Šogad aprit 50 gadu, kopš Lauksaimniecības universitātē tika izveidota Hidromeliorācijas fakultāte.
Šogad aprit 50 gadu, kopš Lauksaimniecības universitātē tika izveidota Hidromeliorācijas fakultāte. Tam par godu vienkop pulcējās ap trīssimt fakultātes absolventu. Viņi ne tikai atcerējās studiju gadus, bet arī nopietni analizēja pašreizējo situāciju Latvijas laukos. Tā tapa arī šis dokuments.
LLU Lauku inženieru fakultātes hidromeliorācijas specialitātes absolventu rezolūcija:
Hidromeliorācijas fakultāti ir absolvējuši vairāk nekā 2000 hidrotehnikas inženieru, kuri kopā ar citiem speciālistiem veikuši lielu darbu Latvijas laukos, ierīkojot hidrotehniskās meliorācijas sistēmas aptuveni 1,6 miljonos hektāru lauksaimniecības un 0,5 miljonos hektāru meža zemju. Viņi sekmīgi strādājuši kūdras ražošanā, pilsētu un lauku ūdens apgādē, hidroenerģētikā, ostu saimniecībā un citās nozarēs.
Veiktie hidrotehniskās meliorācijas darbi Latvijā, kuru vērtība ir ap divi miljardi latu, radījuši bāzi lauksaimniecības attīstībai zemnieku saimniecībās un statūtsabiedrībās.
Diemžēl lauksaimniecības produkcijas apjomam ir tieksme samazināties, un šogad tas ir tikai 40 procentu no 1990. gadā saražotā. Samazinās arī sējplatība un ap 400000 hektāru lauksaimniecības zemes netiek apstrādāti. Netiek koptas un remontētas meliorācijas sistēmas. Neapstrādātajās zemēs savairojas nezāles un krūmi. Saknes ieaug drenās un pazemes cauruļvadu kanālus nosprosto, trijos četros gados sabojājot sistēmu tiktāl, ka tā vairs nedarbojas un nav arī labojama.
Valdībai būtu jāveic efektīvi pasākumi lauksaimnieciskās ražošanas veicināšanai, jo meliorētajās platībās ir iespējams saražot divas un trīs reizes vairāk produkcijas nekā paši spējam patērēt. Pašu patēriņam pietiek ar 1,5 miljonos hektāru ražotas produkcijas, pārējā platībā varētu ražot eksportam. Protams, ir vajadzīgas zemniecību atbalstošas valdības ilgtermiņa programmas.
Latvijā augsnes pārmitruma dēļ zemkopjiem jāstrādā daudz sarežģītākos apstākļos nekā daudzās Eiropas valstīs. Latvijā pārmitrās zemes īpatsvars ir 94 procenti, bet Lietuvā 60, Vācijā 31, Francijā 16 procentu.
Tāpēc mums ir jākopj un jāremontē agrāk ierīkotās meliorācijas sistēmas, atsevišķās platībās tās jāizbūvē no jauna. Citādi Latvijai nebūs iespējams attīstīt konkurētspējīgu lauksaimniecības produkcijas ražošanu Eiropas tirgum.
Satraukti par nevērību pret meliorētajām zemēm, Hidromeliorācijas fakultātes absolventi valdībai ierosina:
1. Budžetā paredzēt līdzekļus valsts un koplietošanas meliorācijas būvju pilnvērtīgai uzturēšanai un rekonstrukcijai;
2. Turpināt un attīstīt valsts atbalsta programmas zemniekiem ar investīcijām, subsīdijām, kā arī ar zemniekiem pieņemamu kredītpolitiku sekmēt agrāk ierīkoto meliorācijas sistēmu remontu, atjaunošanu un jaunu sistēmu būvniecību;
3. Pieņemt tiesiskos aktus un veikt pasākumus, kas nepieļautu drenēto zemju ilgstošu neizmantošanu, aizaudzēšanu ar nezālēm un krūmiem. Regulēt bebru skaitu, lai samazinātu viņu kaitīgo darbību lauksaimniecības un mežu zemju appludināšanā un pārpurvošanā;
4. Sagatavojot Latvijas ieteikumus Eiropas Savienības pirmsiestāšanās fondiem, akcentēt Latvijas lauksaimniecībai īpaši nelabvēlīgos augsnes mitruma apstākļus;
5. Veicināt meliorācijas sabiedrību veidošanos koplietošanas meliorācijas būvju ekspluatācijai.
