Savādās laulības Jelgavas katedrālē

Jelgavas Svētā Simeona un Svētās Annas pareizticīgo katedrālē 1912. gada 9. janvārī notika laulības. Altāra un pareizticīgo mācītāja priekšā mūžīgu uzticību viens otram zvērēja ļoti neparasts pāris. Līgavainis bija senas un ievērojamas muižnieku dzimtas pārstāvis – barons Heinrihs Bērenss fon Rautenfelds (08.08.1882.–14.01.1929.). Viņa izredzētā – Lielvārdes (Rembates) dzelzceļa pārmijnieka 19 gadu vecā meita Emīlija Kuģeniece. Drīz viņiem piedzimis dēls. Uzzinājuši par slepenajām laulībām, fon Rautenfelda radinieki ļoti centās pierunāt garīdzniekus, lai tās anulētu, taču viņu iegriba netika apmierināta. Šī cīņa beidzās ar traģēdiju.

Stāsts neatstāj vienaldzīgu

Viena no visplašāk zināmākajām, varētu pat teikt – slavenākajām vācbaltiešu dzimtām, kas gadsimtiem dzīvoja Latvijas teritorijā, bija Bērensi fon Rautenfeldi (Berens von Rautenfeld). Pagājušā gadsimta pirmajās desmitgadēs šos augstdzimušos ļaudis sāka vajāt viena fatāla nelaime pēc otras, kā, piemēram, viens brālis izdarīja pašnāvību, otrs pāris mēnešus pēc šīs traģēdijas Rīgas centrā nošāva savu dakteri. Tāpēc ir tikai loģiski, ka fon Rautenfeldu dzimtas vēsture vēl aizvien saista gan žurnālistus, gan literātus un pat medicīnas vēstures pētniekus. Galvenais šīs intereses iemesls ir barona Heinriha Bērensa fon Rautenfelda neparastais un traģisma pilnais dzīvesstāsts, precīzāk, viņa mīlas stāsts.

Lielākās problēmas sākās brīdī, kad Heinrihs iemīlējās savas mātes baroneses Annas Bērenses fon Rautenfeldes istabenē – vienkāršā latviešu meitenē Emīlijā Kuģeniecē.

Bez iemesla ievieto psihiatriskajā slimnīcā

Barons Heinrihs Bērenss fon Rautenfelds bija vecākais no deviņiem baroneses Annas Bērenses un barona Heinriha fon Rautenfeldu bērniem, taču arī visnepakļāvīgākais, jo, spītējot ģimenes protestiem un pat draudiem, bija nolēmis apprecēties ar savai kārtai neatbilstošu meiteni. Lai šo savienību nepieļautu, fon