Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt

REĢIONU ZIŅAS: Veiksmīgi darbojas veļas mazgātava “Stīne”

Valcēniete Zinta Rudzīte pirms 25 gadiem kā individuālā uzņēmēja sāka saimniekot veļas mazgātavā “Stīne”, atvieglojot daudzu cilvēku ikdienu – te mazgā, žāvē un izgludina klientu drēbes un mājas tekstilu.
Foto: Inga Karpova

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lai gan mūsdienās daudzās mājsaimniecībās sadzīves soli atvieglo automātiskās veļasmašīnas, tomēr daudziem lieti noder pakalpojumi, ko Valkā 25 gadus veiksmīgi nodrošina veļas mazgātava “Stīne”.
Citās lielākās pilsētās arī ir pieejamas veļas mazgātavas, bet lielākoties tajās pašam savas lietas ir jāieliek veļas mazgājamajā mašīnā un jāgaida, kamēr tās izmazgājas. Savukārt “Stīnē” klients atstāj veļu un pēc noteikta laika to saņem tīru, izžāvētu un izgludinātu.

Veļas mazgātavas “Stīne” īpašniece kopš tās izveidošanas 2000. gada aprīlī un vienīgā darbiniece Zinta Rudzīte stāsta, ka klientu veļu mazgā trīs automātiskās veļas mazgājamās mašīnas, bet izžāvē divi žāvētāji. Ir pieejamas divas gludināmās preses – viena mazāka, otra lielāka.

Z. Rudzīte atzīst, ka “Stīnes” pakalpojumi joprojām ir pieprasīti. Tos izmanto ne tikai valcēnieši, bet arī tie lauku iedzīvotāji, kuriem mājās nav ierīkota ūdens apgāde, līdz ar to nav iespējas pieslēgt automātisko veļas mašīnu. Mazgātavas pakalpojumi lieti noder arī tiem, kuriem mājas veļasmašīnu ietilpība nav piemērota lielu lietu mazgāšanai, kā arī ja īsti nav, kur žāvēt drēbes.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Veļas mazgāšanas pakalpojumu izmanto Valkas novada pašvaldības bērnudārzu grupiņas no Ērģemes, Vijciema un Zvārtavas. Te mazgā veļu arī apkārtējie viesu nami. Z. Rudzīte stāsta, ka veļas mazgātavu Valkā iecienījuši arī kaimiņpilsētas Valgas iedzīvotāji, jo igauņu pusē šāds pakalpojums nav pieejams.

“Vasaras mēnešos darba ir vairāk. Beidzoties ziemai, daudzi nes izmazgāt ziemas drēbes, īpaši dūnu izstrādājumus, arī segas un spilvenus. Darbs man ir nodrošināts. Kā individuālā uzņēmēja maksāju nodokļus, un tie nav nemaz tik mazi – trijos mēnešos valstij nomaksāju 250 eiro,” atklāj Z. Rudzīte. Taču viņai patīk šis darbs, jo klienti esot atsaucīgi un arī pati tāda esot.
— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jaunās mediķes piepilda sapni par savu privātpraksi

Vecumniekos atvērtas jaunas mediķu privātprakses – podoloģijā un zobārstniecībā. Kā atzīmē vietējie ļaudis, tās paplašinās ciemā un apkārtnes pagastos pieejamo pakalpojumu klāstu un dos artavu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā.

Prakses atvērušas podoloģe Ilze Kalniņa un zobārste Laura Manuša-Silova.

