TM iesniegs precizējumus likumprojektā par tiesībām atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta

Tieslietu ministrija (TM) uz otro lasījumu iesniegs precizējumus likumprojektā par tiesībām atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta par vakcinēšanos vai izslimošanu, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē pauda TM parlamentārā sekretāre Ilona Kronberga.

Viņa uzsvēra, ka likumprojekta mērķis ir sabiedrības drošības un līdz ar to inficēšanās risku mazināšanas novēršana. Atbildot uz komisijas priekšsēdētāja Jura Rancāna (JKP) jautājumu par izvērtētajām alternatīvām šo mērķu sasniegšanai, TM pārstāve skaidroja, ka teorētiski alternatīva būtu dažādu ierobežojumu atjaunošana.

Rancāns norādīja, ka ir svarīgi, lai pirms likuma grozījumu pieņemšanas būtu izvērtētas alternatīvas, jo topošajam regulējumam varētu būtu jāiztur atbilstības konstitūcijai pārbaude Satversmes tiesā.

Kronberga uzsvēra, ka grozījumi nepieciešami, lai mazinātu riskus darbiniekiem inficēt citus cilvēkus, kā arī inficēties pašiem.

TM parlamentārā sekretāre vērsa uzmanību, ka likuma grozījumi paredz, ka katru gadījumu, kad cilvēks nebūs vakcinējies, darba devējam būs jāvērtē individuāli. Sākumā darba devējam būs jāvērtē, vai darbiniekam ir iespēja pienākumus veikt attālināti vai citā amatā, pēc tam var skatīt atstādināšanas iespēju - tādējādi sākotnēji būs jāvērtē vispirms mazāk ierobežojušie pasākumi, skaidroja Kronberga.

Kā ziņots, koalīciju veidojošās partijas plāno likumprojektu šodien atbalstīt arī konceptuāli pirmajā lasījumā.

Likuma grozījumi arī paredz, ka gadījumos, ja personai ir objektīvi attaisnojoši iemesli, kāpēc tā nav ieguvusi Covid-19 sertifikātu, darba devējam nav tiesību izbeigt darba vai dienesta attiecības un situācija risināma atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē darba vai dienesta attiecības.

Tāpat likumprojekts paredz, ka darba devējam būs aizliegts uzteikt darba līgumu vai izbeigt dienesta attiecības ar Covid-19 sertifikātu neieguvušu grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.

Foto: Twitter

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas