2021. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 22,5 % iedzīvotāju

2021. gadā Latvijā nabadzības riskam¹ bija pakļauti 418 tūkstoši jeb 22,5 % iedzīvotāju – par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2020. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2022. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi² bija zem nabadzības riska sliekšņa.

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits un īpatsvars no iedzīvotāju kopskaita

2014.–2021. gadā

Skatīt Oficiālās statistikas portālā: NNR020 un CSP aprēķins.

Pagājušajā gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis, sasniedzot 513 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2020. gadā – 472 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2021. gadā sasniedza 1 077 eiro mēnesī (2020. gadā – 991 eiro mēnesī).

Nabadzības riska slieksnis 2014.–2021. gadā

(eiro mēnesī)

Skatīt Oficiālās statistikas portālā: NNR010

Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Vidzemē (36,2 %) un Latgalē (34,6%), bet vismazākais – Rīgā (15,9 %) un Pierīgā (16,6 %). Kurzemē nabadzības riskam bija pakļauti 27,8 % iedzīvotāju un Zemgalē – 21,0 % iedzīvotāju.

Nabadzības risks samazinās starp vecākā gadagājuma iedzīvotājiem un mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem

Visstraujāk nabadzības risks samazinājās mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem, to īpatsvaram 2021. gadā sasniedzot 29,4 % (kopš 2020. gada kritums par 8 procentpunktiem). Tāpat nabadzības risks samazinājās arī starp vecākā gadagājuma iedzīvotājiem vecumā virs 65 gadiem. 2021. gadā šo iedzīvotāju vidū nabadzības riskam pakļauto īpatsvars bija 40,5 % (kopš 2020. gada samazinājums par 4,1 procentpunktu). Turklāt vēl straujāk nabadzības risks samazinājās starp tiem vecākā gadagājuma iedzīvotājiem (virs 65 gadiem), kuri dzīvoja vieni – samazinājums par 5,2 procentpunktiem (no 73,6 % 2020. gadā līdz 68,4 % 2021. gadā).

Nabadzības risks pieauga starp 18-24 gadu vecuma iedzīvotājiem, to īpatsvaram 2021. gadā sasniedzot 19,7 % (kopš 2020. gada pieaugums par 1,6 procentpunktiem). Nabadzības risks ir pieaudzis arī starp ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un vienu bērnu, to īpatsvaram 2021. gadā sasniedzot 15,1 % (kopš 2020. gada pieaugums par 2,5 procentpunktiem). Savukārt nabadzības risks nav būtiski mainījies starp ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem (11,7 % 2020. gadā un 12,1 % 2021. gadā) un starp diviem pieaugušajiem un trim un vairāk bērniem (16,5 % 2020. gadā un 17,1 % 2021. gadā).

Turpina palielināties sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem

Nabadzības riska samazinājumu sekmēja valsts atbalsts neizsargātākajām iedzīvotāju grupām (palielināts minimālā ienākuma līmenis trūcīgām mājsaimniecībām, paaugstināta minimālā vecuma pensija u.c. atbalsta pasākumi), kā arī papildus atbalsts saistībā ar Covid-19 infekcijas ierobežošanas pasākumiem (mājsaimniecībām ar bērniem par katru bērnu vienreizējs atbalsta maksājums 500 eiro apmērā, senioriem un personām ar invaliditāti vienreizējs atbalsta maksājums 200 eiro apmērā un 20 eiro ikmēneša maksājums senioriem, kuriem bija vismaz 60 gadi un kuri bija veikuši pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 infekciju).

Nabadzības riska mazināšanā arvien lielāka loma bija sociālajiem transfertiem³, kas ietver gan valsts un pašvaldību mērķētu atbalstu, gan pensijas, kas veidojas no iedzīvotāju mūža laikā veiktajām sociālā nodokļa iemaksām. 2021. gadā sociālo transfertu sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 18,2 procentpunktiem. Nepastāvot sociālajiem transfertiem, nenodrošinot valsts un pašvaldības atbalstu, tai skaitā, neizmaksājot vecuma pensijas, nabadzības riskam būtu pakļauti 40,7 % iedzīvotāju. 2020. gadā sociālie transferti nabadzības risku samazināja par 17,1 procentpunktu, 2019. gadā – par 16,8 procentpunktiem un 2018. gadā – 16,4 procentpunktiem.

Plašāks ieskats par iedzīvotāju nabadzības un sociālās atstumtības riskiem ir pieejams Oficiālās statistikas portālā „Monetārā nabadzība, nevienlīdzība un sociālā atstumtība” un būs pieejams informatīvajā apskatā “Nabadzība un sociālā atstumtība Latvijā”, kas tiks publicēts 2023. gada 16. janvārī.

Iegūto nabadzības riska un sociālās atstumtības rādītāju datu avots ir CSP 2022. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kas tika veikta no 30. janvāra līdz 18. jūlijam. Iedzīvotājiem bija iespēja anketu aizpildīt internetā vai arī viņi tika aptaujāti pa telefonu vai klātienē. Aptaujā piedalījās 5,8 tūkstoši mājsaimniecību un 10,3 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.

2023. gada apsekojuma ietvaros CSP iegūs datus par mājsaimniecību nabadzības risku 2022. gadā, turklāt respondenti varēs paši aizpildīt anketu internetā.

Metodoloģiskie skaidrojumi

CSP 2022. gada nabadzības un sociālās atstumtības rādītājos iekļauj datus par iedzīvotāju ienākumiem 2021. gadā. Pretstatā CSP pieejai ES statistikas birojs “Eurostat” publicē nabadzības un sociālās atstumtības rādītājus ar atsauci uz apsekojuma norises gadu, lai arī rādītājos iekļautie iedzīvotāju ienākumi ir par iepriekšējo kalendāro gadu.

¹Nabadzības riska indekss – iedzīvotāju īpatsvars (procentos), kuru ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi ir zem nabadzība riska sliekšņa.

Nabadzības riska slieksnis ir 60 % no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas.

Mediāna ir augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu novērojumu centra vērtība jeb sadalījuma viduspunkts.

²Rīcībā esošie (neto) ienākumi – naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).

Ekvivalentie rīcībā esošie (neto) ienākumi – mājsaimniecības rīcībā esošie ienākumi, kuri tiek aprēķināti uz ekvivalento patērētāju. To iegūst, dalot mājsaimniecības ienākumus ar ekvivalento mājsaimniecības lielumu, kuru veido, izmantojot modificēto OECD skalu (1,0; 0,5; 0,3) – pirmajam pieaugušajam tiek pielīdzināts svars 1,0, katram nākamajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam – 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3.

³Sociālie transferti – valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā arī citu valstu.

Foto: pixabay.com