Straujākā attīstība pērn bijusi Jelgavas, Jēkabpils un Alūksnes novadā (papildināta)

Straujākā eksportējošo nozaru attīstība pērn bijusi Jelgavas, Jēkabpils un Alūksnes novadā, savukārt laika periodā no 2014. līdz 2021.gadam straujākā attīstība bijusi Ādažu, Līvānu un Ķekavas novadā, otrdien “Luminor Bank” pētījuma par reģionu attīstību prezentācijā sacīja bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pērn procentuāli ienākumi visstraujāk kāpa eksporta uzņēmumos Jelgavas novadā, lielā mērā pateicoties tam, ka pēc pandēmijas radītā krituma pagājušajā gadā atguvās autobūves nozare, skaidroja Strautiņš.

Otrajā un trešajā vietā ierindojās Jēkabpils un Alūksnes novadi, kuros sekmes nodrošināja tur ekonomikā dominējošās kokapstrādes straujā attīstība, tostarp nesen darbību sākuši uzņēmumi, kas specializējas plātņu ražošanā – “Amberwood” un “CeWood”.

Absolūtajos skaitļos eksporta nozaru algu fonds visspēcīgāk auga Siguldas novadā, kur apvienojas spēcīga dinamika un augsts jau sasniegtais attīstības līmenis. Piemēram, skaidroja Strautiņš, novadā atrodas Latvijas lielākie māju un mēbeļu ražošanas uzņēmumi, kuriem pērn klājās labi. Sigulda ir ne tikai pievilcīga dzīvesvieta galvaspilsētā strādājošajiem, bet arī spēcīgs attīstības centrs, kas “baro” apkārtējos apvidus, uzsvēra Strautiņš.

Kopumā aizvadītajā septiņgadē straujākā attīstība bijusi Vidzemes reģionā, pateicoties reģiona arvien lielākajai specializācijai uz meža produkcijas tālāku apstrādi un pievienotās vērtības radīšanu.

Saskaņā ar pētījuma datiem pagājušajā gadā Latvijā sekmīgāk attīstījušās preču nozares, bet starp pakalpojumu nozarēm labus panākumus guva informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumi.

Vissekmīgāk eksporta nozares pērn attīstījās Zemgales reģionā, jo tas ir izteikti uz preču ražošanu orientēts reģions – tajā ir spēcīga gan rūpniecība, gan lauksaimniecība. Vislēnākā attīstība bija Latgalē, kas ir saistīts ar tranzīta apjomu samazināšanos, kas skārusi dzelzceļa nozarē strādājošo ienākumus – gandrīz trešdaļa “Latvijas dzelzceļa” darbinieku dzīvo tieši šajā reģionā

Strautiņš sacīja, ka reģioni, kuri visvairāk eksportē, kļūst arī bagātāki. Saskaņā ar veikto pētījumu Latvijā ekonomiski spēcīgākais ir Mārupes novads, otrajā vietā ir Olaines novads, bet trešajā vietā – Liepāja.

Savukārt Līvānu novads ir ekonomiski spēcīgākais starp novadiem, kuros nav lielas pilsētas un ārpus Rīgas aglomerācijas. Liepāja ir ekonomiski spēcīgākā lielā pilsēta, stāstīja Strautiņš.

Kopš 2014.gada absolūtos skaitļos visspēcīgākā attīstība ir notikusi Līvānos, secināts pētījumā. To galvenokārt nosaka optisko šķiedru ražošanas straujā attīstība, tomēr novadā ir pārstāvētas arī citas nozares – pārtikas pārstrāde, ieguves rūpniecība un citas. Otrajā vietā ir Liepāja, kurā jauni investīciju projekti atstāj ietekmi uz pilsētas iedzīvotāju labklājību. Trešajā vietā ir Smiltenes novads, kas strauju labklājības kāpumu nodrošinājis tradicionālajās nozarēs, īpaši kokapstrādē.

Procentuāli straujākais ienākumu kāpums pēdējo septiņu gadu laikā bijis Ādažu novadā. Lai gan pagaidām novads galvenokārt ir dzīvesvieta Rīgā strādājošajiem, taču, noturot straujo attīstības tempu, tas nākotnē var kļūt par lielu ražošanas centru. Ādažu novada galvenā specializācija ir pārtikas un dzērienu ražošana. Labas sekmes uzrādījuši arī Līvānu un Ķekavas novadi. Ķekavas attīstību veicinājusi programmēšanas uzņēmuma “C.T.Co” sekmes pasaules tirgos.

Rīga un daži apkārtējie novadi kopumā rada aptuveni 54% no Latvijas eksporta jaudas, Kurzemes reģions – 16%, Zemgale – 11%, Vidzeme – 10%, bet Latgale – 9%.

Pētījumā secināts, ka Latvijas novadi gan specializējas, gan diversificējas. Piemēram, Vidzeme arvien vairāk specializējas mežu nozarē ar augstāku pievienoto vērtību, savukārt Latgales ekonomika kļūst arvien “sociālistiskāka”, jo no valsts budžeta uzturēto nozaru īpatsvars reģionā jau sasniedzis aptuveni 30%, skaidroja Strautiņš.

Vidzemē pēdējos septiņos gados eksportējošās nozares augušas gandrīz par 90%, Rīgā un Zemgalā par aptuveni 75%, Latvijā vidēji par 70%, Kurzemē par 65%, bet Latgalē par 50%.

Kurzemē starp eksportējošajām nozarēm dominē mežu nozare un mašīnbūve, Rīgā – intelektuālie pakalpojumi, Vidzemē – meža nozare, Zemgalē – meža nozare un lauksaimniecība, bet Latgalē – mašīnbūve.

Strautiņš skaidroja, ka kopumā pērn preču nozarēs specializētajiem reģioniem ir klājies labāk. Algu kāpums straujākais bijis Zemgalē, Vidzemē un Kurzemē, pārsniedzot Latvijas vidējo algu kāpumu. Kopumā pieaugums pērn bijis gandrīz visās eksportējošajās nozarēs, izņemot finanses un tūrismu, kas joprojām ir mīnusos.

Pētījumā reģionu ekonomikā attīstība vērtēta, pētot eksporta nozaru radīto algu ienākumus, jo algas veido lielāko pozitīvo ietekmi uz vietējo ekonomiku. Pētījumā vērtētas 2330 uzņēmumu maksātajās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī netieši iegūtie vērtējumi par lauksaimniecības radītajiem ienākumiem. Pētījuma mērķis ir novērtēt ne tikai pilsētu un novadu devumu Latvijas eksportā uz citām valstīm, bet arī dažādu apdzīvoto vietu ienākumus no preču un pakalpojumu eksporta uz pārējo Latviju.

Foto: no arhīva