SPKC: Latvija ir pirmajā vietā pasaulē pēc saslimstības ar Covid-19 tempa 11

Aizvadītās nedēļas laikā, no 11.oktobra līdz 17.oktobrim, atklāto Covid-19 gadījumu skaits pieaudzis par 48,8%, informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Pēc SPKC paustā, Latvija ir pirmajā vietā pasaulē pēc saslimstības ar Covid-19 tempa. Arī pētniecības un datu apstrādes kompānijas "Our World in Data" apkopotā informācija apliecina, ka Latvijā šobrīd ir pasaulē augstākais vidēji dienā atklāto Covid-19 gadījumu skaits septiņu dienu periodā, uz miljonu iedzīvotāju šim rādītājam sasniedzot 1097,14. Otrajā vietā šobrīd ir Barbadosa ar rādītāju 1017,90, bet trešajā Gruzija, kur šis rādītājs ir 1015,17.

No visiem veiktajiem testiem 32% (40 781 testi) bija saistīti ar izglītības iestāžu skrīningu, bet 68% (85 768 testi) - ar pārējiem iedzīvotājiem. No pozitīvajiem Covid-19 gadījumiem 15% (2121 inficētie) bija saistīti ar izglītības iestāžu skrīningu, bet 85% (12 219 inficētie) pārējā sabiedrības daļā. No visiem skrīningā atklātajiem inficētajiem 65% epidemiologu aptaujas laikā atklāja, ka ir novēroti saslimšanas simptomi.

Pagājušajā nedēļā vidēji dienā tika veikti 18 078 testi, kamēr nedēļu iepriekš - 16 176, un atklāti vidēji 2049 jauni gadījumi, kas ir par 673 vairāk nekā nedēļu iepriekš.

Pēc SPKC paustā, saslimstības pieaugums novērojams visās vecuma grupās, kamēr pacēlums saglabājas vecuma grupā no 10 līdz 14 gadiem. Izteikts pieaugums šobrīd vērojams arī vecuma grupā no septiņiem līdz deviņiem gadiem. Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients aizvadītājā nedēļā atkal pieaudzis no 1,28 līdz 1,33, kas liecina par infekcijas slimības izplatīšanos sabiedrībā.

Pagājušajā nedēļā atklātos Covid-19 gadījumos 11 321 cilvēki nebija vakcinēti pret Covid-19 vai vakcinācijas kursu vēl nebija pabeiguši, kas kopumā ir 79% no visiem aizvadītajā nedēļā saslimušajiem. Savukārt 3020 cilvēki bija vakcinēti, kas ir 21% no visiem aizvadītajā nedēļā saslimušajiem. Salīdzinot infekcijas izplatības intensitāti uz 100 000 iedzīvotāju vakcinēto un nevakcinēto/daļēji vakcinēto cilvēku vidū, nevakcinētiem un daļēji vakcinētiem cilvēkiem Latvijā Covid-19 infekcija konstatēta trīs reizes biežāk, nekā pilnībā vakcinētiem.

SPKC atzīmē, ka, pieaugot vakcinēto skaitam un Covid-19 infekcijas izplatībai turpinoties pārsvarā nevakcinēto cilvēku vidū, kopējā saslimstībā pieaugs vakcinēto cilvēku infekcijas gadījumu īpatsvars. Taču vakcinēto cilvēku vidū saslimšana visbiežāk norit vieglākā formā un ar retāku stacionēšanas nepieciešamību, tāpēc vakcinēto un saslimušo cilvēku īpatsvara rādītājs vienmēr jāvērtē kontekstā ar vakcinācijas novērsto Covid-19 gadījumu skaitu sabiedrībā kopumā.

Eiropas valstu vidējais 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nedaudz pieaudzis no 160,6 līdz 166,1. Tikmēr Latvijas šis rādītājs nedēļas laikā pieaudzis no 580,9 līdz 864,4. Laikā no septembra vidus līdz aizvadītajai nedēļai saslimušie visbiežāk Latvijā ieradušies no Turcijas (73 gadījumi), Krievijas (42), Vācijas (23), Gruzijas (22), Lietuvas (22), Ukrainas(21), Itālijas (20), Zviedrijas(19).

Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti 1253 jauni Covid-19 gadījumi un saņemti ziņojumi par septiņu Covid-19 pacientu nāvi, liecina SPKC apkopotie dati.

