REĢIONU ZIŅAS: Uzsākti ikgadējie koku kopšanas darbi

Ventspilī uzsākta bīstamo, nokaltušo koku un zaru nozāģēšana, koku kopšana un vainagu veidošana, informēja pašvaldībā.

Darbi tiek veikti saskaņā ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas izsniegtu atļauju, kura izdota pēc situācijas izvērtēšanas, komisijai apsekojot kokus dabā.

Koku kopšanas darbos nozāģēs 47 bojātus un nokaltušus kokus un veidos 244 koku vainagus – pacelšana, samazināšana, retināšana, atvašu nogriešana, polardēšana, sauso un traucējošo zaru nozāģēšana. Visi darbi tiks veikti, lai saglabātu dabīgu vainaga formu kokiem, panāktu lielāku zaļo lapu laukumu, paceltu zarus virs ietvēm, brauktuvēm un veloceliņiem, lai tie netraucētu autovadītājiem, velobraucējiem un gājējiem.

Apjomīgākie koku vainagu veidošanas darbi tiks veikti Sarkanmuižas dambī no Lauku līdz Lāč­plēša ielai un Ganību ielā no Lielā prospekta līdz Bērzu ielai.

Koku kopšanas darbi pilsētā ik gadu tiek veikti līdz 15. aprīlim, jo, iestājoties putnu ligzdošanas laikam, visi kopšanas darbi ir jāpārtrauc.

Krāslavas jaunietes pārstāvēs Latviju prestižās sacensībās

Krāslavas novada Sporta skolas audzēknes distanču slēpošanā spraigā cīņā atlases sacensībās Otepē, Igaunijā, izcīnīja iespēju pārstāvēt Latviju starptautiskās sacensībās.

Valērija Burceva piedalīsies Latvijas komandā distanču slēpošanā Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiskajā festivālā Gruzijā. Savukārt Latvijas izlases sastāvā pasaules junioru čempionātā distanču slēpošanā Itālijā startēs Adriāna Šuminska. Abas sportistes ir ieguvušas iespēju piedalīties arī pasaules čempionātā distanču slēpošanā Norvēģijā.

Valērijas un Adriānas sportiskā talanta attīstīšanā lielu darbu ieguldījuši Krāslavas novada Sporta skolas distanču slēpošanas treneri.

Preiļu novadā ūdens brīvkrāni rada zaudējumus

Preiļos darbojas 14, bet Aizkalnē viens dzeramā ūdens brīvkrāns, un tie rada ūdens zudumus un finansiālus zaudējumus Preiļu novada pašvaldības uzņēmumam “Preiļu saimnieks”, jo tiem nav uzstādīti ūdens skaitītāji, tāpat nav noteikta maksa par to lietošanu.

“Preiļu saimnieks” aplēsis, ka 2024. gadā radušies 25 444 m³ ūdens zudumi, bet uzņēmuma finansiālie zaudējumi bija 51 907 eiro. Tāpēc pašvaldība uzdevusi “Preiļu saimniekam” izstrādāt dzeramā ūdens brīvkrānu uzturēšanas izmaksu aprēķināšanas metodiku. Tagad pašvaldībai jāpieņem lēmums, kas apmaksās šos zaudējumus – pašvaldība, piešķirot uzņēmumam kompensāciju no budžeta līdzekļiem, vai iedzīvotāji, maksājot par ūdeni jau pēc jauna – paaugstināta ūdens tarifa.

Skrundas amatiermākslas kolektīvi tiekas “Vakariņā ar savējiem”

Skrundas kultūras namā aizvadīts amatiermākslu kolektīvu koncerts “Vakariņš ar savējiem”, informēja Kuldīgas novada domē. Tajā piedalījās 14 Skrundas puses kolektīvi – kori, ansambļi, deju un teātra kolektīvi –, kopumā uz skatuves kāpa 200 dalībnieku.

Tradicionāli kolektīvi bija sagatavojuši aizraujošu pasākuma programmu. Mazi un lieli dziedāja, dejoja, spēlēja teātri un lieliski pavadīja laiku. Otrajā koncerta daļā dalībnieki līksmoja un rādīja priekšnesumus, kuros dalījās ar to, kas viņu kolektīvam vislabāk garšo, prezentējot konkrēto ēdienu pārējiem pasākuma dalībniekiem.

Skrundas kultūras nama direktore Dita Ņuņēvica: “Priecājos, ka katrs kolektīvs šim pasākumam cītīgi gatavojas, lai ar savu prieku, emocijām un neatlaidīgo darbu pārsteigtu koncerta apmeklētājus. Šis koncerts ir atskaites punkts mums visiem. Pēc šiem svētkiem nekas nebeidzas, jo katram kolektīvam gaidāmi koncerti, skates, pasākumi, kuriem ir jāturpina cītīgi gatavoties. Arī šogad daudzos kolektīvos ir jaunpienācēji, kas pievienojušies mūsu plašajai Skrundas kultūras nama ģimenei.”

Četri jauni katastrofu pārvaldības centri drošības uzlabošanai

14. janvārī Ministru kabinetā apstiprināja rīcības plānu Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai no 2025. līdz 2027. gadam. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis informē, ka četri no 11 jaunajiem katastrofu pārvaldības centriem, kas paredzēti drošības uzlabošanai austrumu reģionā, tiks atklāti jau šī gada pirmajā pusē Dagdā, Ilūkstē, Daugavpilī un Līvānos.