Daktere L. Manuša-Silova dzimusi, augusi Vecumnieku tuvumā – Stelpē, kur savulaik beigusi Stelpes pamatskolu, pēc tam devusies vidējo un arī augstāko izglītību iegūt Rīgā. Zobārstniecību studējusi Rīgas Stradiņa universitātē, ko absolvējusi 2015. gadā. Jau kopš tā laika sapņojusi par savu privātpraksti, strādājusi gan Stomatoloģijas institūtā Rīgā, gan arī Bauskā, ceļš līdz savai uzņēmējdarbībai nav bijis viegls. L. Manuša-Silova pateicīga tuviniekiem, radiem, draugiem, kas viņu atbalstījuši, palīdzējuši. Kad nolaidušās rokas, iedrošinājuši: “Snīpi gaisā!”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Zobārste vietējiem iedzīvotājiem piedāvā plašu pakalpojumu klāstu – gan zobu ārstēšanu, gan mutes ķirurģijas manipulācijas, gan protezēšanu. Daktere bilst, ka viņa varētu steigties palīgā arī ārpus noteiktā darba laika: “Kad zobi sāk sāpēt? Naktīs un svētkos… Ko tad laukos dzīvojošam iesākt?” No marta viņas praksē sāks strādāt arī zobu higiēniste.

Prakses ierīkošanai izmantots līdzfinansējums, kas saņemts, piedaloties pašvaldības projektu konkursā “Īsteno savu ideju Bauskas novadā!”. Projekta mērķis ir paplašināt un padarīt pieejamākus zobārstniecības pakalpojumus Vecumnieku un tuvējo pagastu iedzīvotājiem.

Arī I. Kalniņa ilgi lolojusi cerību par savu privātpraksi. Kad atbrīvojušās telpas Rīgas ielā Vecumniekos, uzrunājusi Lauru nākt strādāt kaimiņos. I. Kalniņa sagatavojusi projekta pieteikumu Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai. Ieguvusi līdzfinansējumu, tādējādi varēja iekārtot uzbrauktuvi cilvēkiem ratiņkrēslos, kā arī vajadzīgā platuma durvis un īpaši aprīkotas labierīcības, lai mediķu praksēs ir pieejamība visiem. Arī viņa atzīst, ka bez projekta līdzfinansējuma gandrīz neiespējami no nulles sākt savu uzņēmējdarbību. Svarīgs, protams, ģimenes, radu un draugu atbalsts, par ko visiem pateicīga.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Podoloģe ir plānojusi arī izbraukumus pie klienta mājas vizītē, viņa teic: “Priecāšos, ja kāds atsauksies un varēšu viņam palīdzēt.”
— Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Bānītis kļūs pieejamāks dzirdes un redzes invalīdiem

Gulbenes–Alūksnes bānītī gatavo risinājumu, lai informētu klientus, kuriem ir dzirdes un redzes traucējumi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Sadarbībai jauninājumu ieviešanā tirgus izpētes rezultātā Gulbenes novada pašvaldība ir izvēlējusies SIA “DeltaPhi”. SIA “Gulbenes–Alūksnes bānītis” pārvadājumu daļas vadītājs Raitis Melders norāda, ka plānotie digitālie risinājumi palīdzēs uzlabot pasažieru pārvadājumu kvalitāti, pielāgojoties cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Ir plānots visos piecos bānīša vagonos ieviest sistēmu, kas pasažieriem ļautu ar audio paziņojumu palīdzību sekot līdzi pieturām un GPS koordinātēm. Savukārt dīzeļlokomotīvi abās pusēs aprīkos ar informatīviem vilciena maršruta displejiem.

Bānīša jaunie, specifiskie informatīvie risinājumi plānoti sadarbībā ar invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vides pieejamības ekspertu Jurģi Briedi. Viņš pievērsa uzmanību, ka vismaz vienā bānīša vagonā audioiekārta jāaprīko ar indukcijas cilpu, kas dod iespēju cilvēkiem ar dzirdes aparātiem skaidri sadzirdēt informāciju. Pārnēsājamā indukcijas cilpa ir īpaša ierīce, ko iesaka visām sabiedriskajām iestādēm. Sabiedriskā vietā cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem ir grūtāk orientēties un sadzirdēt apkārt notiekošo. Šo problēmu var atrisināt indukcijas jeb dzirdes cilpa. Pasaulē tā ir izplatīta ierīce, un arī Latvijā to sāk izmantot arvien vairāk.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lai laikus informētu pasažierus, J. Briedis iesaka vagona korpusa ārpusē izvietot specifisko simbolu, kas norāda uz indukcijas cilpas esamību konkrētajā vagonā. J. Briedis arī ieteicis, kādā augstumā uz dīzeļlokomotīves jāizvieto informatīvie displeji, kādas krāsas un izmēra jābūt redzamajiem burtiem, cik spilgtam jābūt displejam.
— Laikraksts “Dzirkstele”

