ZIŅAS: Pavasari iedzied 15 Jelgavas apriņķa kori

Lai izvērtētu koru māksliniecisko līmeni, tostarp gatavību lielajiem dziesmu svētkiem, Jelgavas Valsts ģimnāzijā notika Jelgavas koru apriņķa amatierkoru skate. Tajā piedalījās piecpadsmit kori no Jelgavas, kā arī Jelgavas un Olaines novada. Dziedātāju sniegumu vērtēja žūrijas komisija – Kaspars Ādamsons, Jānis Baltiņš un Edgars Vītols.

Augstākās pakāpes vērtējumu saņēma seši kolektīvi – jauktais koris “Aurum” (vadītājs Edgars Vītols), Jelgavas novada senioru jauktais koris “Gaisma” (vadītāja Sanita Šeflere), Jelgavas jauktie kori “Mītava” (vadītājs Raimonds Gulbis), “Balti” (vadītāja Maija Branka) un “Zemgale” (vadītājs Guntis Pavilons).

I pakāpes novērtējumu ieguva Jelgavas jauktie kori “Tik un tā” (vadītājs Guntis Galiņš) un “Apkārt Latvijai” (vadītāja Jolanta Skurstene), LBTU sieviešu koris “Liepa” (vadītāja Inta Zakenfelde), Olaines novada jauktais koris “Dziesma” (vadītājs Normunds Ķirsis), Jelgavas novada jauktais koris “Līga” (vadītājs Jānis Liepiņš-Keišs), LBTU vīru koris “Ozols” (vadītājs Guntis Galiņš), Jelgavas novada sieviešu koris “Zaļuguns” (vadītāja Guntra Minkevica), jauktais koris “Svīri” (vadītājs Farhads Stade) un jauktais koris “Vilce” (vadītāja Agnese Šulca). Savukārt II pakāpi šajā skatē ieguva Jelgavas novada jauniešu koris, kuru vada Artūrs Skuja.

“Zemgales Ziņas” novēroja, kā pirms uzstāšanās žūrijas priekšā Raiņa parkā Jelgavā iedziedājās jauktais koris “Vilce”. Diriģente un agrākā “Vilces” dziedātāja Agnese Šulca teica, ka koris ir ļoti emocionāls un šāda dziedoša pastaiga pa pilsētu dziedātājiem var nākt par labu. Otrā alta dziedātāja Maruta Rude atklāja, ka jauktajā korī “Vilce” dzied sešus gadus un ka dziedāšana viņai palīdz atgūt dvēseles spēkus pēc darba sociālās aprūpes centrā “Ziedkalne”.
— Gaitis Grūtups

Ārzemju studentu skaits LBTU desmit gados audzis 30 reizes

Apkopojot LBTU Studiju centra un Starptautiskās sadarbības centra datus, atklājas, ka universitātē Jelgavā studē 361 pilna laika ārzemju students jeb nepilni 10% no kopējā studējošo skaita, kas, precizējot datus 1. aprīlī, bija 3709.

Visvairāk – 139 – ārzemnieku mācās augstskolas mazākajā – Veterinārmedicīnas fakultātē. Tur ārzemju studentu īpatsvars ir 29%. Otrajā vietā ir Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte ar 120 ārvalstniekiem, un tie ir 17% no visiem šīs fakultātes studentiem.

LBTU ārzemju studentu vairākums ir Indijas pilsoņi (45%), otrajā vietā – ES (35%, viskuplāk pārstāvēta Vācija un Somija). Pa kādam studentam ir no Japānas, Mongolijas, Vjetnamas, Izraēlas, ASV, Uzbekistānas u. c. Vistālāk dzimtās mājas varētu būt studentam no Hondurasas Centrālamerikā.

Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko uzskata, ka ārzemju studentu pieplūdums fakultātes dzīvi ietekmē pozitīvi. Viņaprāt, līdz ar ārzemnieku uzņemšanu rodas pozitīvs “skats no malas”. Pozitīvi tas ietekmē arī mācību spēku darba kvalitāti. “Agrāk vērojām, ka ārzemju studenti ir par latviešiem drošāki, brīvāki, labprāt iesaistās diskusijās, spēj argumentēti izteikt savu viedokli. Tagad brīvāki ir kļuvuši arī Latvijas studenti,” atzīmē dekāns K. Kovaļenko.

LBTU Starptautiskās sadarbības centra vadītājas vietniece Ligita Vaita norāda, ka zīmīga ir pilna laika ārzemju studentu skaita dinamika. Proti, pirmie ārzemnieki LBTU (tolaik LLU) parādījās rektores Irinas Pilveres laikā 2015. gadā. Tolaik viņu bija tikai 12 – septiņi Veterinārmedicīnas fakultātē. Līdz mūsdienām ārvalstu studentu skaits ir audzis 30 reizes.

“Kad 2018. gadā sāku strādāt Starptautiskās sadarbības centrā, mans pirmais pārsteigums darbavietā bija tāds, ka studentei no Vācijas nācās palīdzēt atrast stalli diviem viņas zirgiem.” L. Vaita piebilst, ka pašlaik augstskolā mācās vairākas studentes ar zirgiem. Ir arī tādas, kas bieži, dažkārt pat reizi nedēļā, veic simtiem kilometru garu ceļu uz mājām Somijā vai Vācijā zirgu dēļ.

L. Vaita novērojusi, ka, salīdzinot ar eiropiešiem, Indijas studenti parasti ir ierobežotāki savās finanšu iespējās. “Taču viņi ir strādīgi. Latvijas likums atļauj ārzemniekiem bakalaura studijās strādāt divdesmit stundas nedēļā. To daudzi arī labprāt izmanto,” teic L. Vaita. Visi ārzemnieki par savām studijām LBTU maksā. Mācību maksa ir 2500–9000 eiro gadā. Dārgākā studiju programma ir veterinārmedicīnā. Desmit gados LBTU ir absolvējuši 107 ārzemju studenti.

Sabiedrības integrācijas fonda Zemgales konsultante Sņežana Zenovjeva stāsta, ka aģentūrai ir laba sadarbība ar LBTU. Fonda konsultāciju punktā Skolotāju ielā 8 vēršas trešo valstu pilsoņi, kas studē Jelgavā. Tur iespējams par brīvu saņemt juridisko, psihologa un cita veida palīdzību. “Dažkārt studenti meklē iespējas īrēt dzīvesvietu ārpus studentu kopmītnēm,” stāsta S. Zenovjeva. Fonds darba laikā pa tālruni 25915300 sniedz konsultācijas latviešu, krievu un angļu valodā.
— Gaitis Grūtups

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.