Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt

Tehnoloģiju vidusskola pretendē uz balvu “Gada labākā būve Latvijā 2023”

Skates “Gada labākā būve Latvijā 2023” žūrija ir apskatījusi un pabeigusi vērtēt teju 70 būves no visiem Latvijas reģioniem. Pēc vērtējumu kopsavilkuma un diskusijām žūrija finālam, kas notiks 11. jūlijā, izvirzījusi 41 objektu. To vidū arī rekonstruētā Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola, kas pretendē uz balvu nominācijā “Pārbūve un atjaunošana”, informē Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Fināls ir būvju skates trešā kārta, kas noritēs ceturtdien, 11. jūlijā, Rīgas Celtniecības koledžā klātienē un interneta tiešsaistē. Tajā finālā iekļuvušās būves prezentēs arhitekti, projektētāji, būvētāji un pasūtītāji, stāstot par objekta tapšanu, par to, kādēļ objekts pretendē uz balvu “Gada labākā būve Latvijā 2023”.

Tuvākajā laikā skates rīkotāji izsludinās balsošanu par sabiedriski nozīmīgāko 2023. gadā uzbūvēto ēku. Ikviens varēs balsot par būvi, kas, viņaprāt, ir lielākais ieguvums sabiedrībai no skatei “Gada labākā būve Latvijā 2023” izraudzītajām.

Nominācijā “Pārbūve un atjaunošana” konkursa finālam izvirzītas sešas būves, tostarp rekonstruētā Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola. Skola pārbūves rezultātā ir ieguvusi jaunu un modernu veidolu. Pārbūves gaitā paaugstināta ēkas energoefektivitāte – nosiltināta ēka, nomainīti logi un durvis, pārbūvēts siltumtīkls un siltummezgls, ventilācijas un apgaismojuma sistēmas, telpas un iekšējie inženiertīkli, veikta ārējo inženiertīklu pārbūve un izbūve, kā arī labiekārtota skolas teritorija.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Būve ir īpaša ar ēkas vadības sistēmas risinājumiem. Ēkas inženiertehnisko sistēmu integrācija ļauj uzskaitīt enerģijas patēriņu un optimizēt klimata iekārtas – apkures sistēmu, ventilācijas sistēmu, gaisa kondicionēšanu, kā arī apgaismojuma sistēmas. Sistēmas ir automātiski sasaistītas ar specializētu programmu un tiek vizualizētas vienā monitorā.

Ēkā ir saglabāti vēsturiski akcenti – 1. un 2. stāva gaiteņos atjaunots vēsturiskais grīdas segums – betona mozaīka. Tāpat gaiteņos saglabāti keramiķu Aleksandra un Mārītes Djačenko veidotie keramikas ciļņi.

Latvijas Būvnieku asociācijas un Latvijas Būvinženieru savienības sadarbībā ar “Ceresit” un 23 profesionālajām nozares sabiedriskajām organizācijām un nozares institūcijām rīkotā skate “Gada labākā būve Latvijā” šogad notiek 26. reizi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

— Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Iecavas tirgus teritorijas attīstību bremzē nesakārtotās īpašumtiesības

Iecavniekus neapmierina situācija Iecavas tirgū, viņi interesējas par tā turpmāko attīstību, vai un kā tas tiks sakārtots.

“Šī ir Iecavas centrālā vieta katru svētdienu. Asfalts caurs, lai arī nesen aizlāpīts, bet segums nevienmērīgs un dažādā augstumā, tādēļ lietū veidojas milzu peļķes, ziemā knapi notīrīts, visam šķērsām pāri komunikācijas vilktas, tās bedres gadiem ar dolomītu aizbērtas nostāvējušas, visapkārt dubļi un gruži. Paldies par akmeņaino autostāvvietu aiz autoostas, bet dolomīta šķembas galīgi neveicina kopējo tīrību! Vai tiešām nevar šim visam līdzekļus atrast un civilizēti sakārtot tirgus laukumu kopā ar pārējo piegulošo teritoriju?” laikraksta redakcijai raksta iecavnieki.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Situāciju komentē Iecavas apvienības pārvaldes vadītājs Normunds Vāvers: “Par tirgus attīstību domāts jau Iecavas novada laikā. 2020. gada oktobra beigās bija lēmums par darba grupas izveidi šajā jautājumā, un 2021. gadā tika sagatavots darba uzdevums Iecavas pilsētas tirgus laukuma teritorijas atjaunošanas un attīstības koncepcijas izstrādei.”