Līdz ar lielo saslimušo skaitu aizvien strauji turpina kāpt saslimstības divu nedēļu kumulatīvais rādītājs - dienas laikā tas palielinājies no 1266,4 līdz 1307,2 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir līdz šim augstākais Latvijā reģistrētais rādītājs.

Iepriekšējās ziemas Covid-19 viļņa laikā augstākais kumulatīvais rādītājs Latvijā bija fiksēts janvāra vidū, kad 10.janvārī tas sasniedza 693,9.

No visiem aizvadītajā diennaktī reģistrētajiem Covid-19 gadījumiem 986 saslimušie bijuši nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, kamēr 267 - bija vakcinējušies.

No aizvadītajā diennaktī reģistrētajiem nāves gadījumiem viens cilvēks bija 60 līdz 69 gadus vecs, vēl viens - vecumā no 70 līdz 79 gadiem, bet vēl pieci - vecumā no 80 līdz 89 gadiem.

Pagājušajā diennaktī Latvijā kopumā veikti 8365 Covid-19 izmeklējumi, bet pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem bijis 15%.

Latvijā līdz šim Covid-19 laboratoriski apstiprināts 186 869 cilvēkiem, bet miruši 2897 ar šo slimību sasirgušie.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās saslimušo kopskaits sasniedzis 24 749 personas, savukārt pārējie tiek uzskatīti par slimību pārslimojušiem.


Foto: pixabay.com



Pievieno komentāru

Komentāri 11

Uh!

Nu tad vismaz ar kaut ko pirmie :DDD Latvija var !!!

pirms mēneša, 2021.10.18 17:54

IK

Arī elektroenerģijas cenu līmenī esam pārliecināti PIRMI

pirms mēneša, 2021.10.18 19:15

Sana

Pārāk daudz tādu,kuri nēsā maskas zem deguniem.

pirms mēneša, 2021.10.18 18:11

Upsa

Skumji ka esam tik stulbi.Vajadzētu tos antī vakcerus aizsūtīt apkopt slimos.

pirms mēneša, 2021.10.18 18:19

eris

A mes visur esam pirmaja vieta,vismazakas algas,visdargakie visadi pakalpokumi ieskaitot gazi elektribu degvielu salidzinajuma pret musu algam. Korupcijas zina ari pirmie un policija neko nevar izdarit. Uz kovida rekina ari viens otris ļimakus ustaisa ne pa jokam. Ta ka varam lepoties.

pirms mēneša, 2021.10.18 18:19

Veselais saprāts

Ej palaizi ****u šlesim vai govzemam. Retorika uz mata kā viņiem.

pirms mēneša, 2021.10.18 21:39

UPSA

Domāju tgad uzvaru svin āksti no Zemgobez un Sreseselš akcijām Muļķi mums ir vairumā,bet arī viņi sāk slimot.Nevajadzētu ārstēt tos kas noliedz šo kaiti.Dīvaini ka varoņi ir neizdevušies dzelzceļnieki,bet muļķi vairojās ģeometriskā attīstībā.

pirms mēneša, 2021.10.18 19:20

cilvēks

uzvaru svin apbedītāji un memoriālo priekšmetu tirgotāji un ražotāji. Bij reiz doma apbedīšanas kantori uzbliezt. Tā vietā nopirku zemi un mežu. Arī nenožēloju. Brīvība tomēr svarīgāka

pirms mēneša, 2021.10.18 19:57

Latvija 103.

Deklarācija par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā
1998.gadā pasaules masu informācijas līdzekļos, ārvalstu valdībām, kā arī starptautiskām organizācijām tiek sniegtas aplamas ziņas, ka latviešu leģionāri, kas Otrajā pasaules karā Vācijas bruņoto spēku sastāvā cīnījās pret PSRS, ir bijuši hitleriskā režīma atbalstītāji.

Vēsturiskās patiesības un latviešu karavīru labās piemiņas sargāšanas nolūkā paziņojam:

20. gadsimta trīsdesmitajos gados Eiropā izveidojās divas lielas totalitāras teroristiskas valstis. Šo valstu agresīvo mērķu realizēšana sākās ar tā saucamā Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanu, kura rezultātā tika likvidēta Latvijas Republikas valstiskā neatkarība un to pārmaiņus okupēja kā PSRS, tā Vācija.

