc iepriekšējas vienošanās un bruņojušies ar cirvi un nazi ieradās notikuma vietā, kur jau kādu laiku atradās traumētā aļņu govs. Vīrieši cietsirdīgi ar cirvi vairākas reizes iesita aļņu govij pa galvu un pārgrieza rīkli. Aprēķināts, ka materiālais zaudējums valstij ir 12 580 eiro.
Likumsargi aizturēja vīriešus, un viņi ievietoti īslaicīgās aizturēšanas vietā. Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 112. panta otrās daļas, proti, par nelikumīgām medībām, ja tās veikusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja tās notikušas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, vai ja ar tām radīts būtisks kaitējums. Par šādu noziedzīgu nodarījumu paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Valmierā gaidāma trešā remigrantu stāstu pēcpusdiena
26. janvārī kafejnīcā “Tērbata” Valmierā norisināsies trešā remigrantu stāstu pēcpusdiena. Tās laikā dalībnieki varēs klausīties četros aizraujošos stāstos. Ar tiem dalīsies izcils vieglatlēts un desmitcīņas speciālists Reinis Krēgers, kurš šobrīd aktīvi darbojas fiziskās sagatavotības un sporta izglītības uzlabošanā, jaunais uzņēmējs Saimons Burvis, klientu konsultante Marta Svensone un biznesa attīstības eksperte Daniela Bandena. Viņi atgriezušies Latvijā, lai sāktu jaunas ieceres un veidotu dzīvi dzimtenē. Klātesošie varēs uzzināt arī par pašvaldības piedāvāto atbalstu uzņēmējdarbības sākšanai Valmieras novadā.
Šo pasākumu organizē Vidzemes plānošanas reģions. Tas ir lielisks veids, kā uzzināt vairāk par remigrantu pieredzi, gūt iedvesmu un veidot jaunus kontaktus. Ieeja ir bez maksas.
Cēsīs atklās Latvijas kultūras galvaspilsētas gadu
18. janvārī Cēsīs krāšņi ieskandinās Latvijas kultūras galvaspilsētas gadu “Cēsis 2025”, kas būs daudziem vietējā un nacionālā mēroga notikumiem piepildīts. Atklāšanas dienā dažādi pasākumi norisināsies teju visās Cēsu novada teritorijās.
Atklāšanas koncerts notiks koncertzālē “Cēsis”. Pēc tā Vienības laukumā interesenti aicināti uz bezmaksas pasākumu “Gaismas aicinājums”, kurā varēs piedzīvot iespaidīgu mākslas un gaismas savienību. Laukumu izgaismos unikāla gaismas instalācija, ko radījusi Kosmosa izziņas centra komanda sadarbībā ar mākslinieci Baibu Prinduli-Renci. Sarīkojumu papildinās muzikāli priekšnesumi.
Pasākumi Cēsu novadā būs visu gadu, un ar kultūras notikumiem it sevišķi bagāta būs vasaras sezona.
Pilnīgāka informācija par kultūras galvaspilsētas gada atklāšanas dienu un gadu kopumā atrodama mājaslapā Cesis2025.lv.
Rēzeknes novadā atsevišķām iedzīvotāju grupām palīdz ceļu tīrīšanā
Rēzeknes novada pašvaldība atsevišķām iedzīvotāju grupām ziemā palīdzēs attīrīt sniegu no ceļiem – kārtību, kādā pašvaldība sniedz palīdzību privāto ceļu tīrīšanā novadā, nosaka jaunie saistošie noteikumi.
Palīdzība tiks sniegta personām, kuras savu pastāvīgo dzīvesvietu ir deklarējušas un faktiski dzīvo pašvaldības administratīvajā teritorijā. Šādu atbalstu pašvaldība nodrošinās vientuļiem pensionāriem, vientuļām personām ar I un II invaliditātes grupu, kā arī mājsaimniecībām, kurās dzīvo bērni obligātajā pirmsskolas vecumā. Ceļa vai pievedceļa attīrīšana no sniega tiks veikta vienlaikus ar ceļu tīrīšanas darbiem konkrētajā pašvaldībai piederošo autoceļu maršrutā.
Palīdzība neietver privātīpašuma pagalmu un īpašuma iekšējo ceļu attīrīšanu no sniega.
Pašvaldībā skaidro, ka līdz šim pašvaldībā nebija saistoša tiesiskā regulējuma, kas noteiktu, kā pašvaldība sniedz palīdzību ziemas periodā privāto ceļu tīrīšanā, lai gan praktiski šāda palīdzība sniegta jau iepriekš.
Dzīve pansionātā kļūst aizvien dārgāka
2024. gada 18. decembra Ludzas novada pašvaldības domes sēdē tika pieņemts lēmums “Par iemītnieku uzturēšanas izdevumiem Ludzas novada sociālās aprūpes centrā “Ludza” un pansionātā “Mūsmājas” (Malnavā)”. Apstiprināta maksa par uzturēšanos Ludzas novada sociālās aprūpes iestādēs 2025. gadā vienam iemītniekam mēnesī: sociālās aprūpes centrā “Ludza” un tā filiālē Istalsnā – 1143,09 eiro (pagājušajā gadā tā bija 1095,87 eiro); pansionātā “Mūsmājas” Malnavā – 901,76 eiro (pagājušogad – 851,26 eiro).
Personām, kuras pašas vai kuru apgādnieki maksā par iemītnieka uzturēšanu un kas pirms ievietošanas iestādē bija deklarētas Ludzas novada teritorijā, maksa pieaugusi par 100 eiro – no 650 līdz 750 eiro mēnesī. Pārējo noteiktās maksas daļu līdzfinansē Ludzas novada pašvaldība.
Preiļu novada iedzīvotāji vērtē mājokļu kvalitāti
Preiļu novada pašvaldība veikusi iedzīvotāju aptauju, lai apzinātu mājokļu pieejamību, kvalitāti, apsaimniekošanu un energoefektivitāti. Aptaujā piedalījās 173 iedzīvotāji, un tās rezultāti palīdzēs plānot turpmākos uzlabojumus mājokļu jomā.
“Mājoklim ir zema energoefektivitāte, slikts jumtu un sienu stāvoklis, augstas apkures izmaksas un nepietiekama koplietošanas telpu kvalitāte, turklāt piemērotu mājokli atrast ir diezgan grūti, jo tie ir dārgi vai ir sliktā stāvoklī,” uzsvēra 45% respondentu, kas pauduši savu viedokli Preiļu novada pašvaldības veiktajā aptaujā.
Lielākā daļa aptaujas dalībnieku apsaimniekošanas kvalitātes sadaļā aicina labiekārtot pagalmus, remontēt namu jumtus un labāk uzturēt koplietošanas telpas. Tāpat vairākums atbalsta ēku siltināšanu ar norunu, ka šajos pasākumos iesaistās arī valsts un pašvaldība.
Preiļu novada pašvaldība aptaujas rezultātus izmantos, izstrādājot mājokļu attīstības programmu.
![]() |
![]() |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Projektā “Novadu balss” sadarbojas “Zemgales Ziņas”, “Kurzemes Vārds”, “Izdevniecība “Auseklis””, “Vietējā” un “Radio SWH”. |
Reklāma