Otrdien Rīgā, Kongresu namā notika konference «Iedzīvotāji un attīstība 1994. – 1999.», kurā izvērtēja iedzīvotāju attīstības tendences un perspektīvas, apsprieda iedzīvotāju reproduktīvās veselības tendences un darāmo ANO organizētās Kairas 1994. gada.
Otrdien Rīgā, Kongresu namā notika konference «Iedzīvotāji un attīstība 1994. – 1999.», kurā izvērtēja iedzīvotāju attīstības tendences un perspektīvas, apsprieda iedzīvotāju reproduktīvās veselības tendences un darāmo ANO organizētās Kairas 1994. gada
starptautiskās konferences izvirzītajos mērķos.
1994. gadā Kairā notika vēsturiska Apvienoto Nāciju Organizācijas rīkota Starptautiskā konference «Par iedzīvotājiem un attīstību», kurā piedalījās ap 180 pasaules valstu delegāciju, tajā skaitā bija arī Latvijas pārstāvji. Konferencē izstrādāja starptautisku rīcības programmu 20 gadiem, kas būs nozīmīgs pavērsiens starptautiskajā viedoklī par saikni starp pasaules iedzīvotājiem un ilgtspējīgu tautas attīstību. Diemžēl Latvijas stāvoklis šajā jomā pasaules valstu vidū ir starp kritiskākajiem. ANO dažādi atbalsta valstu nacionālos centienus savu programmu izstrādē un starptautiskās programmas mērķu īstenošanā.
Rīgas konferenci «Iedzīvotāji un attīstība 1994. 1999.» organizēja LR Labklājības ministrija, Apvienoto Nāciju Iedzīvotāju fonds, un tās koordinators bija Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija «Papardes zieds». Konferencē ar runām un pārskatiem uzstājās asociācijas «Papardes zieds» prezidente docente Gunta Lazdāne, ANO pastāvīgais koordinators Latvijā Žans Sands Sorensens, LR Labklājības ministrs Vladimirs Makarovs, LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs. Pārskatu par Eiropas mēroga problēmām un mērķiem sniedza Gunta Robežniece, Latvijas delegācijas vadītāja līdzīga satura Eiropas mēroga konferencē Budapeštā, kas notika decembra sākumā.
Latvijā turpina samazināties dzimušo skaits, paaugstinās šķirto laulību skaits (pārsniedz 60%), un turpinās sabiedrības novecošana, kārtējo reizi bēdīgo situāciju konstatēja un atgādināja V.Makarovs. Vienīgā pozitīvā tendence ir tā, ka dzimušo skaita samazināšanās tempi pēdējos gados kļuvuši lēnāki. Mazinās arī zīdaiņu mirstība… Par noziegumu pret valsti uzskatu 1995. gadā noteikto, ka iedzīvotāji sedz līdz 25% no izmaksām par medicīnisko aprūpi. Rezultāts iedzīvotāju veselības problēmas, ārstu aiziešana no darba. Nupat krājas lēmumi, kas sola stāvokli jau nedaudz uzlabot. Pozitīvi, ka izstrādātas trīs nacionālās programmas iedzīvotāju un tautas veselībai, invalīdu integrācijai un demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Valstij jāspēj sniegt bezmaksas medicīnisko aprūpi mātei un bērnam.
No 90. gadu sākuma par prioritāti tika atzīta tikai pensionāru materiālā stāvokļa uzlabošana, rezumē A.Makarovs citām lietām neatlika ne laika, ne darbaspēka. Ja tas ir relatīvi sakārtots, tad ģimene palikusi novārtā, un tikai šogad Latvijā sāka spriest par to, kas notiek ar ģimeni un bērniem. Tāpēc jau pensionāru valsts un sabiedrības novecošana turpinās. Diemžēl esmu konstatējis, ka valsts politika attiecībā pret iedzīvotāju var apmierināt tikai tādu, kas ir kurls un akls.
A.Požarnovs atgādināja par daudzkārt Saeimā noraidīto Reproduktīvās veselības likumprojektu, ko panāca kristīgo demokrātu un citu centieni aizliegt Latvijā abortu kā Polijā. Un rezultāts ir kritisks veselības stāvoklis sabiedrībā, nelegālie aborti. Nedrīkst kailu ideju vārdā upurēt cilvēkus. Problēmas centrā ir jābūt cilvēkam, nevis politikai, uzskata A.Požarnovs, komentējot likumprojektu neveiksmes runasvīru priekšā. Nabadzība, vide, iedzīvotāji šīs problēmas nevar risināt atsevišķi.
ANO koordinators apsveica valdības centienus šo jautājumu risināšanā un apliecināja savu vēlēšanos palīdzēt Latvijas valdībai.
Konferences dalībnieki strādāja piecās darba grupās, lai apzinātu esošās situācijas dinamiku no 1994. līdz 1999. gadam, būtiskākos sasniegumus, būtiskākās problēmas un to cēloņus, risinājuma iespējas, starptautisku un nacionālu sadarbību un nākotnes perspektīvas.
