70% autobraucēju pārvadā mājdzīvniekus, neparūpējoties par drošību

Gandrīz 70 % no suņu un kaķu saimniekiem savus mīluļus automašīnā pārvadā, neievērojot drošības principus un tādējādi apdraudot gan mājdzīvniekus, gan paši sevi, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO veiktā aptauja*. Trešdaļa jeb 28 % aptaujāto braukšanas laikā ļauj dzīvniekiem brīvi pārvietoties pa salonu, 11 % suņus un kaķus tur klēpī, bet puse no braucējiem, kuri mājdzīvnieku pārvadāšanai izmanto būrus vai speciālās somas, šo aprīkojumu nepiesprādzē.

“Nepiesprādzēts mājdzīvnieks ir gluži kā nepiesprādzēts bērns, kas ceļu satiksmes negadījuma brīdī trieciena vai straujas bremzēšanas dēļ var smagi ciest, kā arī radīt traumas apkārtējiem. Latvijā netiek uzskaitīts, cik bieži mājdzīvnieki cieš vai iet bojā ceļu satiksmes negadījumos, jo saprotams, ka šajās situācijās uzmanības centrā ir cilvēks. Taču “ERGO” klientu praksē ir bijuši gadījumi, kad mājdzīvnieka pārvietošanās pa automašīnas salonu izraisa negadījumus. Piemēram, kaķim pēkšņi uzlecot uz auto stūres, saimnieks pārbīstas un netiek galā ar auto vadību. Tādēļ drošībai būtu jāparūpējas par speciālu aprīkojumu, kas dzīvniekam neļauj pārvietoties, – saitēm, jostām, būriem vai režģi, kas bagāžnieku atdala no salona, ja suns tiek pārvadāts džipa vai universāļa bagāžas nodalījumā,” skaidro apdrošināšanas sabiedrības “ERGO” Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.

Turklāt viņš uzsver, ka KASKO apdrošināšana patlaban sniedz iespēju parūpēties arī par finanšu drošību gadījumos, ja dzīvnieks automašīnā tomēr guvis traumas. Proti, līdz marta beigām “ERGO” KASKO apdrošināšanas polisēs bez maksas tiek iekļauta arī suņu un kaķu apdrošināšana.

Nepakļaut riskam ne sevi, ne dzīvnieku

“ERGO” veiktās aptaujas dati liecina, ka 13 % autobraucēju ir saskārušies ar situāciju, kad mājdzīvnieka atrašanās transportlīdzeklī novērsusi uzmanību no auto vadīšanas, radot riskantu situāciju uz ceļa. Vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem šādus negadījumus piedzīvojis pat katrs piektais jeb 20 % aptaujāto, bet reģionu sadalījumā ar to visbiežāk saskārušies autobraucēji Latgalē – 19 %.

Skaidrojot pareizas dzīvnieku pārvadāšanas principus, “Drošas Braukšanas Skolas” vadītājs Jānis Vanks norāda: “Galvenais noteikums, pārvadājot suni vai kaķi: dzīvnieks nedrīkst traucēt autovadītājam braukt! Tas nozīmē, ka, piemēram, mazs suns nedrīkst sēdēt autovadītājam klēpī. Te jāatceras arī par dzīvnieka drošību – ja uz ceļa izveidosies nopietna situācija, kuras rezultātā nostrādās automašīnas drošības spilvens, dzīvnieks ļoti stipri cietīs no trieciena.”

Jāņem vērā, ka automašīnā brīvi sēdošs mājdzīvnieks var pārvietoties un novērst uzmanību no ceļa. “Bieži nākas dzirdēt par gadījumiem, kad liels suns tiek pārvadāts auto aizmugures sēdeklī nenostiprināts. Kādā brīdī dzīvnieks pēkšņi izdomā, ka grib sēdēt priekšā, un, braucot intensīvā satiksmē vai lielā ātrumā, tas var izvērsties par ļoti bīstamu situāciju. Ja mājdzīvnieks auto aizmugurē nav nostiprināts, strauji bremzējot, tas var lidot pa auto salonu un trāpīt autovadītājam pa galvu vai rokām. Jāatceras, ka stresa situācijās dzīvnieks var arī satrakoties un iekost. Galvenais ir atcerēties: suņi un kaķi jāpārvadā tā, lai nekādā veidā neietekmētu šofera uzmanību un spēju vadīt auto,” skaidro J. Vanks.

