Reklāma
Viena bērna sagatavošana skolai ģimenēm šogad izmaksā līdz 300 eiro, un vecāki šoreiz pastiprināti koncentrējas un pamatlietu iegādi. Visvairāk naudas tiek izlietots apģērbu un apavu, kā arī mācību līdzekļu pirkšanai, noskaidrots tirgus izpētes aģentūras Norstat Latvija veiktā aptaujā.
Skolas vecuma bērni Latvijā aug vairāk nekā 220 tūkstošos ģimeņu, un tām vasaras nogale tradicionāli saistās ar atvašu sagatavošanu skolas gaitām. Jāsarūpē augumam atbilstoši apģērbi un apavi, jāiepērk skolas prasītie mācību līdzekļi, kā arī jāpielāgo istaba skolēna vajadzībām. Tas īpaši aktuāli ir pirmklasnieku vecākiem, kuriem nereti nākas remontēt dzīvojamo telpu un iegādāties mācībām atbilstošas mēbeles.
Bērna sagatavošana skolai vecākiem izmaksā ievērojamu summu. Norstat Latvija aptaujā noskaidrots, ka 64% ģimeņu, kurās aug nepilngadīgi bērni, šim nolūkam iztērē līdz 300 eiro. Vēl 21% bērniem atvēlē no 300 līdz 500 eiro, bet 4% – pat līdz tūkstoš eiro. Tēriņus lielā mērā diktē bērnu skaits ģimenē. Jo vairāk bērni, jo mazāk tiek tērēts uz katru no tiem. Viena bērna ģimenēs līdz 300 eiro tērē 60%, bet no 300 līdz 500 eiro – 25% respondentu. Divu bērnu ģimenēs šie skaitļi ir attiecīgi 66% un 20%, bet trīs – 65% un 18%.
Vislielākā izdevumu pozīcija ir apavi un apģērbi. Šim nolūkam visvairāk naudas tiek tērēts 73% ģimeņu. 16% aptaujāto vislielāko naudas apjomu izdod par skolas somu un visu tajā liekamo – burtnīcām, penāļiem, krāsām un citiem mācību līdzekļiem, ko vien skola lūgusi sarūpēt vecākiem. Patērēties nākas arī uz jaunajām tehnoloģijām. Skolēni vēlas mācību gadu uzsākt ar jaunu viedtālruni, datoru, planšeti vai austiņām, un tirgotāji pastiprina šo vēlmi ar aktīvām reklāmas kampaņām pirms mācību gada sākuma. Modernās tehnoloģijas ir lielākā izdevumu pozīcija 7% ģimeņu. Te gan jāpiebilst, ka tēriņi par elektroierīcēm aptaujas rezultātos var neizpausties korekti. Vidusmēra telefons un dators maksā krietni virs 300 eiro, taču parasti tie tiek pirkti, sadalot gala cenu uz vairākiem mēnešiem. Pie tam tehnika ne vienmēr tiek iegādāta augustā vai septembrī. Tā skolēna īpašumā var nonākt arī Ziemassvētkos vai veiksmīga mācību gada noslēgumā.
«Aptaujas rezultāti diezgan uzskatāmi parāda, ka pēdējā gada augstās inflācijas dēļ vecāki šovasar koncentrējas tikai uz svarīgāko lietu iegādi skolēniem. Pirkumu vidū dominē apģērbs, apavi un mācību līdzekļi. Nopietnus ieguldījumus bērnu istabas remontā veic vien 1% respondentu, un arī skolēna vajadzībām atbilstošas mēbeles iegādājas 3% visiem aptaujātajiem. Tie varētu būt galvenokārt pirmklasnieku vecāki vai ģimenes, kurās bērniem līdz šim lietotie galdi un krēsli kļuvuši par maziem,» skaidroja aptauju pasūtījušās bankas Bigbank Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.
Norstat Latvija pētījumu veica augusta vidū, aptaujājot 505 ģimenes, kurās aug skolas vecuma bērni.
Par Bigbank
Bigbank AS ir Igaunijas banka, kas izvērsusi darbību ārpus Igaunijas, izveidojot filiāles Somijā, Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā, kā arī piedāvājot pārrobežu pakalpojumus Austrijā, Vācijā un Nīderlandē. Uzņēmumu vada grupas valdes loceklis Martins Lants. Valdē darbojas arī Marts Veskimagi, Argo Kiltsmans, Kens Kanariks un Ingo Poders.
