Andra Ozola
Līdz 21.aprīlim 1354 Ukrainas civiliedzīvotāji sākuši darbu Latvijā, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).
Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, visvairāk jeb 113 ukraiņu bēgļu sākuši darbu restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumu jomā, 95 – vispārējo valsts dienestu darbības jomā, 68 nodarbojas ar izmitināšanu viesnīcās un līdzīgās apmešanās vietās un 67 – ar mazumtirdzniecību nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku.
Vēl 30 Ukrainas civiliedzīvotāju strādā darbu, kas saistīts ar zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādi un konservēšanu, 20 nodarbināti dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības jomā, bet vismazāk jeb 14 – kravu pārvadājumu pa autoceļiem jomā.
Savukārt kā saimnieciskās darbības veicēji no 24.februāra līdz 21.aprīlim reģistrējušies astoņi ukraiņu bēgļi.
No visiem ukraiņu saimnieciskās darbības veicējiem viena persona ir ar deklarēto darbības veidu – izglītības atbalsta pakalpojumi, vēl viena nodarbojas ar citur neklasificētiem individuālajiem pakalpojumiem un seši – ar frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumiem.
Saskaņā ar datiem uz 13.martu, darbu ukraiņu bēgļiem piedāvājuši 534 Latvijas darba devēji.
Visvairāk vakances ir tādās jomās kā ražošana un būvniecība, nekustamais īpašums, attiecīgi 1501 un 948 vakances. Vēl 332 vakances piedāvātas ēdināšanā un pārtikas rūpniecībā, 300 – pakalpojumu jomā, 240 – transporta un loģistikas jomā, 223 – lauksaimniecības un vides jomā, 147 – tūrisma un viesnīcu jomā, 138 – tirdzniecībā un mārketingā, 110 – veselības aprūpē un sociālajā aprūpē un 57 – enerģētikas un elektroenerģijas jomā.
Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā Latvijā reģistrēti 24 246 Ukrainas civiliedzīvotāji, liecina jaunākā Iekšlietu ministrijas (IeM) apkopotā informācija.
Līdz šim kopš kara sākuma Ukrainā Latvijā 18 360 bēgļiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, savukārt izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību patlaban bijusi nepieciešama 9484 personām.
Ukrainas iedzīvotāji, kuriem ir biometriskās pases un nav nepieciešama ne sociālā palīdzība, ne palīdzība ar izmitināšanu, var uzturēties Latvijā līdz 90 dienām gada laikā, par to neinformējot valsts iestādes.
Premjers Krišjānis Kariņš (V) pagājušajā nedēļā atzinis, ka bēgļu pieauguma temps ir ļoti palēninājies un nav paredzams, ka tuvākajā nedēļā vai divās nedēļās būs atkal straujš pieaugums.
Neskatoties uz minēto, iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) informējusi, ka jau patlaban ir jādomā par atbalsta sniegšanu līdz šim ieceļojušajiem bēgļiem, kuri izšķirsies par palikšanu Latvijā ilgāk par trīs mēnešiem. Jau patlaban ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijai būs jānodrošina atbalsts tiem cilvēkiem, kuriem neizdosies pašiem atrast darbu. Šādu cilvēku skaits būs zināms tuvāko divu mēnešu laikā. Līdz tam jābūt skaidram par reālistisku atbalsta paketi atbilstoši Latvijas iespējām, skaidrojusi ministre.
Foto: pixabay.com
Reklāma