Uguns posta Jelgavas pilsētas kultūras namu

1995. gada 5. novembris bija svētdiena. Jelgavas pilsētas kultūras nama lekciju zālē pulcējās skatītāji, lai noskatītos Jelgavas Jaunā teātra dienas izrādi “Sapnis vasaras naktī”, ko bija iestudējis režisors Agris Krūmiņš. Skatītājiem Viljama Šekspīra populārās komēdijas iestudējums gāja pie sirds, aktieri to spēlējuši ar patiku. Taču ne viņi, ne arī režisors tobrīd nenojauta, kādi nepatīkami pārsteigumi viņiem šajā dienā vēl ir sagatavoti.

Šos trīsdesmit gadu senos notikumus atcerējās un par tiem “Zemgales Ziņām” pastāstīja režisors Agris Krūmiņš un viens no toreizējās trupas aktieriem Anrijs Tamisārs.

Ugunsgrēka vienīgais liecinieks

“Pilsētas kultūras namu atklāja pagājušā gadsimta 60. gadu sākumā, savukārt Jelgavas Jaunais teātris tika dibināts 1992. gadā. Lekciju zāle kļuva par teātra atbalsta punktu, to mēs izmantojām kopā ar otru režisori Lolitu Muižnieci. Mums abiem bija vienādas tiesības, taču kolēģe vairāk izvēlējās strādāt uz lielās skatuves,” savu atmiņu stāstu sāk Agris Krūmiņš.

1995. gada 5. novembrī lekciju zālē, kas atradās nama trešajā stāvā, notika dienas izrāde – Viljama Šekspīra komēdija “Sapnis vasaras naktī” Agra Krūmiņa režijā. Aktieri spēlējuši ar iedvesmu, arī skatītāji šo izrādi labprāt apmeklējuši. “Izrāde beidzās, un vakars bija brīvs. Aktieri aizgāja kur nu kurais, bet es pēc izrādēm vienmēr palieku teātrī, lai šo to piekārtotu – tas man ir meditācijas vietā. Tā bija arī tovakar. Ap