2021. gadā pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars, kas piedalījušies pieaugušo izglītībā

2021. gadā 8,6 % iedzīvotāju 25–64 gadu vecumā piedalījās pieaugušo izglītībā, kas ir nebijis augsts rādītājs Latvijā, taču tas ir par 2,2 procentpunktiem mazāk nekā vidēji ES (10,8 %), secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā informatīvajā apskatā “Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2021. gadā”.

Gan Latvijā, gan ES visaktīvāk pieaugušo izglītībā iesaistās personas ar augstāko izglītību, bet viszemākā aktivitāte ir personām ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni. Pērn Latvijā pieaugušo izglītībā piedalījās 15,6 % ar augstāko izglītību un divpadsmit reizes mazāk pieaugušo ar pamatizglītību vai zemāku. Latvijā tāpat kā lielākajā daļā ES dalībvalstu sievietes aktīvāk nekā vīrieši piedalās pieaugušo izglītībā (2021. gadā attiecīgi 11,5 % un 5,5 %).

Katram sestajam nodarbinātajam Latvijā atšķiras dzīvesvietas un darbavietas reģions

2021. gadā 83,5 % no visiem nodarbinātajiem iedzīvotājiem, kuriem darbavieta atradās Latvijā, strādāja tajā pašā reģionā¹, kurā dzīvoja. Katram sestajam nodarbinātajam (16,5 %) faktiskās dzīvesvietas un darbavietas reģions atšķīrās.

Rīgā bija vismazākais nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars, kuriem uz darbavietu jābrauc no cita reģiona – 3,3 % nodarbināto iedzīvotāju strādāja citā Latvijas reģionā. Aiz Rīgas seko Latgale un Kurzeme, kur attiecīgi 4,4 % un 6,6 % nodarbināto atšķīrās dzīvesvietas un darbavietas reģions.

Pierīgā puse (51,0 %) no visiem tur dzīvojošajiem nodarbinātajiem iedzīvotājiem strādāja citā reģionā, no tiem lielākā daļa (94,5 %) – Rīgā. Zemgalē piektā daļa (20,6 %) nodarbināto uz savu darbavietu devās citā reģionā, no tiem lielākā daļa (78,5 %) – uz Rīgu.

Bezdarbnieki pēdējo darbu visbiežāk pārtrauca darbinieku skaita samazināšanas vai uzņēmuma likvidācijas dēļ

2021. gadā 26,4 tūkstoši jeb 41,9 % bezdarbnieku darbu pārtrauca darbinieku skaita samazināšanas vai uzņēmuma likvidācijas dēļ. Otrs biežāk minētais pēdējā darba pārtraukšanas iemesls bija personīgi vai ģimenes apstākļi², ko norādīja 19,2 tūkstoši jeb 30,5 % bezdarbnieku.

Latvijā nodarbinātie biežāk nekā ES norādījuši, ka darbā tie pakļauti veselības riska faktoriem

2020. gadā³ 0,8 % no Latvijā nodarbinātajiem⁴ atzina, ka darbā ar tiem ir noticis nelaimes gadījums⁵ (vidēji ES – 2,3 %). 59,9 % no nodarbinātajiem, kuri atzinuši, ka darbā ar tiem ir noticis nelaimes gadījums, šī negadījuma rezultātā nespēja strādāt gūto savainojumu dēļ (ES – 64,8 %).

Latvijā nodarbinātie (70,3 %) biežāk nekā ES (62,1 %) ir norādījuši, ka darbā tie ir pakļauti riska faktoriem, kas var nelabvēlīgi ietekmēt to fizisko veselību. Kā galvenos darba vides riska faktorus, kas nelabvēlīgi ietekmē fizisko veselību, nodarbinātie norādīja smagumu celšanu vai pārvietošanu – 16,4 % (ES – 9,1 %), paaugstinātu redzes sasprindzinājumu – 16,1 % (ES – 10,0 %), kā arī nogurdinošas un sāpīgas pozas – 11,7 %, kas vidēji ES bija biežāk norādītais riska faktors (13,2 %).

Tāpat arī Latvijā nodarbinātie (46,3 %) biežāk nekā ES (44,2 %) ir norādījuši, ka darbā tie ir pakļauti riska faktoriem, kas var nelabvēlīgi ietekmēt to garīgo veselību. Kā galvenie faktori garīgās veselības riskam tika norādīti: darbs ar sarežģītiem klientiem, pacientiem, skolēniem (20,1 % Latvijā nodarbināto un ES – 10,3 %), laika trūkums vai pārmērīgs darba apjoms – 14,5 % (ES – 19,2 %), kā arī nedrošība darbā, ko norādīja 5,0 % Latvijas nodarbināto (ES – 6,0 %).

Jo augstāks ir nodarbināto izglītības līmenis, jo biežāk tie saskaras ar riskiem, kas ietekmē to garīgo veselību

2020. gadā 77,8 % nodarbināto bez skolas izglītības, zemāku par sākumskolas izglītību, ar pamatskolas vai sākumskolas izglītību ir norādījuši par saskaršanos ar riskiem, kas nelabvēlīgi ietekmē to fizisko veselību, bet ar augstāko izglītību – 64,7 % nodarbināto. Savukārt faktorus, kas spēj nelabvēlīgi ietekmēt personas garīgo veselību, biežāk ir norādījuši nodarbinātie ar augstāko izglītību (52,2 %), nekā nodarbinātie bez skolas izglītības, zemāku par sākumskolas izglītību, ar pamatskolas vai sākumskolas izglītību (37,9 %).

Metodoloģiskā informācija

Papildu informācija pieejama informatīvajā apskatā “Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2021. gadā”, oficiālās statistikas portāla sadaļā “Nodarbinātība un bezdarbs”, kā arī Eurostat tīmekļa vietnē.

Informatīvajā apskatā ir apkopota statistiskā informācija, izmantojot CSP darbaspēka apsekojumu par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un situāciju darba tirgū. Darbaspēka apsekojuma gada izlases apjoms 2021. gadā bija 29 861 mājoklis. Kopumā tika aptaujāti 32,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tajā skaitā 29,1 tūkstotis iedzīvotāju 15–74 gadu vecumā.

¹ Minētie reģioni tekstā – statistiskie reģioni

² Ietvertas arī personas, kas darbu pārtraukušas grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma dēļ, kā arī bērnu vai pieaugušo aprūpi un citus personīgus vai ģimenes apstākļus.

³ Informatīvais apskats “Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2021. gadā” tika papildināts ar sadaļu “Nelaimes gadījumi darbā un ar darbu saistītas veselības stāvokļa problēmas”, kurā apkopota informācija no 2020. gada ES darbaspēka apsekojuma moduļa rezultātiem.

⁴  Iekļautas nodarbinātās personas un personas ar iepriekšējo darba pieredzi, kurām pašlaik nav darba.

⁵ Ietverti nelaimes gadījumi darba vietā darba laikā un pildot darba pienākumus ārpus darba vietas vai noteikta darbalaika. Aptaujas rezultāti pēc respondentu sniegtajām atbildēm.

Foto: no arhīva