REĢIONU ZIŅAS: Ziemā domā par pavasari dobēs

Veikti sagatavošanās priekšdarbi, lai 2025. gada pavasaris Ventspilī uzplauktu ar krāsainiem un košiem ziedu rakstiem, informē pašvaldības komunālā pārvalde.

Uzspīdot pirmajiem siltajiem pavasara saules stariem, ziedpumpurus raisīs pērn dobēs sastādītās sīpolpuķes. Sīpolpuķu daudzveidībā dominēs tulpes. Šopavasar Ventspils dobēs uzplauks 15 dažādu šķirņu 22 430 narcišu sīpoli. Tāpat uzplauks arī 15 030 dažādu krāsu krokusi, 4910 muskares un 745 dekoratīvie sīpoli. Kopumā uzplauks vairāk nekā 137 000 tulpes, narcises, krokusi, muskares un dekoratīvie sīpoli.

Lielā Augšdaugavas musturdeķa fragmenta attēls rotā pašvaldības ēku

Augšdaugavas novada pašvaldības Centrālās pārvaldes ēku tagad rotā Lielā Augšdaugavas musturdeķa fragmenta attēls, kas simbolizē novada bagātīgo vēsturi un radošumu. Šo musturdeķi, ko darinājuši vairāk nekā 5000 cilvēku no Latvijas un ārvalstīm, pirmoreiz plaši demonstrēja XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku gājienā 2023. gadā, kur tas kļuva par centrālo novada simbolu.

Musturdeķa veidošanu 2011. gadā uzsāka Naujenes Novadpētniecības muzejs. Divpadsmit gadu laikā tapa 508 metrus garš un 1,6 metrus plats darbs. Viena no spilgtākajām musturdeķa ekspozīcijām bija 2023. gada festivālā “Augšdaugava 2023”, kur tas pārvērtās par simbolisku tiltu pār Daugavu, savienojot upes abus krastus. Šobrīd musturdeķis atrodas Naujenes Novadpētniecības muzejā un ir piee­jams apskatei.

Ludzas novadā – vislielākais mobilitātes pabalstu pieprasītāju skaits

Visaktīvāk Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) mobilitātes pabalsta iespējas 2024. gadā izmantojuši iedzīvotāji Vidzemē, kur šo atbalstu saņēma 385 cilvēki, liecina aģentūras apkopotā informācija. Tikmēr Latgalē atbalstu izmantojuši 347, Kurzemē – 333, bet Rīgas reģionā – 145 iedzīvotāji.

Pagājušajā gadā NVA piedāvātās reģionālās mobilitātes atbalsta iespējas izmantoja kopumā 1496 nodarbinātie.

Vairums attālāk no dzīvesvietas nodarbināto pieteikušies tieši transporta izdevumu kompensācijai. Pērn transporta izdevumu kompensāciju saņēma 1449 nodarbinātie, savukārt īres izdevumu kompensāciju – 47, liecina NVA dati.

Nodarbināto personu reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumu NVA piedāvā kopš 2013. gada pavasara, un šajā laikā tas vairākkārt pilnveidots. Piemēram, 2022. gada nogalē NVA reģionālās mobilitātes atbalsta apmērs dzīvojamās telpas īrei tika paaugstināts līdz 200 eiro mēnesī, bet transporta izdevumiem – līdz 10 eiro dienā.

Ja NVA reģistrēts klients, kuram piešķirts bezdarbnieka statuss, ir atradis darbu vismaz 15 kilometru attālumā no dzīvesvietas, noslēdzis darba līgumu vismaz uz sešiem mēnešiem, bet darba alga nepārsniedz trīs minimālo mēnešalgu apmēru, viņš var pretendēt uz mobilitātes atbalstu.

Ja tiek pieprasīta transporta izdevumu kompensācija, darbavietai jābūt ne vairāk kā 110 kilometru attālumā no deklarētās dzīvesvietas.

Darba devēji, kuri nodarbina attālāk dzīvojošu darbinieku un paši nodrošina viņam nokļūšanu no dzīvesvietas līdz darbavietai un atpakaļ vai izmitināšanu darbavietas tuvumā, arī var saņemt finanšu atlīdzību transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensācijai.

Igauņi un malēnieši viesojas pie suitiem

Alsungā un Kuldīgā notika pieredzes apmaiņas vizīte, kurā piedalījās skolotāji un kultūras mantojuma organizāciju pārstāvji no Setu un Veru apriņķiem Igaunijā, kā arī Ziemeru pamatskolas skolotāji no Alūksnes novada, informē Kuldīgas novada pašvaldība. Šīs aktivitātes notiek “Est-Lat Interreg” projektā “Mantojuma ieskauti”.

Vīzītes mērķis bija gūt pieredzi par to, kā integrēt vietējo kultūras mantojumu mācību procesā un ārpusklases nodarbībās, lai efektīvi un jaunajai paaudzei saistoši nodotu tālāk kultūras mantojuma vērtības.