Kā stāsta N. Vāvers, tolaik galvenā ideja bijusi, ka šī teritorija tiek sadalīta vairākās zonās: atpūtas, pastāvīgā tirgus un automašīnām paredzētā zonā, ko nepieciešamības gadījumā varētu atvēlēt arī tirgum. Diemžēl darba uzdevums tā arī palicis tikai uz papīra, jo šajā teritorijā daļa zemes pieder privātpersonām, kuras mirušas, bet mantinieki nav pieteikušies. Līdz ar to tālākai attīstībai ir juridisks šķērslis, un pašvaldība nevar uz privātās zemes veikt attīstības projektus. N. Vāvers pieļauj, ka varētu, protams, rīkoties tikai pašvaldībai piederošajā teritorijā, taču pilsētai trūkst laukuma, tāpēc būtu jāveido vienots koncepts visai šai teritorijai.

Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks papildina, ka prioritāri uzņēmumam “Bauskas novada komunālserviss” ir uzdots sākotnējo tirgus laukumu atbrīvot no būdiņām, pārvietot tirgotājus un domāt par iespējamo tirgus apbūvi. Savukārt akmeņainā autostāvvieta nemaz nav paredzēta mašīnu novietošanai. Tie autovadītāji, kas tur pašlaik atstāj auto, pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus. Tā ir paredzēta tikai un vienīgi preču piegādei. Zemes īpašniekam tika uzdots nojaukt tualeti un izveidot šo laukumu, lai tuvējam veikalam varētu pievest preces. A. Mačeks atzīst, ka tirgus sakārtošana virzās ļoti lēni, to kavējusi gan teritoriālā reforma, gan nesakārtotās īpašumtiesības.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Stāmerienas ezerā konstatē zilaļģes

Pagājušās ceturtdienas pēcpusdienā Stāmerienas ezera rietumu krastā (gar autoceļu) cilvēki novēroja, ka pie krasta ūdens ir pārklāts ar aļģēm, kas ļoti atgādina toksiskās zilaļģes. Arī laikraksts “Dzirkstele” pārliecinājies, ka skats nav īpaši pievilcīgs, un, lai gan ir liels karstums, vēlme peldēt ātri vien pāriet.

Pagājušajā piektdienā Veselības inspekcijas vides veselības analītiķe Evita Kupča, kura jau bija paspējusi apsekot minēto ezeru, apstiprināja, ka Stāmerienas ezerā tiešām savairojušās zilaļģes, par to nekavējoties tika informēti pagasta pārvaldes darbinieki.

E. Kupča piebilda, ka, ilgstoši saglabājoties karstajam laikam, pieaug zilaļģu savairošanās risks un, mainoties vēja virzienam, tās var izplatīties arī citās ezera vietās, par to nekavējoties ir jāinformē sabiedrība.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pirmdien tomēr situācija bija krietni uzlabojusies un aļģes vairs gandrīz nebija pamanāmas.

Stāmerienas pagasta pārvaldes vadītāja vietas izpildītājs Vilnis Lapiņš skaidro, ka pārvalde tik un tā ir brīdinājusi peldēt gribētājus.

