Nesagaidot finansiālu atbalstu no valsts pamatskolas apkures sistēmas renovācijai, Glūdas pagasta padome to paveikusi saviem spēkiem.
Aukstā ziema pierāda, ka 110 tūkstošu latu ieguldījums attaisnojas. «Mums kā iestādei ierīkot siltumsūkni ir izdevīgi. Trīs kurinātājiem un santehniķim gan jāmeklē darbs citur,» stāsta Glūdas pamatskolas direktors Jānis Skrupskis.Viņš uzskata, ka jautājums par mazās skolas, kurā mācās mazāk nekā simts skolēni, labiekārtošanu un pastāvēšanu ir principiāli svarīgs. Ja valdīs nostādne, ka lauciniekiem jāpārceļas uz pilsētām, skolas pastāvēšana būs apdraudēta. Taču pagastā ar tā vadītāju Laumu Kalvāni priekšgalā valda uzskats, ka visai Latvijai jābūt apdzīvotai.Aukstajā darbdienas rītā ārā bija mīnus 15, taču klasēs temperatūra stabili turējās virs plus divdesmit. Ar zemes siltumsūkni darbināmie radiatori skolā ir lielāki un remdenāki salīdzinājumā ar vecajiem, kas tika izmantoti, kad ēka tika kurināta ar malku.«Radiatoriem ir pieci darbības režīmi, tādēļ siltumu var lietot saprātīgāk un taupīgāk,» bilst skolas saimnieks Ints Sāvičs. Automātiski noregulēts, ka izejamajās dienās mācību iestādē tiek uzturēta trīs četrus grādu zemāka temperatūra nekā darbdienās.Vecā apkures sistēma bija nolietojusies un, kā teic projekta būvuzraugs Atis Dreimanis, pat kļuvusi bīstama. Glūdas pagasta būvfirma «Centra Jaunzemji», kas siltumsūkni uzstādīja, sistēmai dod divu gadu garantiju. Tā avārijas gadījumā normālam skolas darbam nepieciešamo temperatūru uzturētu divi elektriskie sildītāji.Ziemeļvalstīs, kur zemes siltuma izmantošanu atbalsta valsts, apkures sistēmās tiek ievērota vēl papildu drošība – ja nav elektrības, iespējams, izmantot šķidro kurināmo.