Jaunieši piedalīsies signālvēlēšanās

Latvijā pirmo reizi notiks signālvēlēšanas – tiešsaistes balsošana pirms pašvaldību vēlēšanām, kurā piedalīsies 16 un 17 gadu veci jaunieši. Tā norisināsies no 19. līdz 31. maijam 15 izlozē izvēlētās pašvaldībās. Jaunieši varēs balsot par tām pašām partijām un deputātu kandidātiem, par kuriem 7. jūnijā pieaugušie pilsoņi.

To novadu pulkā, kur jaunieši izmēģinās vēlēšanu procesu pirms pašvaldību vēlēšanām, būs arī Alūksnes un Bauskas novads. Aktivitātes plānots īstenot februārī un martā un to darīs jauniešu organizācijas, teic signālvēlēšanu iniciatores “Eiropas kustības Latvijā” ģenerālsekretāre Liene Valdmane.

Vispirms Alūksnes novada jaunieši piedalīsies ideju izstrādē, domājot par to, kādas pārmaiņas un iniciatīvas viņi vēlētos redzēt nākamajā pašvaldības darbības periodā. “Tas ir būtisks posms – jaunieši vērtēs tagadējo situāciju un izstrādās ierosinājumus. Tos apkoposim un publiskosim, lai ar jauniešu vēlmēm varētu iepazīties gan esošie politiķi, gan topošie kandidāti, aicinot viņus ņemt vērā jauniešu priekšlikumus un iekļaut tos savās programmās. Nākamais solis – pēc partiju programmu publicēšanas jaunieši analizēs, vai tajās ir iekļauti viņiem svarīgie jautājumi. Šajā posmā varēs vērtēt, cik lielā mērā partijas ir ieklausījušās viņu ierosinājumos, un izdarīt secinājumus, kuri politiskie spēki patiešām ņem vērā jauniešu viedokli,” skaidro L. Valdmane.

Aprīlī sāksies gatavošanās balsošanai, kas notiks tiešsaistē. Signālvēlēšanu rezultātus paziņos pašvaldību vēlēšanu dienas vakarā pēc iecirkņu slēgšanas – 7. jūnijā pulksten 20.01. Tad ikvienam būs iespēja uzzināt, kā būtu balsojuši jaunieši.

Signālvēlēšanās saņemtajām balsīm nebūs juridiska spēka, jo Latvijā dalība vēlēšanās ir iespējama no 18 gadu vecuma. Tomēr jaunieši var ietekmēt savu vecāku viedokli, tostarp mudināt viņus piedalīties vēlēšanās.

Signālvēlēšanu ideja ir aizgūta no Norvēģijas un citām Ziemeļvalstīm, kur tādas notiek jau vairāk nekā 20 gadu. Nākamgad pēc tāda paša principa notiks Saeimas vēlēšanas, un tad signālvēlēšanās varēs piedalīties visas pašvaldības. “Šis ir pilotprojekts, un pašvaldības izvēlējāmies izlozes kārtībā. Signālvēlēšanas notiks 15 pašvaldībās – Alūksnes, Balvu un Bauskas novadā, Daugavpilī, Dobeles novadā, Jūrmalā, Ķekavas novadā, Liepājā, Ludzas un Madonas novadā, Rēzeknē un Rēzeknes novadā, Saulkrastos un Tukuma novadā,” stāsta L. Valdmane.
— Laikraksts “Alūksnes un Malienas ziņas”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.