Tehniskais budžets valstij nebūs problēma

Latvija 2023. gadu sāks ar tehnisko budžetu un tā valstij nebūs problēma, intervijā “Zemgales Ziņām” pauž 14. Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs, kas 13. Saeimas laikā bija finanšu ministrs. Viņa vadībā sagatavoti seši Latvijas valsts budžeti, četri no tiem premjera Krišjāņa Kariņa valdībā. Iepriekšējais finanšu ministrs norāda – tehniskais budžets ir sagatavots tā, lai jaunā Saeima bez aizķeršanās un likumiskiem šķēršļiem to varētu izskatīt un apstiprināt par 2023. gada valsts budžetu.
– Kā vērtējat, ka Latvija 2023. gadu sāks ar tehnisko budžetu?
Tas nav pozitīvi, būtu labāk, ja valdība būtu raiti izveidota un budžets apstiprināts, bet tādi ir apstākļi. Ir labāk visu izdiskutēt un veidot stabilu valdību, lai nebūtu domstarpību. Arī iepriekšējā parlamentā valdība tika izveidota pēc teju trīs mēnešiem, šoreiz tas ir pusotrs mēnesis pēc jaunās Saeimas darba uzsākšanas.
Problēma ar tehnisko budžetu bija iepriekšējā reizē. Šoreiz ir ņemta vērā 2019. gada budžeta veidošanas pieredze. Ir mainīta likumdošana, un tehniskais budžets ir vidēja termiņa budžets, kuru ir apstiprinājusi iepriekšējā Saeima. Tas ir gandrīz bez jaunām politiskām iniciatīvām. Latvijai fiskālā telpa ir ap 200 miljoni eiro, tas nozīmē, ka jaunu politisku iniciatīvu veidošana uz laiku nenotiek 200 miljonu apmērā, un tas nav liels procents –1,4 procenti no budžeta. Līdz ar to es neredzu problēmas ar tehnisko budžetu. Pedagogu, iekšlietu sistēmā strādājošo un citu, kuri saņem atalgojumu no valsts budžeta, atalgojums jau ir paredzēts vidējā termiņa budžetā un stāsies spēkā no 1. janvāra.