Skolotājiem ir jābūt drosmīgiem

Gan skolotājiem, gan topošajiem absolventiem jūnijs ir īpašs mēnesis. Mācības beigušās, eksāmeni nokārtoti. Dobeles Valsts ģimnāzijai (DVĢ) mācību gads bijis ļoti darbīgs, saspringts, jo, tāpat kā visiem pedagoģijas nozarē iesaistītajiem, jātiek galā ar izaicinājumiem, un arī priekpilns skolēnu augsto sasniegumu dēļ. Pirms 12. klases izlaiduma svinībām izglītības iestādē bija neliels atelpas brīdis, ko “Zemgales Ziņas” izmantoja, lai uz sarunu aicinātu ģimnāzijas direktori Inesi Didži.

– Jūnijs gan skolotājiem, gan skolas vadībai ir īpašs laiks – mācības beigušās, eksāmeni nokārtoti, ir jāgatavojas izlaidumam. Kas pašlaik notiek ģimnāzijā?

Gatavojamies 12. klašu izlaidumam, kas šogad gan nebūs izlaidums klasiskā izpratnē, jo sertifikātu jau vēl nav. Mums Dobeles lielajā sporta hallē notiks svinīgs pasākums, kurā visi, ieskaitot vecākus, sanāksim kopā un pateiksim cits citam paldies par to, ka trīs vai sešu gadu garumā esam bijuši kopā un skolēni pie mums ir mācījušies. Pasniegsim pašsacerētu dokumentu, kuru nekur īpaši izmantot nevar, kā vien mājās atgādinājumam, ka esmu apmeklējis Dobeles Valsts ģimnāziju un apguvis tur piedāvāto izglītības programmu. Šis dokuments lai kalpo piemiņai! Šo pasākumu mēs varam saukt par izlaidumu, bet tad, kad skolēni iegūs sertifikātus un sekmju izrakstus, otru svētku vairs nebūs. Izlaidumus man patīk dēvēt par cāļu skaitīšanas svētkiem.

– Vai tomēr nešķiet jocīgi, ka izlaidums notiek, taču neviens nezina savus eksāmenu vērtējumus?

Varu piekrist, ka tas ir jocīgi, tomēr mums šī prakse ir zināma jau gana labi. Centralizēto eksāmenu sertifikāti nav iegūstami momentā. Protams, var organizēt izlaidumu, kad tie ir sagaidīti un mēs zinām iegūtos procentus, taču bieži vien jaunieši tajā brīdī ir uzsākuši darba gaitas, viņi jau interesējas par studiju iespējām, tajā skaitā par augstskolām ārpus Latvijas. Līdz ar to organizēt izlaidumu krietni vēlāk kļūst sarežģīti. Tas arī ir iemesls, kāpēc mēs rīkojam svētkus jūnijā.

– Kāds ir bijis šis mācību gads? Kas jums prasījis visvairāk spēka un enerģijas? Skolotāju nodrošināšana visos mācību priekšmetos vai kas cits?

Skolotāju korpusu esam nokomplektējuši veiksmīgi, jo visos priekšmetos, visos kursos mums pedagogi ir bijuši. Cits jautājums ir skolotāju ataudze, taču tas ir valsts mērogā risināms jautājums, turklāt neatliekams. Daudz kas ir atkarīgs no valdības, gan šīs, gan iepriekšējo, nostājas, kā atbalstīt pedagogu izglītošanu, darba samaksu, metodiskā darba būtību, mācību materiālu pietiekamību, dažādu tehnoloģiju izmantošanu. Mēs, protams, vēlamies, lai visu veidu atbalsts būtu lielākā apmērā nekā līdz šim. Tas, ko mēs varam darīt no savas puses, ir paveikts un tiek turpināts. Noklausījos izglītības un zinātnes ministres interviju, ka, iespējams, finansējums būs jāsamazina pat pamatfunkcijām, lai valsts spētu stiprināt savu budžetu aizsardzības jomā. Tas neizklausās optimistiski ne skolotājiem, ne skolēniem, ne vecākiem, taču vismaz ir apsolījums neaiztikt pedagogu algas. Redzēsim, kas notiks tālāk, jo tika pieminēts, ka varētu nebūt centralizēto eksāmenu devītajām klasēm. Vai tieši tā būs, to jau mēs vēl nezinām.

Resursu sadalījums ir bijis liels izaicinājums arī ģimnāzijā. Citiem vārdiem, kā izdarīt tā, lai viss, kas nepieciešams, mums būtu, iekļaujoties tajā summā, kas mums ir pieejama, un ar tiem darbiniekiem, kuri mums pieejami. Ģimnāzijā ir bijis labi nokomplektēts pamatskolas posms, tur vienmēr ir bijis iestājeksāmens, taču šajā gadā ir īpašs konkurss – divi pretendenti uz vienu mācību vietu. Tas ir vislielākais pēdējo gadu laikā. Konkursam uz 7. klasi bija 107 pieteikumi uz 66 vietām. Šogad labi komplektējas arī 10. klase. Plānojam, ka līdz septembrim pieteikumu būs vēl vairāk, nekā bijis iepriekšējos gados, par ko esam priecīgi. Bažīgus gan mūs dara tas, kas varētu notikt pēc dažiem gadiem, kad bērnu vienkārši vairs nebūs tik daudz, lai piepildītu klases.

– Kāda ģimnāzijā ir situācija ar mācību materiāliem?

Tā ir problēma. Vēl joprojām skolotājiem pietrūkst mācību materiālu, kā arī pašizglītošanās iespēju, lai vieglāk varētu īstenot izglītības procesu. Pietrūkst labu, atbalstošu kursu, kā arī mācību materiālu. Mācību grāmatas, kam sen jau vajadzēja būt pieejamām, tikai tagad tiek drukātas. Kaut vai matemātikā.