Būvniecība ir sākta arī Alūksnē un Viļānos, un plānots uzsākt centra izveidi Preiļos, Balvos, Krāslavā, Ludzā un Rēzeknē.

Katastrofu pārvaldības centru veidošanas mērķis ir uzlabot drošību ne tikai Latgalē, bet arī visā Latvijas un ES austrumu pierobežas teritorijā. Jaunie centri nodrošinās mūsdienīgu darba vidi iekšlietu dienestu darbiniekiem un uzlabos to reaģēšanas spējas.

Labiekārtos Ilūkstes upes piekrasti un piekļuvi jezuītu klosterim

Aizvadītā gada 30. jūlijā Augšdaugavas novada pašvaldība parakstīja vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta “Jezuītu klostera un Ilūkstes upes piekrastes ārtelpas attīstība” 1. kārtas īstenošanu.

Projekts saņems 487 651 eiro atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, un pašvaldība nodrošinās līdzfinansējumu 86 056 eiro apmērā. Pirmās kārtas kopējās izmaksas būs 573 707 eiro, un to plānots īstenot līdz 2026. gada beigām.

Projekta mērķis ir labiekārtot Ilūkstes upes piekrasti, veidojot gājēju promenādi un atpūtas vietas, kā arī uzlabojot piekļuvi jezuītu klostera kompleksam. Tas ir daļa no plašākas Ilūkstes attīstības koncepcijas, kas balstīta uz vēsturisko un dabas mantojumu.

Ilūkstes iedzīvotāji atzinīgi vērtē šo iniciatīvu, izsakot cerību par teritorijas attīstību un gatavību pieciest būvdarbus, lai padarītu pilsētu pievilcīgāku un dzīvotspējīgāku.

Daugavpilī atjaunos vairāk nekā 40 pašvaldības dzīvokļus

Daugavpils valstspilsētas pašvaldība ir noslēgusi būvdarbu līgumu par 44 sociālo mājokļu atjaunošanu. Primāri šos dzīvokļus plānots piedāvāt jauniešiem, kuri palikuši bez vecāku gādības. Būvdarbus paredzēts pabeigt gada laikā, tādējādi gandrīz par trešdaļu samazinot palīdzības saņemšanas rindu dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Atjaunotie izīrējamie dzīvokļi būs ar pilnu iekšējo apdari, vannas un tualetes telpas tiks aprīkotas ar santehniku (izlietni, jaucējkrānu, podu un vannu vai dušas kabīni), arī virtuvē būs izlietne un jaucējkrāns. Savukārt astoņos dzīvokļos, kas paredzēti personām ar redzes traucējumiem, būs īpaši pielāgojumi: kontrastējošas krāsas durvju aplodas un rokturi, taktilās plāksnes ar dzīvokļa numuru Braila rakstā, pielāgotas sanitārās iekārtas, kā arī papildu apgaismojuma risinājumi.

Būvdarbu izmaksas – 552 011,52 eiro bez PVN, savukārt projekta kopējās izmaksas – 764 705,88 eiro, no kuriem Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums ir apmēram 85%.

Projekta mērķis ir nodrošināt cilvēka cienīgiem dzīves apstākļiem atbilstoša mājokļa pieejamību sociāli un ekonomiski mazaizsargātām personām un samazināt rindas pašvaldības dzīvokļu izīrēšanai.

Pirmā instance atzīst par tiesisku Bartaševiča atstādināšanu no amata

Administratīvā rajona tiesa 20. janvārī noraidīja bijušā Rēzeknes domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča pieteikumu atzīt par prettiesisku viņa atstādināšanu no amata.

Tiesa par pamatotu atzina ministres rīkojumā secināto, ka, pieņemot un izpildot Rēzeknes pašvaldības 2023. gada budžetu, tika pārkāptas likuma “Par pašvaldību budžetiem” un Likuma par budžetu un finanšu vadību normas. Konkrētajā gadījumā likuma pārkāpums tika konstatēts, jo apstiprināšanai domē tika virzīts un arī apstiprināts pašvaldības budžets 2023. gadam, neparedzot tajā līdzekļus atalgojumam un apkures izdevumiem pilnam budžeta gadam. Tiesa norādīja, ka tiesību normās paredzēta domes priekšsēdētāja kā iestādes vadītāja atbildība par pašvaldības darba tiesiskumu. Tāpat tiesa atzina, ka pamatoti konstatēts tiesību normu pārkāpums, pieteicējam vienpersoniski bez pašvaldības domes un Finanšu pārvaldes iesaistes 2022. gada septembrī parakstot līgumu ar SIA “Arčers” par būvdarbu turpināšanu un uzņemoties saistības, lai īstenotu projektu “Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai”.

Vienlaikus tiesa vairākus rīkojumā norādītos pārkāpumus atzina par nepierādītiem. Administratīvās rajona tiesas spriedums vēl nav stājies spēkā, procesa dalībnieki to var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Savu atstādināšanu no amata A. Bartaševičs vērtējis kā lielas politiskas kampaņas daļu, kas vērsta pret Rēzeknes pašvaldību un viņu personīgi.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Projektā “Novadu balss” sadarbojas “Zemgales Ziņas”, “Kurzemes Vārds”, “Izdevniecība “Auseklis””, “Vietējā” un “Radio SWH”.