“Nedaudz pamainījās vēja virziens, kā arī tas kļuva stiprāks, un tas laikam aļģes no krasta aizpūta. Tomēr jāsaprot, ka ezerā tās ir, vienkārši nav koncentrējušās vienā vietā. Uzreiz pēc informācijas saņemšanas tika izliktas brīdinājuma zīmes un neliels apraksts par zilaļģi un ko tā var nodarīt. Mēs, protams, nevaram aizliegt cilvēkiem peldēties, bet jābrīdina ir, un pārējais jau ir pašu rokās. It sevišķi jau vecākiem ar maziem bērniem ir jāizlemj, vai ļaut viņiem peldēties vai ne. Viņi ir riska grupā un uzņēmīgāki pret šādām lietām. Es teiktu, ka šobrīd situācija nav bīstama, taču uzmanīties katram vajag,” teica V. Lapiņš.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Veselības inspekcija skaidro, ka, palielinoties gaisa temperatūrai un saglabājoties sausajam laikam, pieaug arī zilaļģu savairošanās jeb ziedēšanas risks. Zilaļģes jeb cianobaktērijas aug dažādos ūdeņos un visbiežāk ir sastopamas saldūdeņos, kas ir barības vielām bagāti. Latvijā ir sastopamas aptuveni 390 zilaļģu sugas, starp kurām atsevišķas sugas spēj saražot potenciāli toksiskas vielas (cianotoksīnus). Šie toksīni var radīt kaitējumu cilvēku veselībai – saskarē ar ādu vai gļotādu izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļūstot caur gremošanas traktu, izraisīt aknu bojājumus un negatīvi ietekmēt nervu un muskuļu darbību.

Visbiežāk zilaļģu toksīni nokļūst uz peldētāja ādas vai iekļūst acu gļotādā. Tāpat cilvēka organismā zilaļģu radītie toksīni var iekļūt caur muti, piemēram, norijot ūdeni, peldoties vai apēdot pārtikas produktus (zivis), kas satur toksīnus. Gadījumā, ja peldvietas krastā atrodas izžuvušas zilaļģes, pastāv minimāls risks to toksīniem iekļūt organismā, ieelpojot tos.

Sākotnējā pazīme, ka ūdenī savairojušās zilaļģes, ir vizuāli novērojami mazi zaļi vai dzeltenīgi punktiņi, kas peld ūdenī. Ja ūdenī novēro šīs pazīmes, nav ieteicams peldēties, makšķerēt, kā arī izmantot ūdeni saimniecībā vai mājdzīvnieku dzirdīšanai.

— Laikraksts “Dzirkstele”

Izlaiž Plūdonim veltītu kolekcijas monētu “Bērnu prieki”

4. jūlijā Latvijas Banka izlaiž kolekcijas monētu “Bērnu prieki”, kas ir veltījums rakstnieka Viļa Plūdoņa 150 gadu jubilejai un attēlo divus ikvienam pazīstamus un iecienītus bērnu dzejoļus – “Zaķīšu pirtiņa” un “Rūķīši un Mežavecis”, informē Latvijas Bankas preses dienests. Jaunā kolekcijas monēta “Bērnu prieki” gatavota no 999° sudraba ar krāsu uzdruku aversā un reversā.

Monētas grafiskā dizaina autore ir bērnu grāmatu ilustratore Anna Vaivare, kas V. Plūdoņa daiļradei veltītajā monētā iekļāvusi dzejoļus “Rūķīši un Mežavecis” (1913) un “Zaķīšu pirtiņa” (1915). No pirmā dzejoļa māksliniece izvēlējusies atveidot meža rūķu pikošanos, kad sagaidīts pirmais sniegs. Otrais dzejolis attēlo zaķu mazgāšanos pirtī, kas latviešiem kā senākos laikos, tā vēl joprojām ir iecienīta miesu un garu veseļojoša nodarbe.

— “Laikraksts Bauskas Dzīve”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild “Zemgales Ziņas”.

Publikācijas tapušas, “Zemgales Ziņām” sadarbojoties ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.