Nenostiprināts aprīkojums – līdz galam neizpildīts mājasdarbs

Lai gan gandrīz puse jeb 47 % respondentu apliecinājuši, ka savu mājdzīvnieku pārvadā, izmantojot speciālo drošības aprīkojumu, piemēram, būri, konteineru u.tml., puse no viņiem to dara nepareizi – nekādā veidā nenostiprinot šo inventāru automašīnas salonā. Visbiežāk aprīkojumu nenostiprina autobraucēji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, turpretī atbildīgākie šajā ziņā ir gados jaunākie autovadītāji vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem – 56 % no viņiem stiprina aprīkojumu.

Veterinārās klīnikas “Mazo brāļu hospitālis” veterinārārste Liene Pleiša stāsta: “Kaķiem atšķirībā no suņiem biežāk nepatīk pārvietoties ar auto. Mani vērojumi liecina, ka lielākā daļa cilvēku kaķus pārvadā speciālajos konteineros, bet ir arī reizes, kad dzīvnieku ietin segā un tur klēpī. Ļoti reti ir gadījumi, kad kaķis ir pieradis braukt, tādēļ saimniekam jāatceras, ka dzīvnieks var sabīties no trokšņa un pasprukt jebkur, tostarp zem auto pedāļiem. Otra lieta, par ko jāatceras: kaķi ir tik ļoti bailīgi, ka, ņemot ārā no auto, tie var izsprukt cilvēkam no rokām. Šādi gadījumi notiek visai bieži – dzīvnieks bailēs aizbēg un vairs nav atrodams. Tāpat mājdzīvnieki, kas nav bijuši piesprādzēti vai nostiprināti automašīnā, mēdz aizbēgt un pazust pēc ceļu satiksmes negadījumiem.”

Galvenie ieteikumi drošai mājdzīvnieku pārvadāšanai

•    Drošs risinājums suņu pārvadāšanai ir piesprādzēšana, izmantojot tam speciāli paredzētu vesti un drošības siksnas un sēdinot dzīvnieku uz aizmugurējā sēdekļa.
•    Lielu suni pārvadājot bagāžas nodalījumā, šo nodalījumu ieteicams nošķirt no salona ar speciālu resti.
•    Ceļojot ar mazāku ģimenes mīluli – kaķi vai suni, ieteicams izmantot tam paredzētu būri, lai izvairītos no dzīvnieka patvaļīgas pārvietošanās pa transportlīdzekļa salonu. Būri ieteicams novietot uz automobiļa aizmugurējā sēdekļa un nostiprināt ar drošības jostām.
•    Vēlams izvairīties no situācijām, kad sunim braukšanas laikā ir iespēja pa logu izbāzt galvu. Strauji bremzējot vai uzsākot braukšanu, vai arī veicot citu negaidītu manevru, dzīvnieks var savainoties, jo viņam ir grūti noturēt līdzsvaru braucošā transportlīdzeklī. Turklāt, ja sunim ir tendence mēģināt kāpt ārā pa logu, netīšām nospiežot loga aizvēršanas pogu, viņš sevi var savainot, iespiežot loga rāmī.
•    Neatstāt mājdzīvnieku transportlīdzeklī bez uzraudzības! Transportlīdzeklī atstāts mājdzīvnieks, izjūtot stresu un pārdzīvojot saimnieka prombūtni, var ne tikai sabojāt automašīnas salonu, bet arī novērst citu transportlīdzekļu vadītāju uzmanību, kā arī karstā laikā ļoti ātri pārkarst.

*Aptauju pēc “ERGO” pasūtījuma 2023. gada janvārī veica tirgus pētījumu kompānija “Norstat Latvija”, tiešsaistē visā Latvijā aptaujājot 1000 respondentu vecumā no 20 līdz 74 gadiem.

Foto: publicitātes