Okupācijas režīmi pieļāva daudzkārtējus starptautisko tiesību normu un cilvēktiesību pārkāpumus un pat kara noziegumus pret Latvijas tautu.

Abas okupācijas varas pārkāpa 1907.gada IV Hāgas konvenciju par sauszemes kara likumiem un paražām, kas aizliedz valsts iedzīvotāju mobilizāciju okupētājvalsts armijā vai iesaistīšanu pusmilitāros darbos (konvencijas 52.pants). Abas okupācijas varas iesauca okupētās Latvijas pilsoņus savos bruņotajos spēkos un iesaistīja dažādos pusmilitārajos formējumos. Par izvairīšanos draudēja ieslodzīšana koncentrācijas nometnēs vai nāves sods. Rezultātā Latvijas pilsoņiem nācās Otrā pasaules kara laikā karot citam pret citu.

Piespiedu atrašanās PSRS bruņoto spēku rindās netiek uzskatīta par Staļina asiņainā režīma atbalstīšanu, turpretī piespiedu atrašanos to latviešu leģionāru rindās, kuri karoja Vācijas bruņoto spēku sastāvā, šobrīd zināmi politiskie demagogi traktē kā Vācijas fašistiskā režīma atbalstīšanu, lai gan latviešu leģiona iekļaušana Waffen SS sastāvā nekādā ziņā nebija atkarīga no Latvijas pilsoņiem.

Latviešu leģionā tiešām zināma daļa Latvijas pilsoņu iestājās brīvprātīgi, bet tas notika tāpēc, ka PSRS 1940.-1941.gadā realizēja Latvijā genocīdu. Simtiem cilvēku tika nošauti bez tiesas sprieduma, desmitiem tūkstošu tika deportēti uz PSRS attāliem apgabaliem. Arī Vācija šajā laikā pieļāva kara noziegumus un genocīdu Latvijā, tomēr tie Latvijas pilsoņus skāra daudzkārt mazākos apjomos. Tāpēc zināma daļa Latvijas pilsoņu uzskatīja, ka, iestājoties leģionā, viņi aizsargā sevi un savas ģimenes pret jaunām PSRS masveida represijām, kas vēlāk tiešām arī sekoja.

Leģionā iesaukto un brīvprātīgi iestājušos karavīru mērķis bija nosargāt Latviju no staļiniskā režīma atjaunošanas. Viņi nekad nav piedalījušies hitleriešu soda akcijās pret mierīgajiem iedzīvotājiem. Latviešu leģions līdzīgi Somijas armijai karoja nevis pret antihitlerisko koalīciju, bet gan tikai pret vienu tās dalībvalsti - PSRS, kas attiecībā pret Somiju un Latviju bija agresors. Kad Vācijas bruņoto spēku virspavēlniecība mēģināja sūtīt leģionārus kaujās pret ASV, Lielbritānijas un Francijas bruņotajiem spēkiem, visi leģiona virsnieki un karavīri no tā kategoriski atteicās. Tāpēc Rietumu sabiedrotās valstis - ASV, Lielbritānija un Francija jau 1946.gadā noskaidroja latviešu un igauņu leģiona jautājumu un piešķīra leģionāriem politisko bēgļu statusu. ASV pārstāvniecība 1950.gadā atkārtoti deklarēja: "Baltijas Waffen SS vienības (Baltijas leģioni) pēc sava mērķa, ideoloģijas, darbības un karavīru kvalifikācijas uzskatāmas par īpašām, no vācu SS atšķirīgām vienībām."

Latvijas kā okupētas valsts tiesības pret okupētājvalstu pieļautajiem starptautisko tiesību normu pārkāpumiem tās teritorijā nodrošina minētā Hāgas konvencija, kas nosaka: "Karojošai pusei, kas pārkāpusi šos noteikumus, ir jāmaksā kompensācija."

Tāpēc Latvijas valdības pienākums ir:

1) prasīt no okupētājvalstīm un to tiesību pārņēmējām valstīm, lai tās saskaņā ar starptautisko tiesību normām samaksātu Latvijas pilsoņiem, to ģimenes locekļiem un mantiniekiem kompensācijas par zaudējumiem, kas viņiem radušies sakarā ar prettiesisku mobilizāciju okupētājvalstu armijās;

2) rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs.

Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis

Rīgā 1998.gada 29.oktobrī

pirms mēneša, 2021.10.19 06:04

Vietējās ziņas