Ziemeļlatvijā, kur uz notikušo raugās optimistiski

Varen rosīgi un maķenīt romantiski pirms simt gadiem jutās Valkas laikraksta “Ziemeļlatvija” dibinātāji – uzņēmēji, literāti un žurnālisti. “Vienos ziedos līkst Latvija. Zied rudzi, zied āboliņš. Zaļi miglo dārzi un lauki. Gaiss ziedu putekļu pilns” – tās ir rindas no pirmā “Ziemeļlatvijas” numura 1925. gada 13. jūnijā. Laikraksts turpina iznākt. Tā darbinieki un atbalstītāji galvenās redaktores Ingūnas Johansones vadībā bija sarīkojuši “Ziemeļlatvijas” 100 gadu jubilejas svinības, uz kurām bija aicinātas arī “Zemgales Ziņas”. Tādējādi radās laba iespēja iepazīt Valku, kas tapusi kā ciems vēl Livonijas ordeņa laikos. Pirmo reizi dokumentos minēta 1286. gadā, bet pilsētas tiesības Valka ieguva 1584. gada 11. jūnijā. Tātad vairāk nekā 300 gadu pirms Baltijas valstu dibināšanas.

Muzejā, kas būvēts kā Skolotāju seminārs

Ciemos braukšanas ceļojuma otrā pieturvieta pēc redakcijas Rīgas ielā 25 bija Valkas Skolotāju semināra ēka, kur tagad atrodas pilsētas muzejs. Te aktualizējās jautājums: “Kur ir proklamēta Latvijas valsts? 1918. gada 18. novembrī Rīgā, Otrajā krievu teātrī, vai 1917. gada 2. decembrī Valkā, kur Latviešu pagaidu nacionālā padome deklarēja, ka Kurzeme, Vidzeme un Latgale ir trīs latviešu novadi. Tātad, slēdzot mieru starp Krievijas un Vācijas impēriju, Latvija nav sadalāma. Gide Anda Sīmane-Gudriniece uzsver, ka Baltijas valstu dibināšana noritēja uz baigā Pirmā pasaules kara notikumu fona. Valkā iedzīvotāju skaits tolaik bija trīskāršojies – tā bija pilna ar kara bēgļiem. Starp viņiem arī latviešu literāti Kārlis Skalbe un Jānis Akuraters, politiķi Voldemārs Zāmuels un citi, kas tad arī tapināja vēsturisko deklarāciju. Protams, Valka uztur vēsturisko nostādni, ka tieši pie viņiem ir Latvijas valsts sākums.