Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt

VMD rosina no aprīļa teritorijās ar augstu egļu astoņzobu mizgraužu savairošanās risku izsludināt ārkārtas situāciju

Valsts meža dienests (VMD) rosina izskatīt iespēju no 2023.gada 1.aprīļa daļā Latvijas teritorijas, kur konstatēts ļoti augsts egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās risks, izsludināt ārkārtas situāciju, aģentūru LETA informē dienestā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kā norāda VMD, ārkārtas situācija ierobežotu mežizstrādes darbus audzēs, kur egle ir valdošā koku suga un tās caurmērs ir vismaz 20 centimetri.

Latvijā šāds lēmums jau ticis pieņemts 2007.gadā, kad lielā daļā teritorijas tika izsludināta ārkārtas situācija, kas iekļāva gan ierobežojumus, gan atbalsta pasākumus meža īpašniekiem, norāda VMD, atzīmējot, ka tādējādi divu gadu laikā mizgrauža populāciju izdevās būtiski samazināt.

Tāpat VMD ir izstrādājis vairākus citus priekšlikumus egļu astoņzobu mizgrauža izplatības ierobežošanai 2023.gadā, kas paredz mizgraužu svaigi invadētu koku ciršanu un izvešanu no meža viena mēneša laikā, izcirstajās vietās izvietojot feremonu slazdus kukaiņu ķeršanai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vienlaikus dienestā norāda, ka trešdien dienests Cēsu pusē organizēja izbraukuma semināru par mizgrauža radītajiem postījumiem un priekšlikumiem to izplatības ierobežošanai 2023.gadā. Īpaša uzmanība tika veltīta mizgraužu veikto postījumu apskatei dabā.

Izbraukumā piedalījās pārstāvji no VMD, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”, Meža īpašnieku biedrības, AS “Latvijas valsts meži”, Valsts augu aizsardzības dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta.

Jau ziņots, ka pēdējo divu gadu laikā novērots straujš egļu astoņzobu mizgrauža populācijas pieaugums. Pēc VMD datiem, 2022.gadā sanitārie atzinumi par audzes nociršanu vienlaidus sanitārajā cirtē egļu astoņzobu mizgraužu bojātās egļu audzēs izsniegti ap 2300 hektāros meža, savukārt iepriekšējos gados šis skaitlis svārstījies 550-850 hektāru robežās.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Visplašākie un intensīvākie kaitēkļa bojājumi vērojami Vidzemē – Madonas, Cēsu, Valmieras, Smiltenes un Gulbenes novados – un Sēlijā.

VMD jau skaidroja, ka iepriekšējais gads, salīdzinot ar 2021.gadu, bija labvēlīgs mizgraužu attīstībai, rezultējoties ļoti augstā lidošanas aktivitātē visas sezonas garumā. Karstais laiks vasaras otrajā pusē un siltais rudens sekmēja agresīvu otrās paaudzes vaboļu invāziju novājinātās egļu mežaudzēs. Mizgraužu otrās paaudzes aktivitāti zinātnieki novērojuši vēl pat novembra sākumā.

Vienlaikus dienestā uzver, ka, ņemot vērā mizgraužu izplatību, nepieciešams veikt radikālus pasākumus bīstamā meža kaitēkļa ierobežošanai un egļu audžu aizsardzībai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

VMD uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. VMD misija ir rūpēties par atbildīgu meža izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

Foto: Andra Ozola

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.