Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt

Vienkāršiem vārdiem un angliski – par pirmo Latvijas Valsts prezidentu

Ceļu pie lasītājiem sākusi biogrāfiskā grāmata “Stāsts par Jāni Čaksti, pirmo Latvijas Valsts prezidentu”. Tās atvēršanas svētki notika divas reizes – vispirms šaurākā lokā ar Valsts prezidenta Egila Levita piedalīšanos Rīgā un Jelgavā.

Par Lielsesavas pagasta Čakstu Zirņos dzimušo izcilo novadnieku Jāni Čaksti rakstīts nav maz. Var minēt publicista Pētera Apiņa sastādīto reprezentablo enciklopēdisko rakstu krājumu “100 Latvijas personības” (ievadu grāmatai uzrakstījis akadēmiķis Jānis Stradiņš), preses vēsturnieka Riharda Treija rakstu krājumu “Latvijas valsts un ministru prezidenti (1918–1940)”, mediju lietpratēja Aināra Dimanta sastādīto J. Čakstes runu, rakstu un vēstuļu krājumu “Taisnība vienmēr uzvarēs” un vēl vairākas publikācijas. Tomēr tieši par J.Čakstes dzīvi līdz šim stāstīja vienīgi Jelgavas Latviešu biedrības rosinātā agrākās Jelgavas muzeja darbinieces Janīnas Šūbertes monogrāfija “Jānis Čakste un Jelgava”, ko Latvijas Universitātes akadēmiskais apgāds izdeva 2006. gadā un kas stāsta par Jelgavas posmu J. Čakstes dzīvē, kas bija visilgākais.

“Stāsts par Jāni Čaksti, pirmo Latvijas Valsts prezidentu” ir otrais šāds darbs. Grāmata sniedz iespēju lasītājam iepazīt pirmā Latvijas prezidenta personību un viņa ceļu visā tā pilnībā. Grāmata ir angļu valodā.

Pirmā nodaļa “No Aučiem līdz Maskavai” stāsta par J.Čakstes vecāku Krišjāņa un Karolīnes Čakstu atbalstīto bērnu tieksmi mācīties, studēt, kā arī biedroties – meklēt līdzīgi domājošos. Otrā nodaļa “Jānis Čakste – advokāts Jelgavā” vēsta par viņa sekmīgo darbu, aizstāvot tiesās 1905.–1907. gada revolucionārus. Viņu ievēlēja arī Krievijas domē. Var piebilst, ka pie tā laika kungiem – Krievijas impērijas Kurzemes gubernatora – Čakste bija ar sliktu nacionālista slavu. Tikai pateicoties tam, ka viņa sieva bija brīvprātīgi piestrādājusi lazaretē, kur ārstējās Pirmajā pasaules karā ievainotie krievu karavīri, viņu neizsūtīja uz Sibīriju. Tomēr Jelgavas cietumā nācās pavadīt vairākus mēnešus.

Atsevišķa nodaļa veltīta J. Čakstes nesavtīgajam darbam, 1895. gadā sarīkojot Jelgavā 4. Vispārējos latviešu dziesmu svētkus. Var piebilst, ka četrus gadus pirms šiem svētkiem viņš apprecējās; ģimenē jau bija bērni. Tātad arī sieva Justīne pieņēma to, ka personīgi Čakstēm no šo tautas svētku sarīkošanas bija jācieš ievērojami zaudējumi.

Atsevišķa nodaļa veltīta arī Pirmā pasaules kara laikam J.Čakstes dzīvē, tostarp darbam bēgļu komitejās. Nodaļā “Latvijas valsts dibināšana” izskaidroti vēsturiskie apstākļi, kad, brūkot Krievijas impērijai, neatkarību atguva Polija un Lietuva, bet neatkarību ieguva Somija, Igaunija un Latvija.

Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties ZZ.lv abonementu:

"ZZ.lv Plus" abonentiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur atspoguļosim notikumus un procesus vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs.

Abonē ZZ.lv digitālo saturu par 0.99€ uz pirmajām 4 nedēļām*

*Pēc izmēģinājuma perioda beigām ik pēc četrām nedēļām tiks veikts automātiskais maksājums - 1.99€ par abonēšanas periodu. Abonēšanu vari pārtraukt jebkurā brīdī savā ZZ.lv kontā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.