Vakar notika vēl pirms demisijas ieplānotā rajonu preses pārstāvju tikšanās ar nu jau bijušo Ministru prezidentu Andri Šķēli, kas vienīgais no līdzšinējiem premjeriem spējis izpelnīties lielas tautas daļas morālu atbalstu.
Vakar notika vēl pirms demisijas ieplānotā rajonu preses pārstāvju tikšanās ar nu jau bijušo Ministru prezidentu Andri Šķēli, kas vienīgais no līdzšinējiem premjeriem spējis izpelnīties lielas tautas daļas morālu atbalstu. Varbūt arī tāpēc, viņam aizejot no amata, preses konference izvērtās samērā emocionāla.
Premjera amatā pavadīto laiku A. Šķēle nenožēloja tanī ziņā, ka izdevies mobilizēt valdību un pusotrā gadā vairākas lietas nostādīt uz stabiliem pamatiem, pierādīt, ka daudz kas ir izdarāms. 1995. gadā, kad stājies amatā, budžeta deficīts bija 90 miljonu latu, bet šobrīd pamatbudžeta pluss ir 34 miljoni, speciālā budžeta – 31 miljons. Tai skaitā sociālajam budžetam pozitīvs reitings 13 miljonu latu apmērā konstatējams pirmo reizi. Tas panākts, uzstādot pareizus finansu «rāmjus» un ievērojot ekonomikas pamatprincipus, nevis ikdienas vajadzību apmierināšanai izmantojot kredītus, tos «apēdot» un grimstot parādos. Tāpat pilnībā izdevies pārkārtot finansu tirgu. Valdīšanas pirmsākumos valsts naudu bija spiesta aizņemties par 40 un vairāk procentiem. Pašreizējie četri līdz astoņi procenti uzskatāmi par ļoti pieņemamiem un ir Eiropas valstu ilgtermiņa obligāciju procentu līmenī. Kad pašiem savu veikumu grūti vērtēt, valsts kredītreitings varētu kalpot par pārliecinošu rādītāju. Virknei izstrādāto likumu (lauksaimniecības subsīdiju programma, reģionālās attīstības nostādnes attiecībā uz depresīvajiem rajoniem u.c.) raksturīga ilgtermiņa darbība ar tālāku perspektīvu. Taču visu valdības deklarācijā fiksēto veikt nav izdevies – nav izdevies aizbraukt uz Krieviju un parakstīt sagatavoto robežlīgumu, pieņemt likumu par streikiem, kas šo procedūru vērstu civilizētu un palielinātu šobrīd formālo arodbiedrību lomu, arī citas lietas.
Šīs un nākamās nedēļas valdības sēdēs turpināsies līdzšinējās valdības sagatavoto projektu apstiprināšana Satversmes 81. panta kārtībā. Pēc tam A. Šķēle došoties atvaļinājumā, tad strādāšot – piedāvājumu esot ļoti daudz. Savam klātneesošajam pēctecim Guntaram Krastam viņš vēlēja būt pietiekami stingram un pacietīgam, lai varētu turēties pretī jebkuram populismam. Izteica domu, ka aizsāktā valdības politika, sakārtojot pamatlietas, tiks turpināta. Pretējas norises politiķim nozīmētu pašnāvību. Par iespēju kādreiz atgriezties politikā A. Šķēle izteicās rezervēti, viņam nepiemītot tik izteikta hameleona daba, lai bez grūtībām peldētu politikas ūdeņos. Viņš pieļāva arī iespēju, ka varētu rasties politisko spēku «pasūtījums» apzināti mazināt viņa popularitāti. Tas laikā, kad augot valsts un tās politiķi, esot dabisks un piedošanas vērts process. Tika pieļauta arī iespēja atgriezt valsts budžetu kādreizējās pozīcijās, paaugstinot, piemēram, pedagogu algas un pensijas. Pirms vēlēšanām tādējādi kāds spēks varētu sev bruģēt ceļu uz Saeimu. Tas atkarīgs no premjera un no tā, cik korektas ir politiskās partijas.
