“Vēja zirdziņa” dejotāji un pedagogi vienmēr ir kustībā

Īsi pirms valsts svētkiem – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas – pienāca ziņa, ka Jelgavas bērnu un jauniešu deju kolektīva “Vēja zirdziņš” dibinātājai un mākslinieciskajai vadītājai Aldai Skrastiņai piešķirts Ministru kabineta Atzinības raksts par radošo un pedagoģisko darbību un ieguldījumu latviešu skatuviskās tautas dejas attīstībā. Viņa ir cilvēks, kas absolūti lielāko daļu sava apzinātā mūža ir veltījusi dejai un dejotāju sagatavošanai. “Zemgales Ziņas” par godu šim notikumam A. Skrastiņu aicināja uz sarunu.

– Jums piešķirts Ministru kabineta Atzinības raksts. Lūdzu, pastāstiet, kas tas par apbalvojumu!

Tas bija pārsteigums. Piepeši man sāka zvanīt cilvēki un apsveikt, bet es sākumā pat nesapratu, ar ko mani apsveic. Viņi bija to uzzinājuši ātrāk nekā es. Latvijas Nacionālā kultūras centra Latviešu skatuviskās dejas nozares konsultatīvā padome mani ir izvirzījusi, un tas ticis akceptēts tālāk, taču vairāk es arī nezinu.

– Viens gan ir skaidrs, proti, bērnu un jauniešu deju kolektīvs “Vēja zirdziņš” tika dibināts 1992. gadā, un dibinātāja bijāt jūs. Kā līdz šādam solim nonācāt?

Ja jāsāk stāstīt no paša sākuma, tad pirmais, ko vēlos teikt, – man dzīvē ir divas mīlestības: deja un teātris. Tā tas palicis līdz šai dienai. Kā sevi atceros, esmu sākusi dejot bērnudārzā kā sniegpārsliņa. Man mugurā bija marles kleitiņa ar kabatiņām, kurās atradās spīgulīši. Tie bija jāņem ārā un jābirdina. Tā ir manas bērnības pirmā deja, kas līdz šai dienai palikusi spilgtā atmiņā. Tad sāku mācīties Jelgavas 2. vidusskolā un