- IGAUNIJAS MĀKSLINIEKU–GRĀMATSĒJĒJU apvienības vadītājs Renē Heljasmē Jelgavas Mākslas skolā sniedza meistarklasi, kurā latviešu mākslinieki apguva beļģu sējumu. Grāmatsiešana pasaulē ir aizsākusies 4. gadsimtā Ēģiptē. Agrāk rakstus uzglabāja un pārvadāja koka mucās.
FOTO: GAITIS GRŪTUPS
Līdz Zvaigznes dienai, 6. janvārim, trešo reizi Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā ir skatāma oriģinālo grāmatsējumu izstāde “Oriģinālsējumi tuvplānā”. Ar 80 darbiem tajā piedalās 35 latviešu mākslinieki, kas apvienojušies pirms divdesmit gadiem izveidotajā Latvijas Grāmatsējumu un ādas dizaina asociācijā. Pasākuma rosinātāja Jelgavas māksliniece Ilizane Grīnberga izstādes atklāšanā teica: “Divdesmit gadus esam gājuši pret straumi. Tomēr ar saviem darbiem esam pierādījuši, ka grāmatu oriģinālā iesiešana ir viena lieliska lieta.” Māksliniece pateicās muzejam par grāmatu sējumu iecelšanu saulītē jeb izvietošanu tam piemērotās, izgaismotās vitrīnās izstāžu zālē. Bibliotēku plauktos oriģināli iesietie darbi parasti ir nost no acīm.
Pēc izstādes atklāšanas mākslinieki devās uz Jelgavas Mākslas skolu, kur pasākuma viesis Igaunijas Mākslinieku–grāmatsējēju apvienības vadītājs un Tartu mākslas augstskolas pasniedzējs dizainers Renē Heljasmē (Rene Haljasmäe) vadīja īpaša beļģu grāmatsējuma meistarklasi.
Viens no jaunākajiem izstādes dalībniekiem liepājnieks Gustavs Zālītis “Zemgales Ziņām” atzina, ka grāmatu iesiešanai pievērsies tikai šogad un pagaidām ir iesējis sešas grāmatas. Viņš pēc izglītības ir metāldizainers un scenogrāfs. “Katra no grāmatām, ko esmu iesējis, mani ir ieinteresējusi. Vēl visām manis iesietajām grāmatām bijuši savu laiku nokalpojuši vāki. Piemēram, Pētera Birkerta paša 1937. gadā izdotajai “Ievads latvju tautas prātniecībā” cieto vāku nemaz nebija. Tagad tie ir.” M. Zālītis iesējis arī vecmāmiņas mājās atrasto veco mācību grāmatu “Ģeogrāfija”. Atjaunojot tās vāku, mākslinieks nav labojis peles nograuzto stūri. Tādējādi grāmatas defekts pārvēršas par tās māksliniecisku efektu.
Izstādes rosinātāja I. Grīnberga stāsta, ka Liepāja mākslinieces Lienes Eltermanes iespaidā veidojas par valsts mēroga grāmatu mākslinieciskās iesiešanas centru. Latvijā vienīgi Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā ir iespējams apgūt šīs prasmes. Tomēr visbiežāk grāmatsiešanas amats tiek nodots kā senos laikos – lietpratējs apmāca iesācēju.
Lielu daļu grāmatsējēju, kuru darbi aplūkojami izstādē “Oriģinālsējumi tuvplānā”, vieno Tallinas Mākslas institūtā (tagad Igaunijas Mākslas akadēmija) iegūtā augstākā izglītība. Savukārt L. Eltermane atzīmē, ka gan mākslinieku, gan sabiedrības interese par grāmatsiešanu saistās ar latviešu grāmatas piecsimtgadi, kas ar Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalstu tiek atzīmēta no 2021. līdz 2025. gadam.
