Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zvanu kolekcija no Blankenfeldes pārceļo uz Lielplatoni

Baltijā lielākais Zvanu muzejs apmeklētājiem varētu būt pieejams jau rudenī – Lielplatones muižā. Valda Jākobsona privātkolekcija, kurā ietilpst ap 1000 dažādas izcelsmes, vēstures, senuma, formas un materiālu zvanu, atdāvināta Jelgavas novada pašvaldībai,  informē pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone.
Līdz šim (kopš 2014. gada) kolekcija bija izvietota un apmeklētājiem skatāma restaurētajās Blankenfeldes muižas vāgūža/staļļa telpās. Taču aprīlī muižai mainījās īpašnieki, un līdzšinējais muižas saimnieks V.Jākobsons nolēma zvanu kolekciju dāvināt Lielplatones muižai. 
“Zvanu pārvešana uz Lielplatones muižu sākās pagājušajā nedēļā, tiem atrašanās vietu nodrošinot trīs telpās. Pašlaik tur norit neliels kosmētiskais remonts, lai zvanu vitrīnām nodrošinātu apgaismojumu un kolekcijas apskati piemērotu arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Kolekcijas izkārtošana prasīs mazliet laiku, līdz ar to apmeklētājiem tā būs skatāma tikai rudenī,” skaidro Lielplatones pagasta pārvaldes vadītāja Līga Rozenbaha. 
Pats zvanu kolekcionārs atzīst – zvanos ir kas maģiski skaists, var apbrīnot gan to daudzveidīgās formas, iestrādātos rakstus, gan atšķirīgo skanējumu, ar kādu katrs zvans dzied. Pirmo zvanu V.Jākobsons nopircis 1978. gadā Rietumvācijas pilsētā Ķelnē, svētdienas tirdziņā, par apaļām 10 vācu markām. Toreiz viņš pat neiedomājās, ka tas būs pamatīgas kolekcijas aizsākums un ka zvani kļūst par tik lielu un gadiem ilgu aizraušanos. Kolēģi, kas ar Jākobsona kungu tai saulainajā svētdienā bijuši kopā Ķelnē, centušies atrunāt no tik dārga pirkuma. Tolaik 10 rietumvācu markas padomju cilvēkam bija pietiekami liela summa, jo, piemēram, par tādu naudu varēja nopirkt lielo hamburgeru kopā ar kausu laba vācu alus, taču tās dienas izvēle bija par labu zvaniņam, nevis alus kausam. Turpmāk jau katrā ceļojumā atlicināts laiks zvanu iegādei, kas nu ir vainagojusies ar daudzveidīgu un spilgtu kolekciju. V.Jākobsona kolekcijā tikai 10 procenti zvanu ir dāvināti, pārējie – viņa paša iegādāti. 
L.Rozenbaha neslēpj prieku un atzinību par dāvinājumu, kas muižā dos papildu “pieturvietu” tūristiem un apkārtējiem iedzīvotājiem. Jau šobrīd muižas darbinieki saredz, kā dāvinājumu iekļaut stāstījumos par esošo un vēsturisko zvanu dzīvi. Kolekciju plānots veidot kā atsevišķu apskates objektu, ļaujot apmeklētājiem variēt, kā viņi veido savu ekskursiju. Turklāt šādas kolekcijas pārņemšana ir arī vienlaikus liela atbildība, jo muzejam ir svarīgi saklausīt Jākobsona kunga vēstījumu, ar kādu viņš nodotu savu zvanu stāstu tālāk apmeklētājiem. Turklāt pašlaik viņš pats iesaistās kolekcijas izvietošanā un dalās ar jaunām idejām zvanu un muižu popularizēšanā, kā vienu no mazajiem sapņiem saredzot iespēju, piemēram, veidot šokolādes zvanu izliešanas meistarklasi, lai apmeklētāji varētu nobaudīt savu gardo šokolādes zvanu vai paņemt līdzi kā suvenīru. 
Savukārt Blankenfeldes muižā, lai arī vairs nebūs skatāma Baltijā lielākā zvanu kolekcija, taps jauns piedāvājums, un jaunie muižas saimnieki mierina, ka radīs arī ko nebijušu un neparastu tūrisma jomā Jelgavas pusē. Tā kā viena no īpašnieku aizrautībām ir zirgu sports, iespējams, muižas kā tūrisma objekta piedāvājums savīsies ar izjādēm. Pašlaik jaunajiem saimniekiem ir iecere ne tikai izveidot staļļus, kur audzēt un trenēt sporta zirgus, bet arī sniegt pastaigas ar zirgiem, poniju izjādes, karietes izbraucienus. Taču pagaidām tas ir tikai koncepts, kas vēl jāapdomā. Blankenfeldes muižas saimniece Sanita Silniece skaidro: “Šobrīd muiža apmeklētājiem nav publiski pieejama, norit dokumentācijas sakārtošana un īpašuma iepazīšana. Muižā nudien jau ir ļoti daudz izdarīts, manāms, ka iepriekšējie saimnieki bijuši prasmīgi darītāji. Arī mums ir savi plāni, bet ceļš noteikti būs ļoti pakāpenisks – telpa pēc telpas. Pagaidām tik varam minēt, kā attīstīt jau piedāvātos pakalpojumus un turpināt tur iesākto, kopā ar vīru ieviešot arī korekcijas. Apmeklētājiem durvis vērt esam nodomājuši jūlijā.” 

Foto: Jelgavas novada pašvaldība

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas