Zemeņu audzēšana – sirdslieta un gandarījums

Kas gan var būt labāks par pirmo saldo un aromātisko zemeņu baudīšanu dārza pavēnī saulainā vasarīgā dienā. Tieši tādu iespēju “Zemgales Ziņām” piedāvāja ciemošanās pie piemājas saimniecības “Svētes zemenes” saimniekiem Baibas un Rikardo Platenbergiem un Sandras Jākobsones Jelgavas novada Svētē.
Svēte ir Baibas mammas San­dras dzimtā puse – šeit viņas ģimene dzīvo jau vairākās paaudzēs. Ģimene ar lepnumu sauc sevi par Svētes patriotiem, tāpēc arī viņu audzētās zemenes nes tieši šīs vietas vārdu.

Lauku darbi patīk kopš bērnības
Baiba bērnību pavadījusi Jelgavā, bet lauku darbi viņai vienmēr patikuši. “Kādreiz Latvijas Televīzijā rādīja raidījumu “Savai zemītei”, vēlāk arī “Zemes stāsti”, ko vienmēr skatījos ar lielu interesi. Iedvesmoja tur rādīto ģimeņu pieredzes stāsti par dzīvi un saimniekošanu laukos,” atceras Baiba. Tomēr tīņa gados, kā daudzi jaunieši, viņa sapņojusi par dzīvi Rīgā, un ģimenes pārvākšanās no Jelgavas uz māju Svētē likusies kā īsta katastrofa. Vēlāk gan viss mainījies, un tagad darbošanos piemājas saimniecībā un zemeņu audzēšanu Baiba un Rikardo sauc par savu hobiju un sirdslietu.

Audzēt uz lauka nav viegli
“Pirmos trīs tūkstošus zemeņu stādiņu uz lauka, kas atrodas aptuveni četrus kilometrus no mūsu mājām, iestādījām pirms astoņiem gadiem. Tolaik zemeņu audzēšana likās samērā ienesīgs bizness, turklāt ar tādu romantisku piesitienu – ne jau kā audzēt, piemēram, kartupeļus. Bijām enerģijas un apņēmības pilni,” atceras Baiba un Rikardo. Vēlāk zemeņu lauks paplašināts līdz diviem hektāriem ar pašu izlolotiem stādiem. Uz lauka zemenes audzētas gan tikai četrus gadus, bet tad pamazām stādījumi likvidēti un vairs nav atjaunoti. “Audzēšana uz lauka prasīja lielus ieguldījumus un milzīgu darbu. Mums nebija tehnikas, visu darījām ar rokām un tikai pašu spēkiem, dažkārt palīgos pieaicinot radus un draugus. Nebija viegli arī tas, ka lauks atradās patālu no mājām, ražas laikā to bija grūtu pieskatīt. Ogu kvalitāti ietekmēja arī mainīgie laikapstākļi,” atzīst saimnieki un piebilst, ka tagad bijušais zemeņu lauks iznomāts un vietējais zemnieks tur audzē graudaugus un rapsi.

Zem jumta – agrāk un drošāk
Doma par zemeņu audzēšanu ģimeni gan nepameta, un, iegūstot Lauku atbalsta dienesta finansiālu atbalstu mazajiem lauksaimniekiem, saimniecībā uzceltas divas lielas siltumnīcas, bet trešā uzbūvēta par saviem līdzekļiem. “Audzējot zemenes siltumnīcā, pirmo ražu var iegūt pat mēnesi agrāk nekā uz lauka un ogas nav pakļautas lietum un citiem nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Būtiski, protams, ka cena maija vidū iegūtajām pirmajām odziņām ir krietni augstāka,” atzīst saimnieki. Pēc viņu novērojumiem, pēdējos gados daudzi Latvijas zemeņu audzētāji pārgājuši uz ogu audzēšanu siltumnīcās vai plēves tuneļos.

Svarīgi atrast piemērotu šķirni
Divās siltumnīcās zemenes saimniecībā aug zemē, bet vienā uz plauktiem speciālos kūdras maisos, kur raža ienākas ātrāk. Labāka ogu garša esot zemē stādītajām. “Izmēģinājām dažādas šķirnes, kas pielāgotas siltumnīcas apstākļiem, bet secinājām, ka mūsu prasības apmierina tikai viena – ‘Malling Centenary’. Audzēšanas ziņā gan tā ir samērā prasīga, bet ar lielām saldām un izskatīgām ogām, kam piemīt īsta zemeņu garša. Ne velti tās ir ļoti iecienītas arī mūsu pircēju vidū,” atklāj saimniece. Izmēģinājumam vēl iestādīta remontantā šķirne ‘Murano’ un ‘Karima’ ar spīdīgi sarkanām stingrām ogām, kas piemērotas transportēšanai.

Latvijas ogas – visgaršīgākās
Šis pavasaris atšķiras no citiem ar izteikti vēsu laiku, tāpēc pirmajām ogām mazliet pietrūcis salduma. Vislabākā garša un aromāts ogām veidojas, ja starp nakti un dienu ir krass temperatūras kontrasts. “Mums savas ogas vērtēt ir grūti – vienmēr gribas, lai būtu perfektas, bet, ja tā nav, pārdzīvojam. Pircēji gan parasti uzmundrina un pārliecina, ka garšo lieliski,” tā Baiba.

Importa zemenes ziemas mēnešos ģimene neiegādājas, jo tās šķiet pavisam bezgaršīgas. “Šopavasar biju saulainajā Turcijā un nogaršoju tur augušās odziņas. Negaršoja. Latvijas noteikti ir daudz aromātiskākas un saldākas,” secina Sandra.

Paši labākie pircēji
Citi zemeņu audzētāji drīzāk ir kolēģi, nevis konkurenti, jo pieprasījums pēc vietējām ogām ir liels un pircēju pietiek visiem, – tā par iespējamo konkurenci domā Baiba. Dažreiz pat gribētāju ir vairāk nekā ogu. “Noteikti jāpiemin, ka mums ir paši labākie pircēji, kas vienmēr ir pozitīvi noskaņoti un neskopojas ar labu vārdu. Daudzi brauc pie mums gadu no gada. Jau zemeņu ziedēšanas laikā zvana un vaicā, kad būs pirmās zemenītes,” ar smaidu saka Sandra un piebilst, ka zemenes ik pavasari ir iecienīts gardums skolu un bērnudārzu izlaidumu svinībās.

Iecienīta pašlasīšana
Zemeņu audzēšanā saimnieki neizmanto ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, un ogas droši var ēst nemazgātas. Pirmās zemenes audzētāji lasa un tirgo paši. Iepriekšējos gadus braukuši uz Āgenskalna tirgu, kur vienmēr valda patīkama atmosfēra. Vēlāk tiek piedāvāta arī pašlasīšana. Par iespēju atbraukt un salasīt sev ogas noteikti iepriekš jāsazinās ar saimniekiem. Aktuālo informāciju par cenām un piedāvājumu var iegūt arī saimniecības “Svētes zemenes” kontā sociālajā vietnē “Facebook”.

Baiba stāsta, ka daudziem cilvēkiem patīk pats lasīšanas process svaigā gaisā, īpaši tad, kad zemenes vēl audzētas uz lauka. “Tā ir sava veida relaksācija – staigāt pa zemeņu vagām, klausīties putnu dziesmas un salasīt sev odziņas. Toties tagad vairumam cilvēku izbrīnu rada, ka zemenes var audzēt uz plauktiem. Tas ir īpaši ērti, jo ogas iespējams salasīt nenoliecoties.”

Izmēģināta tomātu audzēšana
Pirms diviem gadiem vienā no siltumnīcām izmēģināts audzēt tomātus. Tas gan bijis vēl darbietilpīgāk nekā ar zemenēm – jāaudzē stādi, augi jāpiesien, jāizlauž pazares utt. Turklāt tomātu sezona ir gara un raža jāvāc līdz oktobrim. “Tomātus realizējām Rīgas Centrāltirgū, un tā bija vērtīga pieredze, vienīgi katram mums ir pamatdarbs, grūti bija visu apvienot,” saka Rikardo. Iespējams, pie tomātu audzēšanas ģimene vēl atgriezīsies, jo zemenes vienā vietā var augt, maksimums, četrus gadus, pēc tam zemei jāļauj atpūsties un jāmaina pret kādu citu kultūru.

Tīras ogas par spīti izaicinājumiem
Nodarbojoties ar dārzkopību, tajā skaitā zemeņu audzēšanu, nākas saskarties ar ne vienu vien problēmu, ko kopumā ietekmēt ir visai grūti. Tā kā audzētāji neizmanto ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, zemenes nereti cieš no miltrasas un citām slimībām, ko jācenšas ierobežot ar agrotehniskiem pasākumiem – nodrošinot labāku vēdināšanu un stādot augus ne tik cieši.

Pērnā gada vasaras lietavas nav saudzējušas arī Svētes zemeņu audzētājus. “Visas trīs siltumnīcas bija ūdenī vairāk nekā nedēļu. Rezultātā zemenes, kas būtu ražojušas vēl divus gadus, nācās rakt ārā un stādīt no jauna,” ar nožēlu saka Sandra.

Nākotnē paplašināt zemeņu audzēšanu ģimene šobrīd neplāno. “Pirmo gadu entuziasms ir mazliet noplacis, un pagaidām paliksim pie tā, kas ir. Saprotam, ka iegūt lielu peļņu, nelietojot ķīmiju, nav iespējams, bet mēs gribam piedāvāt pircējiem tīras un dabīgas odziņas,” ar pārliecību saka Baiba un novēl visiem pēc iespējas vairāk izvēlēties Latvijā audzētas ogas, augļus un dārzeņus.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes 2025”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.