Izstādē blakus pēdējā laikā tapušajiem darbiem apskatāma arī 2015. gada Raiņa kopoto rakstu kolekcija “Zili stikli, zaļi ziedi”, kura pēc ceļošanas pa izstādēm ir uzdāvināta Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un glabājas Tautas grāmatu plauktā, kur viegli pamanāma pēc trīsdesmit tirkīzkrāsas sējumu muguriņām. Pie tās ir strādājuši 25 autori ar atšķirīgiem rokrakstiem un atšķirīgu skatījumu uz Raiņa darbiem. Kopsaucējs ir vēsais kolorīts un vienota, augoša kompozīcija grāmatu muguriņām, kura nolasās, saliekot grāmatas vienkopus. Horizontālais sudraba līniju ritms veido asociāciju ar stikla kalnu, kā arī ar arhitekta Gunāra Birkerta projektēto Nacionālās bibliotēkas ēku.
Izstādes “Oriģinālsējumi tuvplānā” rīkotājs ir Latvijas Grāmatsējumu un ādas dizaina asociācija, kas dibināta kā amata profesionāļus apvienojoša organizācija, kuras mērķis ir veicināt šo radošo darbību, rīkot izstādes, kā arī pievienoties starptautiskajai grāmatsējumu un ādas dizaina izstāžu kustībai.
— Gaitis Grūtups
Vēsturei atdzimt palīdz digitālie risinājumi
- LIELVIRCAVAS MUIŽĀ apmeklētāji var gūt iespaidu par muižas dzīvi iepriekšējos gadsimtos.
FOTO: SANDRA LEITĀNE
Viena no Jelgavas novada vēsturiskajām bagātībām ir muižas. Lielvircavas muižā vēstures atgriešanās aizsākās pirms trīs gadiem, kad no kādreizējā muižas īpašnieka barona fon Klopmana dzimtas pēcteča saņēma pirmo lielu deponējumu ar vēsturiskajiem priekšmetiem. Šā gada augustā muiža saņēma vēl vienu kravu, kurā tostarp bija vērienīgs sudrablietu klāsts, kas nu jau apskatāms jaunizveidotajā sudraba lietu kabinetā. Lielvircavas muižas tūrisma pakalpojumu attīstības speciālists Roberts Grinbergs stāsta, ka tagad informāciju par deponējumā esošajiem priekšmetiem var uzzināt arī interaktīvajā ekrānā.
Vēl spilgtāku iespaidu par dzīvi senajā Lielvircavas muižā radīs īpašs digitālais risinājums “Abpus logam”. R. Grinbergs skaidro, ka tajā var vērot kāda aptuveni bijusi aina muižas teritorijā 19. gadsimta beigās.
“Digitālajā logā redzams parks, aptuveni tāds, kāds šeit kādreiz bijis, pa kuru pastaigājas dāmas laikmetam atbilstošos tērpos. Vasarā atradām piemērotus laika apstākļus, lai brīvā dabā varētu veikt filmēšanu. No Lielvircavas muižas loga filmējām dāmas, kas gadsimtam atbilstošos tērpos pārvietojas pa šo dārzu. Pārējais, protams, ir datorgrafika, lai slēptu tās apkārt esošās mūsdienu būves,” pastāsta R. Grinbergs.
Digitālo risinājumu atklāšanas pasākuma apmeklētāji pirmoreiz varēja apskatīt arī kādu jaunu tērpu, kas darināts pēc Leonharda Šorera 18. gadsimtā gleznotā portreta oriģināla. Šādu kleitu valkājušas māsas fon Korfas.
Savukārt Lielplatones muižā ar digitālās projekcijas palīdzību atdzimušas senās tāfelklavieres, pie kurām sēž Ferencs Lists un spēlē 19. gadsimta mūziku. Lielplatones Tūrisma punkta vadītāja Ingūna Pranka skaidro, ka ideja radusies, jo muižā vienmēr skanējusi mūzika un atrodas vēsturiskas tāfelklavieres: “Baroni, kuri šeit dzīvojuši, ir bijuši ļoti muzikāli. Tāfelklavieres mazajā salonā tā vien ir aicinājušas spēlēt, bet diemžēl tās nav restaurētas un reāli spēlēt nevar.
Līdz ar to radās šī ideja.” Pianiste Aurēlija Šimkus salīdzina mūsdienu koncertinstrumentus ar tāfelklavierēm, kas ir daudz mazākas: “Šis instruments ir tik ļoti trausls un tik ļoti intīmai atmosfērai radīts. Apbrīnojami.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.
#SIF_MAF2024 #Mans pagasts mana pilsēta
Reklāma