Projekta pilotskola Alsungas Mākslu pamatskola dalījās savā pieredzē par suitu kultūras mantojuma klātbūtni skolas ikdienā – bērnu iespējām apgūt suitu tradicionālo dziedāšanu, dejas un mūzikas instrumentu spēli – un mācību materiāliem, kas dažādu priekšmetu apguvē iesaista suitu kultūras elementus.

Arī nevalstiskās organizācijas, kas aktīvi darbojas Alsungā, dalījās savā pieredzē par projektiem, kuru mērķgrupa ir bērni un jaunieši.

Kuldīgas novada muzeja speciālisti iepazīstināja ar savu pieeju, kā efektīvi apgūt kultūras mantojumu.

IZM apsver iespēju Murjāņu Sporta ģimnāzijā nodrošināt profesijas apguvi

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iepazīstinājusi Saeimas Sporta apakškomisijas deputātus ar Murjāņu Sporta ģimnāzijas (MSĢ) mūsdienīgas attīstības perspektīvām. Izvēršot sadarbību ar Aizsardzības ministriju (AM) un sporta veidu federācijām, iespējams realizēt jaunas profesionālās ievirzes sporta programmas, tostarp piedāvāt izglītojamajiem iespēju iegūt profesiju. Sakārtojot skolas administratīvo struktūru, pilnveidojot apsaimniekošanu, kā arī precizējot izglītības pakalpojuma apmēru, iespējams ieekonomēt līdzekļus, lai paaugstinātu pedagogu atalgojumu un ieviestu finansiālās motivācijas sistēmu.

IZM Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs prezentācijā izklāstīja, ka sadarbībā ar AM plānots realizēt profesionālās ievirzes sporta programmas, piemēram, triatlonā, orientēšanās sportā, šaušanā. Turklāt izvērtējama ir iespēja MSĢ piedāvāt arī profesionālās un augstākās izglītības kursus, piemēram, treneru vai karavīru profesijās. Jāizskata arī iespēja mainīt vai iekļaut jaunus MSĢ sporta veidus un disciplīnas.

IZM un Saeimas Sporta lietu apakškomisija diskusiju turpinās aprīlī.

Mergupes krastā atklāts ziemas skulptūru parks “Sniegavīri”

Skulmju dzimtas mājas ekspozīcijā Mālpils pagasta Skulmēs atklāts un līdz 22. martam katru sestdienu no pulksten 12 līdz 15 skatāms tēlnieces Martas Liepiņas-Skulmes ziemas skulptūru parks “Sniegavīri”. Ar šo izstādi sācies Džemmas Skulmes 100. jubilejas gada pasākumu cikls, kas Mālpilī, Siguldā un Rīgā risināsies visa gada garumā.

Jubilejas gads iesākts ar Dž. Skulmes saknēm – viņas mammas, pirmās latviešu profesionālās tēlnieces, skulptūru izstādi. Izstādītos darbus 2024. gadā “AcrylicOne” materiālā atlējis un izstādi iekārtojis mākslinieces mazmazdēls Arturs Dimiters, kurš arī ir tēlnieks un Skulmju dinastijas mākslinieks jau ceturtajā paaudzē. 

M. Liepiņas-Skulmes sniegavīri ir ziemas ārtelpas izstāde, kam var iziet cauri kā īpašam piedzīvojumam, baudot tēlnieces formas valodu un vērojot mākslinieces daiļrades pārmaiņas. Saglabājot tikko pabeigta darba svaigumu, visi darbi atstāti balti, radot ģipša vai nepulēta marmora iespaidu.

Rallija “Sarma 2025” starts pārcelts nedēļu vēlāk

Tradicionālā ziemas rallija “Sarma 2025” organizatori pieņēmuši lēmumu ralliju, kas bija paredzēts 7. un 8. februārī, pārcelt uz rezerves datumiem – nedēļu vēlāk. Līdz ar to Latvijas rallija, rallijsprinta un vēsturisko rallija automobiļu čempionātu 2. posms, kā arī Baltijas jūras rallija čempionāta atklājošais posms notiks 14. un 15. februārī. Organizatori cer, ka līdz tam laikapstākļi uzlabosies un nodrošinās optimālus apstākļus sacensībām.

Rallija “Sarma” direktors Vilhelms Sniedzāns atzīst, ka rallija pārcelšana ir sāpīgs lēmums, jo Gulbenes novadā pilnīgi visi ir gatavojušies paredzētajam datumam. Pieņemot šādu lēmumu, ne tikai rodas papildu darbs, bet arī papildu izdevumi. “Aicinām visus turēt īkšķus, lai ziema ar salu atgriežas un mēs visi kopā varam nosvinēt rallija 50 gadu jubileju! Vismazāk gribam pieņemt tik sāpīgu lēmumu kā 2014. un 2020. gadā, kad klimatisko apstākļu dēļ ralliju nācās atcelt pavisam,” apliecina rīkotājs.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Projektā “Novadu balss” sadarbojas “Zemgales Ziņas”, “Kurzemes Vārds”, “Izdevniecība “Auseklis””, “Vietējā” un “Radio SWH”.